"Mozaīkas" pētījums apdraud bērnu psihi

Vēl divi uzraugošo institūciju atzinumi apliecina, ka LGBT ideologu centieni piekļūt bērniem un iegūt privātu sensitīvu informāciju par viņu seksualitāti ir prettiesiski un apdraud bērnu drošību. Tādi pētījumi nedrīkst tikt īstenoti, un jo īpaši bez vecāku ziņas. Tiesībsargs iesaka to ierakstīt likumā.
21.05.2021. Imants Vīksne
 
©Neatkarīgā

Gan Labklājības ministrija, gan tiesībsargs kritiski vērtē ārvalstu organizācijas pasūtīto bērnu seksualitātes pētījumu, ko Latvijā centās īstenot biedrība “Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība “Mozaīka””. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija savukārt ir vērsusies Valsts policijā.

Bērnu intereses pirmajā vietā

Neatkarīgā jau vēstīja, ka vairākas Latvijas nevalstiskās organizācijas, kas saistītas ar LGBT kopienu, ārvalstu zinātniskās institūcijas Ģentes universitātes uzdevumā centušās vākt datus par Latvijas skolēnu seksuālo orientāciju, nesaskaņojot to ar viņu vecākiem un izglītības iestāžu vadību. Nav arī skaidrs, kādiem nolūkiem šo sensitīvo informāciju iecerēts izmantot. Pētījuma aprakstā minēts, ka tā mērķis ir “ļaut profesionāļiem labāk saprast, kā nodrošināt labklājību un labus mācību sasniegumus visiem vidusskolēniem”. Turpretī jautājumos tika prasīta sensitīva, divdomīga un pat pieaugušu cilvēku prātu mulsinoša informācija, kam nav saistības ar mācību sasniegumiem. Turklāt pēc papildu jautājumiem ir precīzi identificējama nepilngadīgā respondenta mācību iestāde un dzīvesvieta. Šādas informācijas nonākšana nepareizās rokās būtu bīstama. Nākot atklātībā ziņām par šādu pētījumu, vairāk nekā 50 bērnu vecāki cēla trauksmi uzraudzības iestādēs, un tās ir operatīvi reaģējušas. Neatkarīgajai zināms, ka Labklājības ministrija uzrunājusi bērnu anketēšanas organizatoru - biedrību “Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība “Mozaīka””, norādot, ka nevienas organizācijas mērķi nedrīkst prevalēt pār bērnu tiesībām un interesēm augt un attīstīties drošā un bērniem nekaitējošā vidē. Anketēšanā uzdoto jautājumu izraisītās negatīvās emocijas bez nepieciešamā skaidrojuma un psiholoģiskā atbalsta varot apdraudēt bērnu drošību un nodarīt kaitējumu intelektuāli vēl nenobriedušiem indivīdiem. Tāpēc atbildīgajām institūcijām uzdots rīkoties, lai tās savas kompetences ietvaros novērstu turpmāku kaitējumu bērnu veselīgai attīstībai.

Latvijā tā pētīt nedrīkst

Arī tiesībsargs šo bērnu seksualitātes pētījumu šādā formā uzskata par nekorektu un nepieļaujamu. Tāpēc plāno vērsties pie tā organizatores - Ģentes universitātes. Ja Latvijā tai kas pētāms, lai sadarbojas ar kādu Latvijas izglītības institūciju, kas pārzina nacionālos tiesību standartus un ētikas normas. Lūk, skaidrojums no tiesībsarga vēstules trauksmes cēlējiem vecākiem:

“Tiesībsargs, iepazīstoties ar aptaujas anketas saturu, piekrīt, ka tajā uzdotie jautājumi skolēniem var būt mulsinoši, turklāt jautājumi par aptaujātā skolēna socioloģisko portretu - pašvaldības nosaukumu, skolas nosaukumu, klasi, reliģisko piederību, etnisko piederību, seksuālo orientāciju, vecāku dzimšanas vietu nepārprotami viegli ļauj identificēt konkrēto skolēnu - aptaujas anketas aizpildītāju, kas tiesībsarga ieskatā nav pieļaujams aptaujas anketai, kas ir apzīmēta kā anonīma (..) Pētniekiem, organizējot skolēnu aptauju, bija pienākums informēt bērnus un viņu vecākus par pētījuma veikšanu, tās mērķiem un uzdevumiem. Turklāt bērniem informācija bija jāsniedz viņiem saprotamā veidā. Tiesībsarga ieskatā aptaujas anketā lietotā terminoloģija bez tās paskaidrošanas, it īpaši, attiecībā uz dažādiem dzimumidentitātes, seksuālās orientācijas un tās maiņas jautājumiem varētu būt neizprotama lielai daļai skolēnu, kuri nolēmuši piedalīties konkrētajā aptaujā.”

Tiesībsargs iesaka grozīt likumu

Šobrīd bērnu seksualitātes pētīšana Latvijā vecāku iebildumu dēļ ir apturēta. Biedrība “Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība “Mozaīka”” no saviem sociālajiem profiliem ir dzēsusi arī aicinājumus aizpildīt aptaujas anketu. Taču citās Eiropas valstīs pētījums turpinās. Un tiklab iespējams, ka šie paši vai citi LGBT organizāciju atbalstīti bērnu seksualitātes pētnieki gribēs taisīt atkal jaunas līdzīga rakstura aptaujas. Tāpēc tiesībsarga ieskatā šādu pētniecību nepieciešams precīzāk reglamentēt: “Latvijas nacionālajos tiesību aktos būtu jānostiprina normas par to, kādā veidā bērni tiek iesaistīti dažādos socioloģiskos pētījumos, sabiedriskās domas aptaujās, nosakot skaidrus dalības priekšnoteikumus, brīvprātības un anonimitātes principus, nepieciešamās piekrišanas un atļaujas, ierobežojumus utt. Šādas normas varētu tikt iekļautas, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.1 panta “Ierobežojumi bērna iesaistīšanai pasākumos” grozījumos. Tiesībsargs izsaka gatavību piedāvāt savu redzējumu attiecīgo normu izstrādē.”

Tādējādi valsts institūcijas ir nepārprotami atzinušas, ka

pētnieki bērnus nedrīkst iztaujāt, par ko vien ienāk prātā.

Arī tad, ja pētījums tiek veikts ārvalstu uzdevumā LGBT organizāciju interesēs.