Ekskluzīvi: ārzemnieks atgūst nacionalizēto naudu

Finanšu izlūkošanas dienests ik pa laikam palepojas, cik daudz iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu izdevies iesaldēt, bet nestāsta par gadījumiem, kad nauda tiek atbrīvota. Nule sava klienta naudu izglābt no Latvijas valsts agresīvajiem tīkojumiem izdevās advokātu birojam “Loze & partneri”.
©Neatkarīgā

Birojam šī ir lieliska reklāma, jo ārzemnieku, kas pirms finanšu nozares kapitālā remonta naivi uzticējās Latvijas valsts uzaicinājumam un noguldīja līdzekļus mūsu valsts bankās, ir daudz. Savukārt gadījumu, kad būtībā prettiesiski nacionalizēto naudu izdodas atgūt, ir ļoti maz. Var pat teikt, ka tie ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Un te jāuzsver, ka runa nav par kādiem noziedzniekiem un terorisma finansētājiem, kas Latvijā mazgātu naudu, lai sūtītu to ļaunajam Ziemeļkorejas līderim Čenunam. Nauda tiek atņemta parastiem uzņēmumiem, parastām fiziskām personām, kuru galvenā kopīgā pazīme ir piederība trešajai valstij. Tiek atrasts formāls iemesls - trūkstoša pavadzīme pirms desmit gadiem, kāda muitas deklarācija - un nauda tiek ieskaitīta Valsts kasē.

Ukrainas uzņēmums paglābies

Arī advokāta Jāņa Lozes klienta gadījumā tā varēja notikt, ja lieta nonāktu līdz tiesai, bet šai reizē iecerēto naudas un vērtspapīru atņemšanu izdevās apturēt prokuratūras posmā. Šoreiz runa nav par likvidējamo banku “ABLV bank”, bet kādu citu kredītiestādi. Varbūt tieši tāpēc izdevās. Klients esot Ukrainā labi pazīstams un cienījams uzņēmums, viens no lielākajiem Ukrainas investoriem Latvijā. Nevis kaut kāds noziedzīgām struktūrām piederošs ofšors, kā tas varētu izrietēt no Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcības. Iegansts līdzekļu iesaldēšanai tas pats, kas parasti - trūkst informācijas par izcelsmi. Par desmit un vairāk gadu seniem darījumiem. Ukraiņu uzņēmējam vismaz daļu prasīto dokumentu izdevās sarūpēt, un iztika bez tālākas tiesvedības. Taču, kā atzīsts advokāts Jānis Loze: “Tādi gadījumi, kad naudas izcelsmi izdodas pamatot, diemžēl ir ļoti reti. Vairāki mūsu klienti, kam līdzekļi konfiscēti, pašlaik gatavo pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Viņi tiesībsargājošām iestādēm ir nesuši arhīvu kalnus - iesnieguši desmitiem biezu mapju, bet šie dokumenti pat netiek vērtēti. Ne policijā, ne prokuratūrā, ne tiesā.”

Tā ir laupīšanas sistēma

Ja šī būtu viena izņēmuma situācija, varētu teikt, tā gadījās. Varētu domāt, ka ar šo naudu tiešām kaut kas nav kārtībā. Bet naudas atņemšana ārzemniekiem pēdējos pāris gados ir kļuvusi par sistēmu, jo Latvijā finanšu lietās saskaņā ar ASV dotajiem norādījumiem ir atcelta nevainīguma prezumpcija. Līdz ar to faktiski visa bankās noguldītā nauda tiek uzskatīta par noziedzīgi iegūtu, ja netiek pierādīts pretējais. Un absurdākais šai kārtībā ir tas, ka nevienu neinteresē, kas ir noziedznieks, un vai ir noticis noziegums. It kā šī par noziedzīgu atzītā nauda būtu atrasta mētājamies uz ielas.

Advokāts Jānis Loze atzīst, ka situācija Latvijā ir dramatiski slikta, nav šaubu, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesā nonāks vesela jūra ar lietām. Process ir lēns, taču vienā brīdī Latvijai nāksies pārvērtēt savu rīcību. “Tas nav normāli, ka Latvijas valsts godīgiem, strādājošiem uzņēmumiem konfiscē naudu!”

Pietiek ar “iespējams”

Iespējams, ka Latvijā šī negodīgā svešas naudas atņemšanas prakse tomēr tiks ierobežota, vēl pirms to liks darīt Eiropa. Naudas atņemšanai būs nepieciešams vismaz formāls pamatojums no Latvijas varasiestāžu puses. Šobrīd, lai Finanšu izlūkošanas dienests liegtu īpašniekam pieeju viņa bankas kontam, nav nepieciešams pilnīgi nekāds pamatojums, pietiek ar “iespējams”, “varētu būt”, “nudien jocīgi” un citām līdzīgām frāzēm. FID nobloķē kontu, un tālāk jau policija, prokuratūra un tiesa bez nekāda dokumentāla pamatojuma, izmantojot tās pašas FID frāzes, kontā esošos līdzekļus pasludina par iespējami noziedzīgi iegūtiem un tādēļ konfiscējamiem. Turklāt par labu nevis ārzemnieka pārstāvētajai, bet Latvijas valstij. Neatkarīgā nesen jau rakstīja, “Kā Latvijas valsts izkrāpj ārzemniekiem naudu”.

Kādam Baltkrievijas pilsonim, IT nozares uzņēmējam tika konfiscēti 108 tūkstoši eiro ar kapeikām. Baltkrievs, lai atgūtu savu naudu, nesa vienu aizvēsturisku papīru, otru, desmit papīrus, bet tāpat - visu, ko pieprasīja Latvijas Republika, neatnesa, un sekoja tiesas lēmums naudu nacionalizēt. Ka galvenais naudas konfiskācijas pamatojums kalpoja policijas un prokuratūras konstatējums, ka “izmeklēšanu nav iespējams pabeigt saprātīgos termiņos”.

Vajadzēs labāku pamatojumu

Pagājušajā gadā Finanšu izlūkošanas dienests izdevis 440 rīkojumus par iespējami noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļu iesaldēšanu 429,412 miljonu eiro apmērā. Latvijas valstij šī patvaļa būtu jāizbeidz, un tā domā ne tikai Latvijas varasiestāžu aplaupītie ārzemnieki. Saeimā galīgajam lasījumam tiek virzīti daudzi un dažādi grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Lielākoties tie tapuši Finanšu ministrijā pēc ASV vēstniecības norādēm, tomēr pilnībā izvairīties no Latvijas parlamenta pašdarbības likumprojekta virzītājiem neizdevās, un tagad pirms naudas atņemšanas Finanšu izlūkošanas dienestam nāksies atrast vismaz kaut kādu formālu iemeslu noskatīto līdzekļu iesaldēšanai un uz šī pamata sekojošajai naudas nacionalizācijai. Protams, ja Saeima galīgajā lasījumā akceptēs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas apstiprināto risinājumu:

“FID rīkojumā par līdzekļu iesaldēšanu jāietver informācija, kas ir par pamatu izdotajam rīkojumam, ciktāl informācija neapdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu vai citu personu tiesības vai sabiedrības intereses. Tāpat iecerēts, ka likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, rakstveidā informējot klientu par FID rīkojumu, tā kopijā jānorāda iesaldēšanas pamats, kā arī tiesības 20 dienu laikā no rīkojuma paziņošanas iesniegt skaidrojumu par iesaldēto līdzekļu izcelsmes likumību.”

Varbūt kādam ārzemniekam šī norma palīdzēs izglābt godīgi nopelnīto naudu no nacionalizācijas.