Priekšroka pensiju uzkrājumam, nevis algas pielikumam?

Latvijas darba ņēmēji novērtē dažādus darba devēja bonusus – veselības apdrošināšanu, papildu brīvdienas, bet, ja būtu jāizvēlas starp lielāku uzkrājumu vecumdienām un algas pielikumu, strādājošie Latvijā dotu priekšroku pensiju uzkrājumam.
28.07.2021. Inga Paparde
 
ALGAI VAI PENSIJAI. Aptaujas dati rāda, ka puse strādājošo neliela algas pielikuma vietā vēlētos, lai darba devējs veic iemaksas pensiju fondos ©Lauris Aizupietis/F64

Līdzīgi domā strādājošie visās trīs Baltijas valstīs, un interesanti, ka tieši Latvijā vislielākais īpatsvars darba ņēmēju atbalsta darba devēja veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā, secināts “Luminor” bankas veiktajā aptaujā.

Darba devēja bonusus novērtē

Liela daļa darba devēju saviem darbiniekiem paredz dažādus bonusus, tostarp sociālo atbalstu. Neskaitot samaksu par darbu, kas ir lielākā motivācija strādāt vairumam iedzīvotāju, strādājošos Latvijā motivē arī ilgtermiņa darba devēja sniegtie bonusi - veselības apdrošināšana, papildu brīvdienas, iemaksas privātajā pensiju fondā, un šie bonusi darbiniekus motivē vairāk, nevis īstermiņa ieguvumi, piemēram, uzņēmuma automašīna vai telefona apmaksa. Latvijas iedzīvotāji lielāku priekšroku dotu arī iemaksām privātajos pensiju fondos nekā salīdzinoši nelielam algas pielikumam.

Jautāti piecu baļļu skalā novērtēt papildu motivējošus faktorus darbam, neskaitot atalgojumu, darba ņēmēji Latvijā par visbūtiskāko atzina veselības apdrošināšanu (4,3 balles), kam seko papildus apmaksātas atvaļinājuma dienas (četras balles), secināts aptaujā. Kopumā visās Baltijas valstīs strādājošie kā vienlīdz būtisku bonusu nosauca darba devēja iemaksas vecumdienām privātajos pensiju fondos. Visvairāk atbalstu nākotnes vecumdienām novērtē Latvijas iedzīvotāji, piešķirot 3,9 balles. Īstermiņa ieguvumi - darba automašīna, darba tālrunis vai tamlīdzīgi motivējošie līdzekļi, ko var nodrošināt vai piedāvāt darba devējs, arī ir svarīgi, un vissvarīgākie tie bijuši Lietuvas darba ņēmējiem.

“Pieaugusī interese par ilgtermiņa bonusiem no darba devēju puses ir pozitīva zīme, kas liecina, ka cilvēki arvien vairāk domā par savu labklājību nākotnē, nevis tikai par īstermiņa ienākumiem un izdevīgumu,”

norāda “Luminor” Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska. “Darba devējiem ir iespēja nodrošināt un motivēt savus darbiniekus ar iemaksām privātajā pensiju fondā, kas sniedzas tālāk par darbinieku pašreizējo labklājību. Par šādu tendenci liecina arī mūsu novērojumi - palielinājies uzņēmumu loks, kas sācis piedāvāt iemaksas pensijas trešajā līmenī kā daļu no to “labumu” groza darbiniekiem.”

Latvijā pensiju iemaksas kļūst svarīgākas, tuvojoties pensijas vecumam

Biežāk darba devēja iemaksas privātajā pensiju fondā par pievilcīgākām uzskata Latvijas iedzīvotāji, kas sasnieguši 50 līdz 59 gadus - faktiski pirmspensijas vecumu, un jo īpaši sievietes. Par pensiju uzkrājumu aizdomājušies arī gados jaunie darba ņēmēji - 47 procenti jauniešu algas pielikuma vietā arī izvēlētos darba devēja iemaksas pensiju trešajā līmenī. Savukārt Igaunijā un Lietuvā strādājošo vidū darba devēja iemaksas pensijas trešajā līmenī ir vienlīdz svarīgas, neskatoties uz aptaujāto vecumu vai atalgojuma apmēru.

Aptaujā strādājošajiem tika uzdots jautājums - vai viņi labprātāk saņemtu 50 eiro darba algas pielikumu vai 80 eiro iemaksu pensiju trešajā līmenī. Rezultāti visās trīs Baltijas valstīs nedaudz atšķiras, tomēr interesanti, ka iemaksas privātajos pensiju fondos vairāk atbalsta tieši Latvijas strādājošie, lai gan dati liecina, ka Latvijā ir zemākā vidējā alga Baltijā.

Darba devēja iemaksām pensiju fondā priekšroku dotu puse jeb 50 procenti aptaujāto Latvijā, bet trešdaļa jeb 33 procenti tomēr vēlētos saņemt algas pielikumu. Diezgan daudz aptaujāto - gandrīz piektdaļa - uz šo jautājumu atbildēt nevarēja. Salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, tieši aptaujātie Latvijā visaktīvāk izvēlētos ieguldījumu vecumdienās. Piemēram, Igaunijā 43 procenti darbinieku labprātāk 80 eiro novirzītu iemaksām pensijas trešajam līmenim, nevis darba algas pieaugumam. Lietuvā darba ņēmēji atbalsta abas iespējas, proti, 41 procents vēlētos labāk algas pielikumu, bet 40 procenti - iemaksas trešajā pensiju līmenī.

Visbiežāk darba devēja iemaksas privātajos pensiju fondos Latvijā izvēlētos aptaujātie ar vidēji augstiem ienākumiem, kā arī dažāda līmeņa vadītāji vai darba ņēmēji vecumā no 50 līdz 59 gadiem. Toties algas pielikumu vēlētos saņemt pašnodarbinātas personas vai privātā sektora darbinieki, kas strādā nepilnu slodzi.