Salaspils reaktoru nojauks vismaz uz papīra

Noslēdzoties gadu ilgušām sūdzībām un pārsūdzībām, beidzot noskaidroti uzņēmēji, kas projektēs Salaspils kodolreaktora nojaukšanu, kapavietu kodolatkritumiem un aprēķinās iespējamās izmaksas. Kamēr Latvija gadiem ilgi krāmējas ar papīra darbiem, Lietuva savas atomelektrostacijas likvidācijā tikusi nesalīdzināmi tālāk.
14.05.2021. Imants Vīksne
 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Izmēru ziņā abi objekti ir nesalīdzināmi. Salaspilī tas ir neliels reaktors zinātniskām vajadzībām, Ignalinā milzīga atomelektrostacija ar diviem reaktoriem. Salaspils kodolreaktors tika apturēts 1995. gadā, Ignalinas AES tikai 2009. gada 31. decembrī. Abus kodolobjektus visai pasaulei, Eiropas Komisijai un Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai apsolīts droši likvidēt. Lietuvieši apsolīto pilda pilnā apmērā, pat apsteidzot grafikus. Ignalinas AES mājaslapā tiek ziņots, ka no pirmā energobloka izvesta visa degviela, darbi turpinās otrajā blokā. Ir pabeigta noglabāšanas vietas būvniecība zemas aktivitātes radioaktīvajiem atkritumiem. 60 izsolēs pārdota kodolreaktora manta - metāllūžņi un elektronika. Tikmēr Salaspilī jau gadiem nenotiek nekas, ja neskaita pāris bīstamus drošības incidentus un to novēršanu. Labi vēl, ka apsardze nav noņemta.

Joprojām iespējama katastrofa

Saskaņā 2004. MK rīkojumu Nr. 958 “Par Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepciju” kā pirmais likvidācijas pabeigšanas termiņš tika noteikts 2010. gads. Pēc tam koncepcija atkal un atkal tika grozīta, bet termiņi darbu sākšanai atkal un atkal pārcelti. Nauda gan regulāri tika iezīmēta, bet atvēlēta ar reaktora likvidāciju pilnīgi nesaistītiem mērķiem. Piemēram, lai kompensētu lauku uzņēmējiem traucējumus, ko saimniekošanai nodara putnu, lāču un vērtīgu biotopu klātbūtne viņu īpašumos. Kad valsts kontrole pagājušajā gadā uztaisīja revīziju Salaspils kodolreaktora likvidācijas nebeidzamajā stāstā un konstatēja šo valsts līmeņa bezatbildību, valsts kontroliere Elita Krūmiņa secināja: “Šādai rīcībai grūti rast izskaidrojumu, un jācer, ka tādējādi nenonāksim līdz liela mēroga vides katastrofai, par kuras seku likvidēšanu var nākties maksāt jau daudz vairāk.”

Gudrona dīķu modelis

Skarbie revīzijas atzinumi sapurināja atbildīgos kodolreaktora likvidatorus - valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Republikas valdību. Vismaz likvidācijas darbu projektēšanai nepieciešamā nauda piešķirta, un šai reizē ir pamats cerēt, ka tā netiks izniekota putnu vērošanai vai zemnieku apdāvināšanai. Tā patiešām tiks ieguldīta reaktora likvidēšanas procesā. Pagaidām gan tikai papīra darbos, un arī par to norisi ir pamats bažīties, jo konkursā izvēlēts līdzīgs darbu modelis kā sākotnēji Inčukalna gudrona dīķu projektā, un tas bija neveiksmīgs. Vietējais ģenerāluzņēmējs, kas no veicamajiem darbiem saprot maz vai nemaz, un apakšuzņēmējs ārzemnieks ar bagātīgu pieredzi. Gudrona dīķos šāda kombinācija nestrādāja, redzēs, kā veiksies Salaspils gadījumā.

Piesaistīti lietuvieši un somi

Līgums par Salaspils kodolreaktora izpēti, būvprojekta izstrādi tā likvidēšanai, demontāžai un autoruzraudzībai noslēgts ar Daugavpils uzņēmumu SIA REM PRO. Tam ir biroji arī Rīgā un Maskavā. Kopējās līguma izmaksas ir 2 188 884 eiro. REM PRO kā apakšuzņēmējus piesaistījis uzņēmumus ar pieredzi likvidēšanas un demontāžas darbos Ignalinas atomelektrostacijā, gan privātus komersantus, gan Lietuvas valsts uzņēmumus: UAB “Tecos”, Valsts pētījumu institūtu “Fizikālās un tehnoloģisko zinātņu centrs”, valsts uzņēmumu “Ignalinas atomelektrostacija”, kā arī Somijas uzņēmumu Oy “Sweco Rakennetekniikka”, kam ir pieredze apjomīgu objektu būvprojektu izstrādē.

Apakšnieku daudz, jācer, ka ģenerālis mācēs koordinēt darbus tā, lai visi savā starpā nesaplēstos.

Pasūtītāja pārstāve - LVĢMC Informācijas analīzes daļas vadītāja Anta Jantone stāsta, ka pirmā sanāksme ar projektētājiem šķitusi cerīga, bet, protams, veiksmīgai virzībai būs nepieciešama stingra uzraudzība, laba sadarbība un arī veiksme nāktu par labu. Kāpēc galvenie projektēšanas darbu veicēji startē kā apakšnieki? Jo atklātajā konkursā pretendenti paši izvēlējušies veidu, kā startēt. Šai gadījumā prasīto pieredzi nodrošina apakšnieki. Būvprojekta izstrādei atvēlēti divi gadi.

Savukārt projektam radioaktīvo atkritumu glabātavas “Radons” paplašināšanai jābūt gatavam gada laikā.

Jānoskaidro galīgais cipars

Ja Salaspils reaktors tiks jaukts nost, radioaktīvie atkritumi kaut kur uzreiz būs jāliek. Tos nevar vienkārši sakraut kaudzē, un tad domāt, kur likt. Būvprojektu jaunas radioaktīvo atkritumu tvertnes un ilgtermiņa glabātavas būvniecībai taisīs personu apvienība GCA, kuras dalībnieki ir divi pašmāju uzņēmumi: SIA “Geo Consultants” un SIA “Aqua-Brambis”. Kopējās līguma izmaksas, tai skaitā autoruzraudzība, ir 380 000 eiro. Kad viss būs saprojektēts, darbu veicējiem jāpasaka, cik maksās Salaspils kodolreaktora nojaukšana un droša apglabāšana. Tikai pēc tam valdība domās, kur naudu ņemt - kādiem fondiem pieteikties. Līdzšinējo gadu gaitā sauktas dažādas summas, no dažiem desmitiem miljonu eiro, līdz simtiem miljonu. Tāpēc tā ir ļoti būtiska darba uzdevuma sastāvdaļa - nosaukt reālās izmaksas. Turklāt ar variantiem - ja tiek likvidēta tikai viena pati reaktora ēka vai ja tiek likvidēta arī administratīvā ēka. Tāda iespēja kā visas Salaspils reaktora teritorijas nokopšana līdz zaļai zālei, respektīvi - pilnīga visas teritorijas apbūves nojaukšana - vairs netiek izskatīta. Par dārgu.

Jebkurā gadījumā Salaspils kodolreaktora likvidēšana būs vēl daudzu gadu projekts, un lietuvieši ar savu Ignalinas spēkstacijas likvidāciju ir tālu mums priekšā.