Brīdinājums par 1. augustu sabiedriskā transporta lietotājiem

Vārdi “Liepāja”, “Kuldīga, Saldus”, “Pierīga”, “Bauska” un “Daugavpils, Krāslava” prasa uzmanīties visiem, kuri izmanto sabiedrisko autotransportu uz vai no šīm pilsētām: jau šā gada 1. augustā stāsies spēkā jauna kārtība autobusu reisu organizēšanā, kas nozīmē valsts dotēto reisu skaita samazināšanu un daļējā aizvietošanā ar tīri komerciālu transportu, par kura parādīšanos īstas skaidrības nav. 
16.06.2021. Arnis Kluinis
 
©depositphotos.com

Šodien autobusi kursē kā kursējuši neatkarīgi no skandāliem, kādi jau pāris gadus apvij konkursu par valsts dotētajiem pārvadājumiem turpmākajos desmit gados. Šo skandālu dēļ jaunā kārtība, pretēji plānotajam, vēl nav stājusies spēkā nekur, bet teritorijās ar apzīmējumiem “Talsi, Tukums”, “Jelgava, Dobele”, “Valmiera, Valka, Smiltene”, “Gulbene, Alūksne, Balvi”, “Madona”, “Rēzekne, Ludza” un “Ventspils” aizvirzījusies uz nezināmu nākotni. Pa vidu ir teritorijas “Cēsis”, “Limbaži, Sigulda”, “Ogre, Aizkraukle” un “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni”, kur jaunajai kārtībai jāstājas spēkā nākamā gada 1. jūlijā. Šo teritoriju iedzīvotājiem tāda priekšrocība, ka viņi vismaz zinās, ar ko rēķināties, ja jāpārsēžas no dotētiem autobusiem nedotētos: vai tādi vispār kursēs, kādā tehniskā stāvoklī auto busi būs, kādu pieturu tīkla izvietojumu uzskatīs par izdevīgāko pārvadātāji, kam jāskaita katrs eirocents, un - galu galā - cik maksās valsts nedotēta biļete.

Ja valdība nenobīsies, nesastrīdēsies un līdz šā mēneša beigām izdos noteikumus par regulārajiem komercpārvadājumiem ar autobusiem, tad pirmo izmēģinājumu trusīšu lomai izvēlēti pasažieri autobusu maršrutos Rīga-Ogre, Rīga-Salaspils, Rīga-Jelgava, Rīga-Olaine, Rīga-Jaunķemeri, Rīga-Sloka, Rīga-Sigulda un Rīga-Daugavpils. Turpmāk valsts dotācijas tikšot atņemtas braucējiem uz Rēzekni, Liepāju, Ventspili un Bausku.

Sevišķs šoks sagatavots tiem, kuri pērk dotētās biļetes ar valsts piešķirtām atlaidēm, bet līdz ar dotācijām zaudēs arī atlaides.

Kopš Latvijas Republikas atjaunošanas esam dzīvojuši drošā pārliecībā, ka iedzīvotāju valstī par maz un viņu maksātspēja ir pārāk maza, lai autobusi kustētos bez dotācijām.

Dotācijas izrādījās maksa par pat uz barikādēm izkarotajām tiesībām braukt privātajos automobiļos, t.i., ievest Latvijā neierobežotā daudzumā lētus lietotos vieglos automobiļus no valstīm, kurās, atšķirībā no Padomju Savienības, bija nodrošināta vieglo automobiļu pārprodukcija. Ja kāds brauc autobusā, tas automātiski skaitās valsts atbalstāms nabadziņš, kurš pat lietotu automobili nopirkt nespēj.

Valsts dotāciju summā ir mainījusies dažādos gados dažādā tempā, bet konsekventi pieauguma virzienā. Piedevām tai bija reizi 10 gados jāpārvar barjeras no solījumiem Valsts kasi no šādiem izdevumiem ja ne pilnīgi atbrīvot, tad tomēr saistības būtiski samazināt. Īstenībā saistības ir tikai augušas un tagad virzās no rekorda pērn uz jaunu rekordu šogad. Tas, protams, izskaidrojams ar valdības noteiktajiem pārvietošanās ierobežojumiem, kas samazina autobusu pasažieru skaitu, t.i., pārvadātāju ieņēmumus par biļetēm. Valsts šos neiegūtos ieņēmumus ir kompensējusi un, visticamāk, arī šogad kompensēs.

