Veselības indekss: pandēmijas ietekmē vairāk ēd, smēķē un iedzer

Pandēmijas laikā iedzīvotāju pārliecība par veselīgu dzīvesveidu aug, bet vienlaikus arvien lielākam skaitam iedzīvotāju piemīt kāds neveselīgs paradums. Vīrieši pandēmijas laikā sākuši biežāk lietot alkoholu un smēķēt, savukārt sievietēm arvien vairāk raksturīga pārmērība uzturā, liecina “Mana aptieka & Apotheka Veselības indekss”.
24.07.2021. Inga Paparde
 
VESELĪGI cenšas dzīvot trešdaļa Latvijas iedzīvotāju – vismaz divas reizes nedēļā sportot, veltīt pietiekami daudz laika miegam, dzert vairāk ūdens un ēst veselīgi. Pandēmijas laikā gan šādi domājošu iedzīvotāju skaits ir samazinājies ©Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Kritiski vērtē dzīvesveidu

Lai noskaidrotu, kā cilvēki dzīvojuši Covid-19 pandēmijas laikā, Veselības indeksā izzināts iedzīvotāju viedoklis par veselības pašvērtējumu, emocionālo labsajūtu un ārstēšanās paradumiem. Ikgadējais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma mērījums ļauj arī salīdzināt situāciju pēdējo sešu gadu laikā. Šāgada indekss atklāj vairākas interesantas un vērā ņemamas tendences - gan pozitīvas, gan negatīvas.

Iedzīvotāju īpatsvars, kas vērtē savu dzīvesveidu kā veselīgu, pēdējā gada laikā audzis un kopumā tā domā 65 procenti aptaujāto cilvēku. Tomēr katrs trešais iedzīvotājs uzskata, ka viņam ir neveselīgs dzīvesveids. Savu dzīvesveidu par veselīgāku uzskata sievietes vecumā no 18 līdz 34 gadiem ar augstāko izglītību, un kopumā sievietes daudz biežāk nekā vīrieši savu dzīvesveidu vērtē kā veselīgu, par pētījuma rezultātiem stāsta “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš. Lai arī vairāk ļaužu domā, ka viņu dzīvesveids ir veselīgs, lielākā daļa - 62 procenti aptaujāto - tomēr norāda, ka ikdienā krietni par maz veic fiziskās aktivitātes, un salīdzinājumā ar pagājušā gada Veselības indeksa datiem cilvēki kritiskāk novērtējuši savu fizisko aktivitāti un secinājuši, ka tās ir par maz.

Pēdējā gada laikā par trīs procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri domā, ka viņiem ir pietiekami daudz fizisko aktivitāšu. Regulāras fiziskās aktivitātes ir 39 procentiem vīriešu un 31 procentam sieviešu. Zināmā mērā pētījums atklāj pretrunu, jo, kā norāda J. Kūliņš, “cilvēki uzskata, ka viņu dzīvesveids ir veselīgs, taču pietiekamas fiziskās aktivitātes, lai to varētu droši apgalvot, viņi neveic”.

Vairāk smēķē, ēd un iedzer

Veselības indekss parāda arī negatīvu tendenci, proti, arvien vairāk iedzīvotāju piemīt kāds kaitīgs ieradums.

Kopumā 74 procentiem aptaujāto piemīt vismaz viens no kaitīgiem ieradumiem, un šo cilvēku skaits pēdējā gada laikā pieaudzis par četriem procentpunktiem.

Salīdzinot datus sešu gadu garumā, jāsecina, ka iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzīvesveida viena no sastāvdaļām nu ir arī kaitīgie ieradumi, palielinājies par trešdaļu.

Pēdējā gada laikā pieaudzis gan alkohola lietotāju (pārmērīga alkohola lietošanu atzinuši septiņi procenti aptaujāto), gan smēķētāju skaits (regulāri smēķē 27 procenti). 24 procenti atzīst, ka nepietiekami izguļas, neveselīgi ēd 21 procents, bet 17 procenti pārmērīgi ēd saldumus. Vienīgais neveselīgais paradums, kas nedaudz samazinājies, ir neveselīga ēšana. Pēdējā gada laikā palielinājusies pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi un bieža pārēšanās. “Daudzi no šiem neveselīgajiem paradumiem, mūsuprāt, ir cieši saistīti ar pandēmijas ietekmi. Attālinātais darbs mājās varētu būt viens no iemesliem, kas veicina šos paradumus - pārmērības uzturā, pārmērīga virtuālās vides lietošana, arī smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana,” indeksa rezultātus komentē J. Kūliņš. Salīdzinot datus pēc dzimuma, 82 procenti vīriešu atzīst, ka no kaitīgajiem ieradumiem viņi biežāk smēķē un pārmērīgi lieto alkoholu, savukārt 66 procenti sieviešu atzīst pārmērības uzturā.

Pandēmija ļāvusi vairāk lietot alkoholu

Eksperti arī norāda, ka pētījuma dati jāvērtē no cilvēku emocionālās pašsajūtas viedokļa un vēlmes vai gluži otrādi - nevēlēšanās atklāt datus par saviem kaitīgiem ieradumiem, kā arī no tā, ko cilvēki uzskata par pārmērību, piemēram, alkohola lietošanā. Tomēr kopumā eksperti uzskata, ka pandēmija “ir ļāvusi” pievērsties kaitīgiem ieradumiem. Ģimenes ārste Ilze Skuja, komentējot indeksa datus, saka, ka attālinātais darbs ir veicinājis alkohola lietošanu arī darba laikā, kam piekrīt arī ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons: “Jautājums ir par to, kad cilvēks novērtē vai pamana, ka šis ieradums jau ir kaitīgs. Cilvēks pamana to brīdī, kad šis ieradums ir kaut ko mainījis pašā cilvēkā, viņa dzīvē. Mums kā ārstiem šis paradums varbūt jau ātrāk rāda šīs negatīvās izmaiņas, piemēram, asinsanalīzēs, bet cilvēkam - jā, svars pieaudzis nedaudz, vairāk alkohola glāžu izdzeru dienā, bet radikāli manu darbu, manas attiecības tas vēl nav mainījis. Tiklīdz kā cilvēks pamana paraduma ietekmi uz ikdienu, viņš to var nosaukt kā kaitīgu.” Viena no pazīmēm, ka paradums ir kļuvis kaitīgs, ir nespēja paveikt savus darba pienākumus, jo īpaši tad, ja darbs norit mājās, attālināti.

Vienlaikus Veselības indekss parāda, ka daļa cilvēku cenšas dzīvot veselīgāk arī pandēmijas laikā. 47 procenti aptaujāto atzinuši, ka cenšas pietiekami daudz laika veltīt miegam, bet 45 procenti cenšas nekad nepārsniegt pieļaujamās alkohola normas. “Varam secināt, ka pandēmijai ir arī pozitīvie aspekti, proti, daļa cilvēku ir mainījuši savas ikdienas aktivitātes, ko viņiem ļauj izdarīt papildus iegūtais laiks, ja nav jātērē laiks ceļā uz darbu, ko cilvēki var izmantot fiziskām aktivitātēm vai miegam,” secina Jānis Kūliņš.