Jāņot atļauts! Bet ar prātu

Valdība ir mīkstinājusi pandēmijas ierobežojumus tiktāl, ka Jāņu svinēšana vakcinētiem un pārslimojušiem ļaudīm būs iespējama bez ierobežojumiem. Savukārt ārtelpās kompānijā ar nevakcinētajiem - kompaktā 50 cilvēku kompānijā bez mājsaimniecību ierobežojumiem. Taču, atgādinot Valsts prezidenta Egila Levita pamācību Ziemassvētkos, arī Jāņos ir ārkārtīgi svarīgi nesaslimt un nenomirt, jo cilvēkiem, kuri nomiruši, nebūs ne citu Jāņu, ne Ziemassvētku. Un izšķirīgi svarīga Jāņos ir vīriešu pieskatīšana, jo tieši vīrieši visbiežāk iet bojā nedabiskā nāvē. Nemāk braukt, nemāk peldēt, nemāk lietot uguni un pat pamieloties nemāk, jo aizrijas ar gaļas gabaliņu.
23.06.2021. Imants Vīksne
 
©F64

Publiskā jāņošana ar milzu pasākumiem šogad izpaliek, jo tikai vakar valdība nolēma ierobežojumus būtiski mīkstināt. Taču privāta jāņošana gan ir atļauta, ar nosacījumiem, kas piešķir privilēģiju biedroties tikai potētajiem un izslimojušajiem. Kādus ļaudis un kādā skaitā aicināt uz Jāņiem, izskaidrots pandēmijas oficiālajā mājaslapā covid19.gov.lv.

Biedrošanās noteikumi

Vienkāršāka kārtība ieviesta cilvēkiem, kas ir vakcinējušies vai izslimojuši un to var apliecināt ar speciālu sertifikātu:

“gan privātos, gan publiskos pasākumos dalībnieku/apmeklētāju skaita ierobežojumi nepastāv.”

Ja kompānijā ir kaut viens nepotētais, tad noteikumi ir citi. Ja nepotētais ir testēts:

“gan privātos, gan publiskos pasākumos iespējams pulcēties telpās līdz 500 cilvēkiem, ārpus telpām - līdz 1000 cilvēkiem. Pasākumos var piedalīties arī bērni līdz 12 gadu vecumam bez testa veikšanas.”

Savukārt, ja tas viens atnākušais vai vairāki nav testēti, tad gan jārēķinās ar mazākiem Jāņiem. Viņu sabiedrībā drīkstēs:

“pulcēties telpās līdz 20 cilvēkiem, ārpus telpām līdz 50 cilvēkiem, neievērojot mājsaimniecību principu.”

Jārēķinās, ka Jāņos parasti līst kā pa Jāņiem, un arī šogad sinoptiķi prognozē, ka 23. jūnijā un naktī uz 24. jūniju gaidāms pērkona negaiss, kas vietām Latvijā atnesīs stipras lietusgāzes, krusu un vētru. Lietusgāzes lokāli var izraisīt pat īslaicīgus plūdus, vējš var sagāzt kokus, pārraut elektrolīnijas un radīt citus postījumus. Tas nozīmē, ka svinību laikā var rasties nepieciešamība ieiet arī telpās. Tāpēc savlaicīgi jāapzina potētie, nepotētie un mājsaimniecību skaits. Lai nesanāk tā, ka milzu krusa un virpuļviesuļi ir mazāka bēda par skaudīgu kaimiņu izsauktu policiju, pulcēšanās pārtraukšanu un uzliktiem sodiem.

Lai nedabūtu šoku

Oficiālās vadlīnijas nedrīkst uztvert vieglprātīgi, jo policija svētkos kā allaž strādās pastiprinātā režīmā un kontrolēs noteikumu ievērošanu. To, ka darba pienākumus uztver nopietni, policisti apliecināja 20. jūnijā, Mārupē izdzenājot antivakseru burziņu un vienu īpaši nepakļāvīgu pasākuma dalībnieku šokējot ar elektrošoku. Ļaudis vēlējās kopīgā pulkā miermīlīgi dedzināt sejas aizsargmaskas, taču sanāca pamatīgs skandāls.

Policijas darbinieki svētkos patrulēs arī uz ceļiem un ielām, ķerot dzērājus, narkomānus. Valdība un Saeima gan ir ievērojami mīkstinājusi sodu par braukšanu alkohola vai narkotiku reibumā. Kopš pagājušā gada, kad stājās spēkā jaunā administratīvo sodu kārtība, ja neviens nav sabraukts beigts, tad cietumā vairs nav jāsēž. Atliek tikai samaksāt naudassodu un kādu laiku jāpastaigā kājām. Tomēr atbildīgās institūcijas šo netraktē kā maksas pakalpojumu, bet vēl labāku sodu nekā cietums. Ceļu satiksmes drošības direkcija pat uzrīkojusi mikroskopisku kampaņu ar uzsvaru, ka par braukšanu dzērumā ir jāmaksā: “Nebrauc reibumā. Dārgs prieks.” Glāzei šampanieša reklāmas cenrādī - 850 eiro. Viskijam - lauztas kājas, zaudēta mašīna, tiesības un 4260 eiro, bet glāze alus notaksēta ar bērēm, cietumu un 10 000 eiro. CSDD vēsta, ka ik gadu Līgo svētku laikā notiek vidēji divi negadījumi dienā, kuros autovadītājs bijis alkohola reibumā.

Jāuzmanās no pārgalvības

Šīs svētku brīvdienas būs garas, tāpēc jāpiesargās arī no citām ķibelēm, kas mēdz piemeklēt svinētājus. Jāpiesargās no pārkaršanas, un jāsargā arī mājdzīvnieki. Atstāt uz sekundi mašīnā, kamēr ieskries veikalā, vispār nedrīkst. Tie, kam parakstītas asinsspiediena vai kādas citas regulāri lietojamas zāles, nedrīkst aizmirst tās iedzert. Un dzert ūdeni vajag daudz - pilnīgi visiem. Ja sāk galva sāpēt, visticamāk, organisms atūdeņojies. Ar ūdeņiem jāuzmanās citā ziņā. Peldoties jāievēro piesardzība, bet iedzērušie ūdenī īpaši jāpieskata, jo Jāņos vīri mēdz daiļi lēkt uz galvas un salauž mugurkaulu vai pārāk tālu aizpeld un nāvīgi nogurst. Ar ugunskuru šai karstajā laikā ļoti jāuzmanās, lai uguns neieskrien izkaltušajā zālē. Runāt un ēst šašliku vienlaikus nedrīkst, jo tā var aizrīties un nosmakt. Bērni ļoti jāpieskata un vīrieši. Arī par mājas drošību, braucot uz laukiem, jāpadomā. Veidi, kā sabojāt svētkus sev un citiem, ir daudzi, tādēļ visiem kopā jāsvin ar prātu un citam par citu jārūpējas.