Lemberga apcietināšana radījusi šaubas par tiesas neatkarību

Šā gada 22. februārī Rīgas apgabaltiesas tiesnešu kolēģija tiesneses Irīnas Jansones vadībā solīja izsniegt pilno sprieduma tekstu t.s. Lemberga lietā šodien - 22. jūnijā. Tikmēr juristu aprindās tiek apšaubīta nepieciešamība Ventspils mēru turēt cietumā.
22.06.2021. Ritums Rozenbergs
 
LIETPRATĒJI. Līdz ar pilno spiedumu tā dēvētajā Lemberga krimināllietā juristu aprindās tiek gaidīta motivācija, kāpēc Aivars Lembergs tika apcietināts. Ja šādas motivācijas nebūs arī pilnajā spriedumā, raisīsies diskusijas par tiesas objektivitāti – izriet no krimināltiesību ekspertu Saulveža Vārpiņa, Artūra Zvejsalnieka un Gunāra Kūtra teiktā ©Foto kolāža/F64

Neatkarīgās aptaujātie juristi - zvērināti advokāti, krimināltiesību eksperti - atzina:

lai arī likums pieļauj pēc notiesājošā sprieduma pirmajā tiesas instancē piemērot drošības līdzekli apcietinājumu, to nepamatojot, nav saprotams, kādēļ šāds drošības līdzeklis tika piemērots šajā procesā.

Likuma norma - lai neaizmuktu

Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš pauda pārliecību, ka tiesai jau saīsinātajā spriedumā lēmums par aresta piemērošanu bija jāpamato: “Ir jābūt pamatojumam, pieņemot šādu lēmumu. Tas ir būtisks cilvēktiesību ierobežojums. Tas ir interesanti, kādēļ mūsu likumdošanā tika ielikta tāda norma, ka, ja /pirmajā instancē/ tiek pasludināts notiesājošs spiedums par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, var apcietināt uzreiz.

Ārzemēs nav ilgi jāgaida otrās instances lēmumi. Turpretī šeit ir bijuši gadījumi, kad nākamās instances lēmumi par apcietinājumu, personai atrodoties apcietinājumā, jāgaida gadu un vairāk. Kāpēc? Šāda likuma norma ir absolūti nepareiza un neatbilstoša Latvijas situācijai. Šo normu savulaik iekļāva likumā, lai personas pēc notiesājošā pirmās instances sprieduma neaizmuktu. Lemjot par skarbās normas piemērošanu, tiesai jāraugās uz to, kā vēsturiski tā tika likumā iestrādāta, un ir jāvērtē, vai tiesājamā persona patiešām ir tāda, kura gatavotos bēgt prom, jeb arī aresta piemērošana ir tikai sods par pārāk asu izturēšanos pret tiesu, pārāk aktīvu savu tiesību aizstāvēšanu.”

Būtu gribējis aizbēgt - sen būtu aizbēdzis

Zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks skaidroja, ka aresta piemērošana bez pamatojuma pēc pirmās instances tiesas sprieduma, ir problēma ne tikai t.s. Lemberga krimināllietā: “Pilno spriedumu var nākties gaidīt ļoti ilgi - pus gadu un pat ilgāk. Ir saīsinātais spriedums, kurā nav motivācijas, un to nevar pārsūdzēt. Tikmēr cilvēks sēž cietumā un gaida. Tā tas ir daudzās krimināllietās.”

Vaicāts, vai tādējādi mēs nevaram salīdzināt mūsu situāciju cilvēktiesību ievērošanā ar Krieviju vai Baltkrieviju, viņš atbildēja: “Varbūt nevajag tik radikāli salīdzināt ar Krieviju un Baltkrieviju, bet, ja mēs izlasām šīs likuma normas, tad būtībā jau tās neatšķiras ne no Baltkrievijas, ne no Krievijas normām. Cits jautājums - kā tās piemēro. Autoritāriem režīmiem tas dos iespējas argumentēt, ka likumi jau jums ir tādi paši, kā viņiem. Tādā kontekstā par to var runāt. Tādā veidā mēs autoritāriem režīmiem iedodam ieročus. Konkrētajā “Lemberga lietā” apcietinājums ir visai dīvains. Es šai lietā neesmu piedalījies, Lemberga kungam advokātu pietiek un gan jau viņi zina, ko dara. Cik es zinu, viņš visas tiesas sēdes ir apmeklējis, nav nevienu sēdi kavējis. Ilgus gadus uz tiesām staigāja. Nav nekādu ziņu, ka viņš būtu pretdarbojies, vai ko citu sliktu darījis. Ja viņš būtu vēlējies aizbēgt, viņš pa šiem gadiem to jau būtu paspējis izdarīt. Pie kam, pirms saīsinātā spieduma viņš jau arī prognozēja, ka var tikt apcietināts, un arī tad nekas netraucēja viņam aizmukt, ja vien viņš to vēlētos. Viņa arests - tas ir dīvaini. Vēl jo vairāk, ka notikumi, par kuriem viņš tika tiesāts, nemaz nav tik svaigi. Tas nav tipiski, ka šādos gadījumos apcietina.”

Vaicāts, vai tiesas lēmumam var būt politiski motīvi, A. Zvejsalnieks teica: “Grūti pateikt, kādi bija tiesai motīvi tā lemt. Var jau idealizēt un teikt, ka tiesas ir pilnīgi neatkarīgas un uz tām netiek radīts nekāds spiediens. Bet, visticamāk, tas tā tomēr, diemžēl, nav. Tam tā vajadzētu būt, bet prakse rāda kaut ko citu.”

