Lielo valsts uzņēmumu vadītāju atalgojums Covid krīzes laikā ir palielinājies

Valsts maksātās algas lielo valsts uzņēmumu vadītājiem ir krietni dāsnākas nekā valsts amatpersonām. Valsts prezidents Egils Levits pērn algā par sava amata pildīšanu saņēma aptuveni 70 tūkstošus eiro, bet lielo valsts uzņēmumu vadītāji – no 57 tūkstošiem eiro līdz gandrīz miljonam eiro, ja šajā summā ieskaita arī atlaišanas pabalstu.
01.07.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Romāns Kokšarovs/F64

Gauss uz laiku atteicās no algas

Lielāku atalgojumu nekā 2019. gadā pērn saņēma arī aviokompānijas “airBaltic” izpilddirektors un prezidents Martins Gauss, lai gan pagājušā gada pavasarī viņš publiski paziņoja, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā no pagājušā gada aprīļa pilnībā atteiksies no algas, lai atbalstītu uzņēmuma centienus pārvarēt ārkārtējo situāciju. “Līdz brīdim, kad mēs atkal varēsim atsākt regulāros lidojumus, es atsakos no sava atalgojuma. Arī padomes un valdes locekļi un priekšsēdētāji, kā arī vadītāji jau brīvprātīgi piekrituši samazināt savu atalgojumu par 20%,” pērn pauda M. Gauss. Tiesa, ilgi bez algas M. Gausam nebija jāiztiek, jo jau 18. maijā “airBaltic” atsāka tiešos lidojumus no Tallinas uz Amsterdamu, Kopenhāgenu un Oslo, bet no 25. maija - uz Viļņu.

Neatkarīgā

M. Gauss pērn algā no “airBaltic” saņēma 686 701 eiro, 2019. gadā - 559 962 eiro, liecina viņa iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas.

Pērn “airBaltic” koncerns strādāja ar 264,6 miljonu eiro lieliem zaudējumiem, kas bija 29 reizes lielāki nekā 2019. gadā, liecina kompānijas publiskotā informācija. Grupas normalizētā EBITDA jeb zaudējumi no uzņēmuma pamatdarbības pirms procentiem un nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem sasniedza 152,3 miljonus eiro pretstatā peļņai 2019. gadā. Tostarp koncerna mātessabiedrības AS “Air Baltic Corporation” apgrozījums bija 137,915 miljoni eiro, kas ir par 73% mazāk nekā 2019. gadā, un zaudējumi palielinājušies 35 reizes - līdz 278,267 miljoniem eiro.

Pagājušajā gadā “airBaltic” apkalpojis 1,34 miljonus pasažieru, kas ir par 73% mazāk nekā 2019. gadā. Savukārt veikto lidojumu skaits samazinājies par 64%. Tāpat par 30% pērn saruka uzņēmuma grupas darbinieku skaits.

“Krīzes dēļ mēs būtiski samazinājām savus izdevumus un pielāgojām biznesa plānu “Destination 2025 CLEAN”. Mēs pieņēmām lēmumu pārtraukt Q400 un B737 lidmašīnu izmantošanu un divus gadus ātrāk, nekā sākotnēji plānots, kļūt par pārvadātāju, kas veic lidojumus tikai ar viena tipa lidmašīnām - “Airbus A220-300”,” komentējot 2020. gada finanšu rezultātus, teica M. Gauss.

Lidsabiedrība “airBaltic” pagājušajā gadā saņēma valsts atbalstu pamatkapitāla palielināšanai 250 miljonu eiro apmērā. Šā gada martā M. Gauss pieļāva, ka gadījumā, ja situācija ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību arvien visa gada garumā radīs nopietnu ietekmi uz uzņēmuma darbību, “airBaltic” naudas līdzekļi varētu pietikt tikai līdz gada beigām.

Daļā uzņēmumu jauna vadība

Pagājušajā gadā vairākās valsts kapitālsabiedrībās notika vadības grožu maiņa. Pērn janvārī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) dalībnieku sapulcē valdes priekšsēdētāja amatā tika apstiprināts Rinalds Muciņš. Viņš nominācijas komisijas vērtējumā ieguva augstāko punktu skaitu. Atklātā konkursā uz PSKUS valdes priekšsēdētāja amatu kopumā tika iesniegti 11 pieteikumi. R. Muciņš darbu uzsāka 10. februārī.

Aprīļa vidū par atkāpšanos no amata veselības dēļ paziņoja VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” toreizējā valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. “Aprīlī ir noslēdzies pirmais krīzes pārvarēšanas posms un ir paveikts viss nepieciešamais uzņēmuma “ieziemošanai” un nākotnes attīstības nodrošināšanai. Tas ir prasījis lielus emocionālos un fiziskos resursus no visiem lidostas darbiniekiem, arī no manis. Tādēļ, apzinoties izaicinājumus, kas sagaida uzņēmumu nākotnē, esmu pieņēmusi lēmumu un no 15. aprīļa veselības iemeslu dēļ nolieku valdes priekšsēdētājas pilnvaras. Brīdī, kad krīze beigsies un aviācijas nozare sāks atjaunoties, būs veicams milzīgs darbs, lai saglabātu un noturētu līderpozīcijas, ko lidosta “Rīga” ir izcīnījusi līdz šim,” atstājot amatu, pauda I. Līce. Starptautiskās lidostas “Rīga” padome par jauno valdes priekšsēdētāju iecēla Lailu Odiņu - lidostas “Rīga” padomes locekli, kurai šis pienākums būtu jāpilda līdz brīdim, kamēr konkursa kārtībā tiktu izvēlēts jauns lidostas valdes priekšsēdētājs. Konkursā, kas noslēdzās šā gada aprīlī, bija pieteikušies 11 pretendenti, viņu vidū arī L. Odiņa. Konkursā uzvarēja L. Odiņa, kas līdz ar to turpina pildīt valdes priekšsēdētājas amatu.

