Vai kūtrajā vakcinācijā vainojams zemais Latvijas IKP?

Latvijā ir viena no viszemākajām Covid-19 vakcinācijas aptverēm Eiropas Savienībā. Vieni pētnieki atklājuši tiešu saistību starp vakcinācijas noliegšanu un izglītības līmeni, citi saredz sakarību ar iekšzemes kopproduktu (IKP). Taču, iespējams, pie kūtras vakcinācijas ir vainojams iedzīvotāju zemais uzticības līmenis valdībai un vakcinācijas procesu vajājošās kļūdas komunikācijā. Lai gan pagaidām nevienam īsti nav skaidrs, kas tieši ir vainojams zemajā vakcinācijas apjomā un kā palielināt iedzīvotāju vēlmi potēties, nauda tiek tērēta reklāmas kampaņās.
26.07.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Gada sākumā izveidotā Vakcinācijas projekta biroja galvenais uzdevums bija nodrošināt, lai līdz augustam pret Covid-19 būtu vakcinēti 70 procenti no Latvijas pieaugušajiem iedzīvotājiem. Šobrīd, kad līdz augustam ir atlikusi tikai viena nedēļa, ir skaidrs, ka mērķis netiks sasniegts. Pilnībā pret Covid-19 šobrīd ir vakcinēti tikai 35% no iedzīvotājiem.

Vai turīgākās valstis ātrāk steidz vakcinēties?

Ar vakcināciju īsti neveicas ne tikai Latvijai, bet arī vairākām citām ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Bulgārijā un Rumānijā vienu poti ir saņēmis vēl mazāks iedzīvotāju īpatsvars nekā Latvijā, attiecīgi 18,4% un 31,3%. Latvijā vienu vakcīnas devu pret Covid-19 ir saņēmuši 44% iedzīvotāju. Salīdzināšanai - Islandē ir vakcinēti 90%, Maltā - 84%, Dānijā - 83,7%, Nīderlandē - 83,5%.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Jānis Hermanis izpētījis, ka valstu vakcinācijas aptveres īpatsvars, sakārtots pēc lieluma, ir ļoti līdzīgs valstu rangam, kas ir sakārtots pēc IKP, proti, jo augstāks valsts IKP, jo arī vakcinācijas apjoms ir lielāks. Un pretēji - jo zemāks IKP, jo valstī zemāks vakcinācijas apjoms. Latvijā, Bulgārijā un Rumānijā tiešām ir viens no viszemākajiem IKP, savukārt Dānijai, Nīderlandei un Islandei - viens no augstākajiem IKP starp Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīm.

Profesori vakcīnām uzticas vairāk nekā medmāsiņas

Latvijas veselības aprūpes iestāžu darbinieku - gan mediķu, gan atbalsta personāla - attieksme pret Covid-19 vakcināciju 76,9% gadījumu ir pieņemoša un atbalstoša, secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieku veiktajā aptaujā. Salīdzinot ar citu valstu pētījumiem, kur šis skaitlis variēja no 27,7% līdz 80,9%, iegūtie rezultāti par atbalstu vakcinācijai Latvijā uzskatāmi par augstiem. Aptauja noritēja no šī gada marta līdz maijam, un tajā RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes un RSU Psiholoģijas laboratorijas pētnieki iesaistīja 1444 respondentus no dažādām Latvijas veselības aprūpes iestādēm.

No visiem pētījuma dalībniekiem vispieņemošākā attieksme konstatēta ārstiem - 92,6% norādīja, ka viņi ir vakcinēti vai vakcinēsies, tiklīdz tas būs iespējams. Vērtējot respondentus pēc izglītības līmeņa, varēja novērot tendenci - jo augstāks izglītības līmenis, jo lielāks pieņemošas attieksmes īpatsvars. Līdz ar to, salīdzinot starp izglītības līmeņiem, vislabvēlīgākā attieksme pret vakcinēšanos ir respondentiem ar maģistra vai ārsta grādu (88,9%) un respondentiem ar doktora grādu (89,4%).

“Stradiņa slimnīcā līdzīgi kā sabiedrībā kopumā attieksme pret vakcināciju ir saistīta ar izglītību. Vairāk nekā 94% no sertificēta ārstniecības personāla vakcināciju uzskata par nepieciešamu, savukārt māsu palīgiem atbalsts vakcinācijai ir zem 40%. Mūsu ārstniecības personāls, kas ikdienā ir saskarsmē ar infekcijas skartajiem pacientiem, sabiedrības drošības dēļ ir vakcinējies,” uzsvēra RSU asociētā profesore P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārste Eva Strīķe. Asociētā profesore arī norādīja, ka pūļa imunitāte Latvijā patlaban ir zema, kas vīrusam dod iespēju mainīties un izplatīties jaunu mutāciju formā, tādēļ tikai plaša vakcinācija var pasargāt gan no vīrusa “Delta” varianta, gan citām iespējamajām mutācijām nākotnē. Turklāt, kā atgādina ārste, “pārslimošana vēl nenodrošina dažādu veselības risku mazināšanos, jo šobrīd klīnikā ik dienu ir novērojams pārslimojušo pacientu veselības problēmu pieaugums”.

Aptaujā ārstniecības iestāžu personālam arī vaicāts, kas viņus motivējis vai varētu motivēt vakcinēties. Visbiežāk norādīta plaši pieejama, droša un uzticama informācija par vakcīnām, iespēja konsultēties ar kompetentu ārstniecības personu, ērts laiks un vieta, lai veiktu vakcināciju, kā arī citu vakcinēto pieredzes stāsti. Respondenti minēja arī tādus argumentus kā uzticība medicīnai, drošība sev un citiem, iespēja izvairīties no smagas slimības gaitas. Kā motivējoši faktori darbojas arī ierobežojumu atvieglojumi, veidojot pūļa imunitāti, kā arī darba vietas specifika.

Katastrofāli zema uzticēšanās valdībai, politiķiem un prezidentam

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Ministru kabinetam, Saeimai un politiskām partijām neuzticas 70 līdz 80 procenti iedzīvotāju. Pērn decembrī, kad SKDS iedzīvotājiem taujāja, vai viņi uzticas politiskām partijām, apstiprinoši atbildēja vien 13 procenti iedzīvotāju. Nedaudz vairāk uzticības bija izpelnījusies Saeima (20% pozitīvu atbilžu) un Krišjāņa Kariņa valdība (23% pozitīvu atbilžu).

Valsts prezidentam kā institūcijai aptaujas brīdi uzticējās vien 39 procenti iedzīvotāju. Pašreizējās Valsts prezidenta institūcijas vērtējums ir zemākais kopš 2010. gada.

Vakcinācijas procesu vajājošās ķibeles

Vakcinācijas process Latvijā jau iesākās ar skandālu - premjers Krišjānis Kariņš vakcinācijas plāna kavēšanās dēļ gada sākumā pieprasīja toreizējās veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Viņas vietā par veselības ministru kļuva Daniels Pavļuts, kas vakcinācijas problēmu risināšanai ķērās klāt, izveidojot vakcinācijas superbiroju ar superalgām. Vakcīnu nepasūtīšana un citas ķibeles - kļūdas pierakstos, vakcīnu piegādes loģistikā, komunikācijā - iedzīvotāju vēlmi vakcinēties neveicināja. Pēdējā vakcinācijas kampaņa, uz kuras gulstas plaģiātisma ēna, drīzāk sabiedrību sakaitināja nekā mudināja vakcinēties.