Papīra latviešu ārzemēs kļuvis vairāk

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pabeigusi aprēķinus par juridiski fiksētu cilvēku pārcelšanos projām no Latvijas vai uz Latviju līdz šā gada sākumam. Līdz ar to iegūts salīdzinājums starp 2020. gada un 2021. gada 1. janvāri. Pērn fiksētais emigrācijas saldo ir mazākais daudzu gadu laikā. Šādu samazinājumu vienlīdz ticami var izskaidrot gan ar Covid-19 radītajiem apgrūtinājumiem šķērsot valstu robežas, gan ar stabilu samazinājuma tendenci jau kopš 2018. gada, kad visas robežas bija vaļā.

Savas ārzemju adreses pieteikšana Latvijas valstij ir Latvijas valstspiederīgo (pilsoņu, pastāvīgo iedzīvotāju un ārzemnieku, kuri saņēmuši no Latvijas uzturēšanās atļaujas) brīvprātīgs pienākums, kura izpildi valsts nekontrolē un par kura nepildīšanu nesoda.

Tas ir jo labāk, jo vairāk cilvēku ārzemēs pieteikuši Latvijai savu ārzemju adresi, nevis pagaisuši bez pēdām. Ja viņi vismaz adreses pieteikšanas līmenī ar Latvijas valsti komunicē, tad lielāka varbūtība, ka viņi paturēs vērā arī remigrāciju.

Tieši remigrācija ir viens no nedaudzajiem punktiem, kura vērtējumā biežāk sakrīt nekā nesakrīt sabiedrības domas un valsts oficiālā politika, kam valsts piešķir finanšu resursus. Remigrācija tiek pieņemta par kopumā vēlamu par spīti tam, ka elektronisko izpausmju telpā atrodami arī pārmetumi “dzimtenes nodevējiem” u.tml.

Ārzemju adreses pieteikšanas fakts nav absolūts pierādījums cilvēku nākotnes nodomiem, pat nerunājot par to, kā šie nodomi realizēsies. Pieļaujama ir arī tāda domu gaita, ka cilvēks savu aizceļošanu nepiesaka tāpēc, lai pēc divdesmit gadiem atgrieztos Latvijā un dzīvotu tā, it kā nemaz nebūtu bijis projām.

PMLP un Centrālās statistikas pārvaldes datu salīdzinājums atklāj milzīgu nesakritību starp cilvēku reālo un dokumentēto kustību pāri Latvijas robežai ar mērķi ilglaicīgi atrasties tajā vai šajā robežas pusē. Proti, CSP laika posmā kopš 2016. gada, līdz kuram sniedzas abu iestāžu eksponētie dati, uzrāda divas vai trīs reizes zemāku emigrācija saldo.

Cilvēku zuduma skaitliskā nesakritība starp izceļošanas (CSP) un adrešu maiņas (PMLP) rādītājiem

Nesakritību var pārliecinoši izskaidrot ar nobīdi laikā gandrīz desmit gadu garumā. Pēc statistiķu datiem, vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku Latviju pametuši nebūt ne 2016., bet 2008. gadā. Pēc tam sekoja vēl divi gadi ar emigrācijas saldo virs mīnus trīsdesmit tūkstošiem cilvēku. Tikai pēc tam, kad cilvēki jau atraduši pieturas punktus jaunajās mītnes zemēs, viņi varēja labiekārtot un izdaiļot savu apkārtni ne tikai šo vārdu burtiskajā nozīmē. Viņiem radās iespējas noteikt sev vēlamo intensitāti sakariem gan ar vietējo latviešu kopienu, gan ar palicējiem Latvijā, gan ar Latvijas valsti.

Latvijas valsts cenšas atgādināt ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem par sevi, uzturot sakarus ar latviešu ārzemju kopienu aktīvistiem, dažkārt finansējot šo kopienu pasākumus, sūtot uz tām māksliniekus u.c. ievērību raisošas personas. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi ir vēlēšanu balsu rezervuārs Latvijas politiķiem, no kuriem vismaz daži pirms vēlēšanām dodas aģitācijas braucienos uz ārzemēm. Sava nozīme ir arī elektroniskajiem sakaru līdzekļiem, kas ļauj pieteikt PMLP savu ārzemju adresi elektroniski kaut vai tūlīt - lasot šo rakstu un aktivizējot adreses https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP26/Apraksts vai https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP15/Apraksts. Tālāk gan būs nepieciešama autorizācija ar elektronisko parakstu vai Latvijas komercbanku klientu atpazīšanas rīkiem. Ir palikušas tradicionālās iespējas pieteikt adresi klātienē PMLP vai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībā ārvalstīs, vai nosūtot adreses apliecinājumu uz papīra pa pastu.

Ārzemēs pieteikto adrešu skaits varētu būt vēl daudz liekāks, jo pēdējos gadu desmitos no Latvijas izceļojušo cilvēku skaits tiek vērtēts ap 300 tūkstošiem cilvēku. Ja pieskaitītu viņiem droši vien piedzimušos bērnus, tad nupat kā par Latvijas Fizisko personu reģistru pārsauktajā datu bāzē varētu ierakstīt līdz 400 tūkstošiem cilvēku ārzemēs, t.i., divreiz vairāk, nekā tagad ierakstīts. Vispār pasaulē dzīvojot vairāk nekā pusmiljons cilvēku, kas iepriekš dzīvojuši Latvijā, taču tas automātiski nenozīmē tiesisku saikni ar Latvijas Republiku.

Lielu cerību uz vēl daudzu ārzemēs dzīvojušo emigrantu pieteikšanos Latvijai tomēr nav. Atbilstoši Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra veiktai aptaujai, koncertus vai citus tieši Latvijas izcelsmes cilvēkiem rīkotus pasākumos gada laikā (domāts laiks pirms kovidgada) apmeklējuši 26% aptaujāto un tikpat daudzi norādījuši uz daudz maz regulāru līdzdalību sociālo tīklu saziņas latviešu grupās. 18% uzskata sevi par kādas latviešu organizācijas biedriem, 10% izvēlējušies latviešus vispār jebkādām kopīgām darbībām, bet 8% darbojas latviešu koros, deju kolektīvos vai varbūt vēl kādā ar latviskumu ļoti saistītā veidā. Protams, šie skaitļi nesummējas, bet iekļauj viens otru.

Aptaujas dati apliecina cilvēku gatavību asimilēties viņu jaunajās mītnes zemēs neatkarīgi no tā, ka viņi tomēr vēl bijuši atrodami pēc PMLP vai citiem emigrantiem zināmajām adresēm. Vēl krasāk no Latvijas norobežojušies cilvēki sociologiem nebija sasniedzami.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā