Bažām par obligātu vakcinēšanos nav pamata – tai ir alternatīvas

Interpretējot dažādu iestāžu epidemioloģiskās drošības prasības, daļā sabiedrības radies priekšstats, ka vakcinēšanās pret Covid-19 izraisošo vīrusu noteiktās situācijās ir obligāta. Tiesībsarga birojs apliecina, ka tā ir neprecīza interpretācija, bet politiķi sola – šī vakcīna Latvijā obligāta nebūs.
26.05.2021. Jānis Lasmanis
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

“Saeimai ir juridiski jānostiprina nosacījums, ka gan valsts un pašvaldības labā strādājošajiem un dienošajiem, gan privātā sektora darbiniekiem nedrīkst jebkādi uzspiest Covid-19 vakcināciju. To nedrīkst sasaistīt ne ar līgumattiecībām, ne finansiālo atlīdzību. Ar likumu nepieciešams aizsargāt nevakcinētu cilvēku pret diskrimināciju, jo ir liela daļa sabiedrības, kas rūpējas par savu veselību un ceļ imunitāti, mainot savu dzīvesveidu un ēšanas paradumus, tā audzējot imūnās sistēmas kapacitāti,” iniciatīvā, kuru atbalstījuši 17 tūkstoši pilsoņu, raksta Artūrs Ikvilds.

Viņš norāda:

kaut arī pašlaik tiek runāts par brīvprātīgu vakcinēšanos, Latvijā viss mainās pa dienām un gala rezultātā var gadīties, ka valsts dienestu un atsevišķu uzņēmumu darbiniekiem vakcinācija tiks uzspiesta.

A. Ikvilda interpretācijā ticamību šādam scenārijam piešķir tas, ka vakcinācija obligāta jau ir Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un (vismaz daļēji) medicīnas studentiem.

Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Andris Skride un Veselības ministrijas pārstāvis Raimonds Osis gan norāda, ka Latvija jautājumā par vakcināciju pret Covid-19 ir liberāla un tā nav un nebūs obligāta. Ar vienu, nacionālās drošības jautājumos balstītu izņēmumu - NBS.

Uz to, ka par spīti oficiālajam naratīvam jautājums par obligāto vakcināciju ir sabiedrības uzmanības centrā, norāda arī tiesībsarga pārstāve Ineta Rezevska.

“Jautājumu [par obligāto vakcinēšanos] skaits ir trīs reiz lielāks nekā normālos apstākļos. Raksta par vakcinēšanās obligātumu, jo noteiktās situācijās tiek radīts priekšstats, ka tā vairs nav brīvprātīga - tā ir obligāta. Mēs skaidrojam, ka vakcīna nav obligāta, bet atsevišķos gadījumos saskatām, ka atsevišķa iestāde vai darba devējs pārkāpis savu pilnvarojumu un padarījis vakcināciju tādu kā obligātu,” saka I. Rezevska un uzsver, ka neviens gadījums, kur ziņots par obligātu prasību vakcinēties, nav apstiprinājies, jo paralēli rekomendācijai vakcinēties vienmēr esot alternatīvas - apliecināt to, ka persona nav vakcinējusies.

“Ja ir alternatīvas, neuzskatām to nedz par obligātu nedz diskriminējošu,” saka cilvēktiesību aizstāvja pārstāve.

Atbildīgās komisijas sēdē tika uzsvērts, ka vakcinācija nav obligāta pat medicīnas personālam. Taču, ņemot vērā, ka neviens pacients, nonākot slimnīcā, nav ieinteresēts esošajai kaitei pievienot arī Covid-19, personālam, kas nevēlas vakcinēties un veikt testus, tiek pārskatīti veicamie pienākumi, taču vakcinēšanās uzspiesta netiek.

Balstoties šajā argumentācijā, atbildīgā komisija nolēma pilsoņu iniciatīvu tālākai virzībai Saeimā nevirzīt un mudināja visus tautas priekšstāvjus saviem vēlētājiem skaidrot vakcīnas nozīmīgumu pandēmijas apkarošanā.