Daugavpils dome pakalpo Krievijas ģeopolitikai

Daugavpils dome un Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāts parakstījuši nodomu protokolu par pilsētas centrā, Dubrovina parkā esošā padomju memoriāla atjaunošanu par Krievijas līdzekļiem. Šāda rīcība ir pretrunā ierastajai diplomātiskajai praksei un kalpo Krievijas ģeopolitiskajām interesēm.
27.07.2021. Imants Vīksne
 
©Publicitātes foto

Krievija jau vairākus gadus Latvijā īsteno agresīvu pieminekļu propagandas politiku, kas iet rokrokā ar tā dēvēto tautiešu politiku. Kultūras pasākumu un vēstures mantojuma kopšanas aizsegā, Latvijas krievi tiek noskaņoti par labu Krievijas kultivētajai vēstures izpratnei.

Ar vēstniecības starpniecību tiek atjaunoti padomju laika artefakti, kas veltīti sarkanajai armijai, faktiski - Latvijas okupācijai. Latvijā ir vairāk nekā 300 šādu varaszīmju - memoriāli un pieminekļi, kas saistīti ar karavīru apbedījumiem, un vēl tikpat daudz - bez tiem. Rīgā lielākais ir “Piemineklis padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Ik gadu 9. maijā pie tā notiek “uzvarētāju” svinības. Savukārt Daugavpilī centrālais “atbrīvotāju” objekts, uz kuru padomju sentimenta māktie nes sarkanas neļķes, Georgija lentes, Staļina un citu “nemirstīgo pulka” bildes, atrodas Dubrovina parkā: “Piemineklis padomju karavīriem - Daugavpils atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem 1944. gadā”.

Ārlietu ministrija apieta

Saskaņā ar Brāļu kapu komitejas uzskaites datiem, Dubrovina parkā memoriāla pakājē apbedīti vismaz septiņi padomju armijas virsnieki. Tādējādi memoriālam nodrošināta spēcīgāka diplomātiskā aizsardzība, nekā tā ir objektiem bez apbedījumiem (Piemineklis Rīgā šai ziņā ir izņēmums un atrodas nepārtrauktā vēstniecības uzraudzībā). Pagājušajā ziemā no Daugavpils memoriāla akmens stabiem nokrita dažas plāksnes. Tā vietā, lai diskrēti pieminekli sakoptu, pašvaldība pompozi pieņēma Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāta piedāvājumu sākt pārrunas par memoriāla restaurāciju. Formāli memoriāla piederības jautājums nav atrisināts - pašvaldība uzskata, ka tas pieder Krievijas Federācijai, un tādēļ jāļauj ģenerālkonsulātam rīkoties. Jau pavasarī pašvaldība darīja zināmu, ka iecerējusi ar ģenerālkonsulātu slēgt speciālu vienošanos. Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija iebilda, ka šāda vienošanās pārkāptu pastāvošo praksi un starptautiskos līgumus attiecībā uz memoriālu un apbedījumu aizsardzību. Ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris skaidro, ka par katra šāda objekta aprūpi un kapitālu remontēšanu vienošanās jāpanāk starp abām valstīm. Krievija nedrīkstētu tā vienkārši kaut ko sarunāt ar vietējo pašvaldību jautājumos, kas izlemjami valsts līmenī, iesaistoties Ārlietu ministrijai. Taču praksē gan Krievija un Daugavpils izdarīja pa savam.

Latviešu stēla - sētmalē

Protams, ikdienas uzturēšanas darbiem Ārlietu ministrija neiebilda, taču fundamentāla rekonstrukcija bija jāsaskaņo. Un ne jau tāpēc, ka Latvijas valdībai būtu kas pret sakoptu piemiņas stūrīti Dubrovina parkā. Problēma ir apstāklī, ka Krievijas Federācija Latvijā vienu pēc otra atjauno arvien jaunus padomju varas artefaktus. Un tai pašā laikā Latvijas Republikai liedz uzstādīt piemiņas zīmes Krievijā bojāgājušajiem un izsūtītajiem Latvijas cilvēkiem. Neatkarīgā jau par to jau vēstīja - piemēram, Valmierā padomju memoriāls atjaunots, bet Tomskas apgabala Kopaševo pilsētā mūsu piemiņas stēla joprojām mētājas noliktavā, un arī Komunarkas masu kapos Maskavā, kur apbedīti aptuveni 50 Latvijas pilsoņi - noslepkavoti diplomāti, valstsvīri, militārpersonas un kultūras darbinieki, piemiņas zīmes nav joprojām.

Līdzsvars izjaukts

Šādā konfliktsituācijā taisnīgi būtu pieminekļu aprūpi un uzstādīšanu veikt simetriski. Taču pašvaldībām īstenojot savu ārpolitiku un ejot Krievijas Federācijas pavadā, līdzsvars tiek izjaukts. Daugavpils dome neņēma vērā Ārlietu ministrijas aizrādījumu. 15. jūlijā deputāti nobalsoja par nodomu protokolu ar Krievijas Federācijas ģenerālkonsulātu par memoriāla renovāciju Dubrovina parkā. Savukārt 26. jūlijā, kā informēja preses dienests, protokols tika parakstīts, un ģenerālkonsulāts var ķerties pie darbu organizēšanas. Protams, Krievijas diplomātus interesē ne tik daudz vecu plākšņu pulēšana kā iespēja no jauna pievērst pastiprinātu uzmanību padomju “varoņdarbiem”. Nest puķes atjaunotā pieminekļa atklāšanā. Teikt runas par mūžīgu tautu draudzību, bildēs stāvēt plecu pie pleca ar Daugavpils vadību un vietējo iedzīvotāju prātos ievietot savu propagandu, okupantus saucot par atbrīvotājiem.

Kremļa tautiešu politika

Fakts, ka Daugavpils dome ir ļoti atsaucīga Kremļa pasūtījumu izpildē, nav nekāds jaunums. Šī problēma ir aplūkota arī akadēmiskos pētījumos. Piemēram, Austrumeiropas politikas pētījumu centra 2019. gada analītiskajā apskatā “Krievijas sadarbība ar Latvijas pašvaldībām: Daugavpils un Rēzeknes piemēri”. Lūk, daži no pētnieku secinājumiem:

* Tautiešu politikas ietvaros Krievija tiecas iedarboties uz tā saucamajiem krievvalodīgajiem, šīs grupas ietvaros īpašu uzmanību pievēršot tādām

mērķauditorijām kā bērni, jaunieši, izglītības darbinieki un veterāni, bet no tematikas pēdējos gados uzsvars tiek likts uz vēsturiskajiem jautājumiem.

* Daugavpilī papildus izceļamas arī Krievijas ģenerālkonsulāta aktivitātes, kas vērstas uz kulturālās, humanitārās sadarbības stiprināšanu un tautiešu politikas ieviešanu.

* Krievu valodas nostiprināšana, kultūras un vēstures izpratnes izplatīšana ir minami kā primārie Krievijas īstenoto iniciatīvu mērķi Daugavpils un Rēzeknes pašvaldībās.

* Daugavpilī un Rēzeknē novērojama nekritiska attieksme pret Krievijas iniciatīvām, ignorējot to, ka Krievija tās kultūras, humanitārās, izglītības un tautiešu politikas aktivitātes uztver kā daļu no valsts kopējās ārpolitikas un nacionālo interešu virzīšanas.

Pat ja Daugavpils un Rēzeknes pašvaldību pārstāvji uz sadarbību ar Krieviju kultūras, humanitārajā un citās jomās skatās kā uz nepolitizētām attiecībām, Krievijas skatījums ir pretējs.