Uz jautājumu, vai varētu būt tā, ka tiesa ir ietekmējusies no tieslietu ministra Jāņa Bordāna nostājas, A.Zvejsalnieks atbildēja: “Tā atkal ir tāda zīlēšana. Gan advokātu kolēģija, gan tiesu varas augstākās amatpersonas nosodīja tieslietu ministra izteikumus par Uģa Magoņa krimināllietu par Limbažu tiesas tiesnesi. Pašreizējais tieslietu ministrs vairākkārt ir arī tieši izteicies par Lemberga vainu. Šādi izteikumi nebūtu korekti un tie var ietekmēt tiesu, un likt tiesai padomāt, kādus lēmumus tā pieņem. Tāpēc jau likums aizliedz šādus izteikumus. Viena lieta, ja to saka kāds politiķis, piemēram, Saeimas deputāts, kuram nav tieša ietekme uz tiesu varu, bet, ja tos saka tieslietu ministrs, kuram ir ietekme, tad tas jau ir daudz savādāk.”

Jautājumi par tiesas spriešanu

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, viens no Kriminālprocesa likuma izstrādātājiem Gunārs Kūtris skaidroja sekojošo: “Likums pieļauj tiesai piemērot drošības līdzekli arī apcietinājumu, ja persona tiek notiesāta ar brīvības atņemšanu par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Šī atruna ir divu iemeslu dēļ - cilvēks var izvairīties no soda izciešanas, aizbēgot no valsts. Otra situācija - tiesa grib nodrošināties, ka spriedums būs izpildāms. Protams, spriedums nav stājies spēkā. Tas nav sods, bet tikai drošības līdzeklis. Kāpēc kādreiz to piemēro un kādreiz nepiemēro - tas gan jau ir tiesas skatījums un ir jautājums, vai tiesai ir bijuši kādi apstākļi, kuru dēļ tā uzskata, ka to vajadzētu darīt. Tikpat labi varētu piemērot arī citu drošības līdzekli. Ja man jāsaka, objektīvi nevērtējot tiesājamo un nezinot lietas materiālus, varu teikt: tiesai likums ir devis šādas tiesības, un, ja tiesa uzskata, ka persona ir vainīga smagu noziegumu izdarīšanā, tiesai ir jānodrošinās, lai šis cilvēks nepazustu. Cita lieta - vai nav citu iespēju nodrošināt, lai persona nepazustu. Bet tas jau ir cits jautājums.”

Vaicāts, vai tiesai saīsinātajā spriedumā nevajadzēja paskaidrot, ka tās rīcībā ir informācija, ka tiesājamais grasās bēgt, un tās rīcībā nav citu iespēju, kā nodrošināt tiesājamā nebēgšanu, G. Kūtris skaidroja: “Likums šādu argumentāciju neprasa. Šādu argumentāciju prasa lēmumam par pirmstiesas arestu. Tad gan ir jābūt faktiem, kas liecina, ka persona taisās bēgt. Pirmās instances spriedums jau ir viens solis tālāk, nekā pirmstiesas process. Starptautiski vērtējot, jau arī tiks atzīts, ka tiesa personu jau ir atzinusi par vainīgu. Tas nozīmē, ka tiesnesim bijusi pārliecība, ka cilvēks noziegumu ir izdarījis, ir pelnījis brīvības atņemšanu, un drošības līdzeklis ir tikai kā garantija, lai persona neaizmuktu. Šādos gadījumos tiesai vairs nav jāargumentē, kādēļ cilvēks jāizolē no sabiedrības. Bet tas ir pašas tiesas iekšējs apsvērums, vai tas ir, vai nav vajadzīgs. Te mēs varam diskutēt par iemesliem - kāpēc vai tāpēc. Tur es neko skaļi nevaru teikt.”

Vaicāts par to, ka Latvijas amatpersonas pārmet Krievijai un Baltkrievijai par opozicionāru turēšanu cietumos, bet, kad Latvijas varai opozīcijā esošais A. Lembergs tiek turēts cietumā, tad viss ir pareizi, G. Kūtris skaidroja: “Es neteiktu, ka šeit varētu salīdzināt ar Krieviju vai Baltkrieviju. Ja velkam politiskās paralēles, es pieļauju, ka, lai sabojātu politisko darbību konkrētajā novadā, persona tādējādi tiek izslēgta no spēles, kaut vai uz laiku, kaut vai līdz jūlijam. Bet man negribētos ticēt, ka trīs tiesneses ietu uz šādu politisko spēlīti: negribētu lietot vārdu - pasūtījums. Man neticās, ka tiesneši tādā veidā būtu kalkulējuši. Kāpēc, lai viņi kalpotu vai izpatiktu kādam ministram? Ministri taču nāk un aiziet. Tiesnesim jādara savs darbs. Negribētos ticēt, ka tā būtu iepriekšēja kalkulācija. Jautājumu jau šeit ir daudz. Tikpat labi varam analizēt, vai, spriežot šo lietu, tiesneši nav jutuši vienas sabiedrības daļas spiedienu, kura uzskata, ka tiesājamā persona ir slikta Tiesneši, saredzot lietas materiālos vainas pierādījumu, iespējas taisa notiesājošu spiedumu un pie reizes piemēro drošības līdzekli apcietinājumu. Bet arī neticu, ka trīs tiesneses tā varētu ietekmēties. Šādās krimināllietās ar notiesājošu spriedumu tiesa visbiežāk arī piemēro apcietinājumu. Vai tiesājamā personība maina tiesas attieksmi - iespējams, jā. Vai pret tiesājamo vajadzēja izturēties maigāk un kāpēc - arī tā to jautājumu var pagriezt.”