Pabrika vizītei Turcijā diplomātiski kutelīgs fons

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanu izmanto, lai apmeklētu sabiedrotos. Šonedēļ viņš atrodas Itālijā, bet pirms tam vizitēja Turcijā, un no diplomātisko apstākļu viedokļa šī bija visai sarežģīta vizīte. Latvijas parlaments bija nule pieņēmis deklarāciju par Osmaņu impērijas īstenoto genocīdu pret armēņiem, kas izraisīja Turcijas valdības sašutumu.
11.06.2021. Imants Vīksne
 
©Publicitātes foto

Tā nav nejaušība, ka Latvijas kara ministrs tika bildēts un izlikts apskatei medijos ar mūsdienu Turcijas dibinātāja “turku tēva” attēlu fonā. Turcijā valda Ataturka kults, taču likt viesim pozēt uz šāda fona no protokola viedokļa ir neparasti. Tas būtu tas pats, ja Turcijas ministram Latvijā nāktos bildēties ar mūsu autoritāro vadoni Kārli Ulmani aiz muguras. Visticamākais, doktors Pabriks šādi tika sodīts Latvijas parlamenta vietā par tā pieņemto politisko deklarāciju. Turki, redz, Latvijai dažādas laipnības izrāda. Smalkus dronus gatavi notirgot, bruņumašīnas. Līdz vasaras beigām Baltijas valstu debesis no nevēlamiem apmeklētājiem sargā turku iznīcinātāji F-16. Bet Latvija paldies vietā sabiedrotajai norāda uz baļķi tās acī.

Vai genocīds ir genocīds

Runa ir par armēņu masveida slepkavošanu un piespiedu pārvietošanu Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara laikā. Bojā gāja pusotrs miljons armēņu. Turcija, kas ir Osmaņu impērijas mantiniece, to genocīdu neatzīst. Tās traktējumā gan nogalināto skaits bijis mazāks, gan iemesli iznīcinošajai karadarbībai citi. Tikmēr paši armēņi un daudzas citas valstis to dēvē par genocīdu, lai arī iztiesāšana saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vairs nav iespējama. Tiklīdz armēņu genocīdu bija atzinušas Amerikas Savienotās Valstis, tā Latvija steidza pakaļ stratēģiskajam partnerim izdarīja to pašu. 6. maijā Saeima pieņēma deklarāciju kurā:

“nosoda pret armēņu tautu vērstos Osmaņu impērijas īstenotos noziegumus, slepkavības un piespiedu pārvietošanu;

godina visu genocīda upuru piemiņu un apliecina cieņu izdzīvojušajiem;

pauž pārliecību, ka atklātas un brīvas diskusijas par vēsturiskajiem jautājumiem ir nesaraujami saistītas ar veselīgu un nobriedušu demokrātiju veidošanos;

aicina starptautisko sabiedrību izvērtēt šos vēsturiskos notikumus un vērst skatu uz nākotni, kuru mēs vēlamies veidot brīvu no vardarbības un neiecietības - tādu nākotni, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un ikviens indivīds var justies brīvs, neapdraudēts un drošībā.”

Turki nosoda deklarāciju

Vienīgais ministrs, kurš šo deklarāciju sagaidīja ar neslēptām bažām, bija Artis Pabriks. Viņš ar tām arī publiski tviterī dalījās:

“ASV prezidenta pozīcija senajā armēņu genocīda jautājumā tikai apgrūtinās sadarbību starp 2 NATO valstīm tad, kad tas visvairāk vajadzīgs. Līdzīgu padomu varu dot arī tiem Latvijas parlamentāriešiem, kuri ar šādu soli vēlas nopirkt indulgences sev, upurējot nacionālās intereses.” Pabriks tobrīd jau zināja, ka viņam pēc mēneša būs jādodas uz Turciju un droši vien jāuzklausa dažādas nepatīkamas replikas. Varbūt pat bildēšanās uz Ataturka fona nebija tas nepatīkamākais brīdis vizītē. Kas to lai zina, ārpus Latvijas delegācijas. Turcijas valdība uz Latvijas pieņemto deklarāciju reaģēja nekavējoties un ar ļoti bargiem vārdiem. Izplatīja paziņojumu, kas joprojām lasāms Turcijas Ārlietu ministrijas mājaslapā. Latvijas deklarācija tajā traktēta kā slikts mēģinājums pārrakstīt vēsturi politisku motīvu dēļ:

“Mēs noraidām un stingri nosodām šo neveiksmīgo un nelikumīgo deklarāciju. Parlaments nav vieta, kur taisīt spriedumus vēsturei.

Attiecībā uz 1915. gada notikumiem nepastāv neviens no nosacījumiem, kas nepieciešami termina “genocīds” lietošanai, kas stingri definēts starptautiskajās tiesībās.”

Tagad pētīs kapacitāti

Turki ļoti sadusmojās, taču šai gadījumā ASV prezidents Džo Baidens kalpoja par lielāku zibensnovedēju, un Latvijas aizsardzības ministra plānotā vizīte ne tikai notika, bet, cik noprotams, arī vainagojās zināmiem panākumiem. Parakstīts ekonomiskās sadarbības līgums, kas paredz veidot sadarbību starp Latvijas militāro industriju un Turcijas industriju. Turki jau berzē rokas par gaidāmajiem līgumiem. Militārajam portālam “Sargs” ministrs Pabriks pavēstīja, ka:

“Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jāveicina tas, kas ir saistīts ar asimetrijas mazināšanu un kaujas spēju attīstību. Tas saistīts ar dažādu dronu sistēmu ieviešanu - bezpilota lidaparātiem, bezpilota kuģiem un bezpilota bruņutehniku. Šīs lietas mūs ļoti interesē. Viens no nākamajiem soļiem būtu kopēja izpēte un sarunas tehniskajā līmenī ar Turcijas pusi, lai saprastu, kā mēs kopīgi varam attīstīt abu valstu aizsardzības nozares pētniecības un produktu attīstības kapacitāti.”

Jāatgādina, ka šāda kopīga kapacitātes pētīšana notiek arī kopā ar Somiju, un iecerētais pētīšanas rezultāts būs sešriteņu bruņumašīnas, kuras citādi - parastā konkursā varētu arī neizdoties nopirkt. Arī Turcijā ministrs Pabriks ir uzsācis pētniecību - paviesojās gan uzbrukumu dronu ražotnē “Baykar Makina”, gan militārās mašīnbūves uzņēmumā “Otokar”. Protams, ar mūžam dzīvo “turku tēvu” Mustafu Kemalu Ataturku fonā.