Vēl pirms Covid-19 pienāca beigas iepriekšējai pārvadājumu līgumu desmitgadei un tika izsludināts konkurss uz pārvadājumiem nākamajā desmitgadē. Tai vajadzēja startēt ar 2020. gadu, taču reāli ātrāk par šā gada 1. augustu nesāksies nekas. Varbūt pārmaiņas tiks atliktas arī pēc 1. augusta, bet varbūt reāli sāktas, vismaz lai redzētu, ko tās reāli nozīmē pasažieriem un pārvadātājiem. Pārmaiņu jēga ir pēc iespējas samazināt pārvadājumus ar autobusiem, to vietā piedāvājot pārvadājumus ar vilcieniem, ko veic valstij piederošais uzņēmums “Pasažieru vilciens”. Tas vismaz jau noslēgtu līgumu līmenī apņēmies no nākamā gada palielināt un atjaunināt savu vilcienu parku, bet skaitās, ka vismaz kaut kādu pārvadājumu intensifikāciju tas spējot nodrošināt ar vecajiem resursiem. Tie tikuši pieturēti dīkā līdz jaunu autobusu pārvadājumu sākumam tāpēc, lai valstij nebūtu jāmaksā dubultā gan par sabiedrisko autobusu, gan vilcienu kustību, jo abos gadījumos pārvadājumi bez dotācijām šķituši neiespējami.

Līdz ar veco līgumu izbeigšanu un jauno līgumu spēkā stāšanos autopārvadājumu apjoms tikšot pakāpeniski samazināts par 15-30% dažādās valsts teritorijās, kādās valsts sadalīta pārvadājumu iepirkuma vajadzībām. Tā ir kārtējā variācija par vidējo temperatūru slimnīcā, jo pasažierus neinteresē kopējais reisu skaita samazinājums kaut vai tajā lotē, kur viņš pārvietojas. Viņu interesē, vai un cik reizes diennaktī autobusi turpinās piestāt viņam vajadzīgajās pieturās. Par to tagad ļoti jāinteresējas ar vārdiem “Liepāja”, “Kuldīga, Saldus”, “Pierīga”, “Bauska” un “Daugavpils, Krāslava” apzīmēto teritoriju iemītniekiem, lai viņi 1. augustā nesāktu gaidīt atceltus autobusu reisus (lai viņi tikai 1. augustā neuzzinātu, ka reisi atcelti).

Autobusu nobrauktajos kilometros rēķinot, jāaizvieto būtu apmēram 15 miljoni kilometru gadā. Konkurss ir nodrošinājis, lai vismaz formāli pretendentu uz šādiem pārvadājumiem pietiktu un pāri paliktu. Proti, valsts dotējamo pārvadātāju skaits samazināts no 28 uz varbūt astoņiem, ko nevar skaidri zināt, jo septiņās lotēs konkurss vēl turpinās. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks norāda, ka neviens valsts noraidītais pārvadātājs nav devis ziņu par pašlikvidēšanos. Daļa no viņiem rēķinās ar iespēju valsts pasūtījumu saņemt kādā no septiņām atlikušajām lotēm, daļa - ar pašvaldību pasūtījumiem, daļa - ar regulārajiem un neregulārajiem reisiem par privātu naudu. Tomēr neviens nav arī paziņojis, ka un kā viņš aizvietos reisus, ko valsts likvidējusi pārvadātāju nomaiņas gaitā. Pirmkārt, nav pat pieņemti valdības noteikumi par šādiem pārvadājumiem. Otrkārt, tie nav komerciāli iespējami vismaz tik ilgi, kamēr paliks spēkā aizliegums aizpildīt ar pasažieriem visu autobusa salonu.

Līdz ar to autobusi 1. augustā var kursēt, bet var nekursēt. Ietekmēt šos notikumus iespējams arī tiem, kuru intereses šādā veidā tiks aizskartas, ja viņi vispār uzzinās par gaidāmajām izmaiņām un caur pašvaldībām, partijām vai plašsaziņas līdzekļiem atgādinās par savu esamību tur, kur vilcieni nekursē.