Pērn septembrī valdes priekšsēdētāja maiņa notika valsts akciju sabiedrībā “Latvijas autoceļu uzturētājs - Raita Nešpora vietā stājās bijušais Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis. R. Nešpors bija nolēmis atstāt amatu, lai pieņemtu jaunus profesionālos izaicinājumus. Šā gada aprīlī viņš sāka pildīt AS “Pasažieru vilciens” valdes locekļa amata pienākumus finanšu vadības jomā.

Pagājušā gada oktobrī “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja amatu atstāja Āris Žīgurs, pēc tam, kad “Latvenergo” padome bija veikusi pārbaudi par koncerna amatpersonu rīcību un notikumiem 2015. gadā, lai izvērtētu, vai “Latvenergo” nav bijusi nepamatoti labvēlīga attieksme pret atsevišķiem uzņēmējiem, un pārbaudītu iepriekšējos gados koncernā veikto iepirkumu un citu darījumu atbilstību iekšējā un ārējā regulējuma prasībām. “Veiktā pārbaude nav sniegusi papildu faktus, kas prasītu turpmāku krimināltiesisku vērtējumu. Vienlaikus, sabiedriskajā televīzijā un citos medijos iepriekš publiskotā informācija, kā arī pārbaudes laikā iegūtās ziņas ir pietiekams iemesls, lai padome kā uzraugoša institūcija ieņemtu principiālu nostāju gan pret korporatīvās ētikas principu pārkāpumiem koncerna vadībā, gan situācijām, kas raisa aizdomas par šādu normu pārkāpšanu,” pauda “Latvenergo” pārstāvji, vienlaikus uzsverot, ka padome izteikusi pateicību Ā. Žīguram par darbu koncerna vadībā, kā arī atzinīgi novērtējusi spēju uzņemties atbildību.

Līdz ar Ā. Žīgura aiziešanu no amata, “Latvenergo” padome par kompānijas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju no pērnā gada 31. oktobra iecēla “Latvenergo” valdes locekli un finanšu direktoru Guntaru Baļčūnu. Šā gada februārī tika izsludināts konkurss, kas notika piecās kārtās. Uz valdes priekšsēdētāja amatu komisija ir izvirzījusi trīs kandidātus. Kopumā uz šo amatu tika saņemti 20 pieteikumi.

Kā atalgojumā saņemt gandrīz miljonu eiro

Savukārt 2020. gada 4. decembrī pēdējā darba diena SIA “Tet” bija tās ilggadējam valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim. Telekomunikāciju uzņēmuma SIA “Tet” dalībnieki nolēma viņu atsaukt no amata. Dalībnieku sapulce bija izvērtējusi situāciju saistībā ar prokuratūras uzrādītajām apsūdzībām J. Gulbim un vēl četrām personām. Pēc “Telia Company” pārstāvju ierosinājuma “Tet” padome iepriekš vienbalsīgi atbalstīja neatkarīga starptautiska uzņēmuma piesaisti, lai veiktu izpēti par uzņēmuma darbinieka rīcību pirms 12 gadiem noritējušajā televīzijas virszemes apraides ieviešanas konkursā un tam sekojošo līgumu slēgšanu ar infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.

Starptautiskais neatkarīgās izmeklēšanas uzņēmums secinājis, ka nav atklāti pierādījumi, kas liecinātu par “Tet” pašreizējo vai bijušo darbinieku un amatpersonu ļaunprātīgu vai uzņēmuma komerciālajām interesēm neatbilstošu rīcību. Pēc uzņēmuma padomes iepriekš noteikta jautājumu loka, secinājumi veikti, balstoties izanalizētajos materiālos un veiktajās intervijās.

Kā uzsvēra uzņēmuma pārstāvji, neskatoties uz to, ka pārkāpumi J. Gulbja rīcībā nav konstatēti,
“Tet” padome un dalībnieku pārstāvji apzinās, ka apsūdzību uzrādīšanas fakts met ēnu uz uzņēmuma nevainojamo reputāciju un rada reputācijas ilgtermiņa riskus uzņēmumam un uzņēmuma nākotnes vērtībai. Līdz ar to “Tet” dalībnieku pārstāvji lēma atsaukt J. Gulbi no valdes priekšsēdētāja amata.

J. Gulbja iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš pērn no uzņēmuma algā saņēmis 965 626 eiro, no kuriem daļa varētu būt kompensācija par amata atstāšanu.

Šobrīd “Tet” valdes priekšsēdētājs ir Uldis Tatarčuks.