Migrantu krīze var pāraugt karadarbībā

Kamēr Latvijas valdība nespēj vai negrib vadīt migrantu krīzi Latvijas pierobežā, noziedznieki turpina nākt iekšā valstī. Un problēma nav tikai tajā, ka viņi par Latvijas nodokļu maksātāju naudu tiek izmitināti un aprūpēti. Musulmaņu migranti nāk komplektā ar terorisma draudiem un var kļūt par ieganstu bruņotam konfliktam ar Baltkrievijas un Krievijas iesaisti.
10.08.2021. Imants Vīksne
 
9. jūlijs. Lietuvas karavīri uzstāda dzeloņstiepļu žogu migrantu atturēšanai no ienākšanas valstī ©Scanpix

Nu jau katru dienu Latvijā tiek ielaisti migranti - pārsvarā Irākas izcelsmes, un runa vairs nav par desmitiem ienācēju, bet simtiem. Iekšlietu ministrija ziņo, ka sestdien uz robežas tika aizturēti 39 nelikumīgie robežpārkāpēji, svētdien - 35, savukārt pirmdien līdz rītam - 86. Viena noziedznieku grupa valstī netika ielaista. Robežsardzes mājaslapā tikmēr lasāma novecojusi statistika, kas neatspoguļo situācijas bīstamību.

Pārāk lēna reakcija

Migrantu sociālo tīklu burbuļos jau atrodami ieraksti, kas Latviju reklamē kā šobrīd labāko alternatīvu Lietuvai, un tā arī objektīvi ir. Lietuvas mediji ziņo, ka naktī uz pirmdienu viņu robežu nav šķērsojis neviens migrants. Viņi nāk uz Latviju, kur tiek sagaidīti, sasildīti un pabaroti. Te vietā atgādinājums, ka migranti, neatļauti šķērsojot Latvijas zaļo robežu, saskaņā ar Krimināllikumu izdara smagu kriminālnoziegumu. Jau Bagdādē, salīgstot ar cilvēku kontrabandistiem, sēžoties lidmašīnā ceļam uz Minsku un pēc tam dodoties iekšā Lietuvas un Latvijas pierobežas mežos, viņi apzinās, ka izdara noziegumu. Tāpēc viņu žēlošanai un runām par cilvēktiesībām nav nekāda pamata. Un vēl mazāk attaisnojuma ir Latvijas varasiestāžu un politiķu pasivitātei. Reakcija uz migrantu krīzi ir nepiedodami lēna un neefektīva.

Katrs migrants var būt terorists

Trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija dosies izbraukuma sēdē uz robežu. Silenes robežapsardzības nodaļā un pēc tam arī Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā «Daugavpils» viņiem piebiedrosies iekšlietu ministre Marija Golubeva. Savukārt 18. augustā situācija uz Baltkrievijas robežas tiks apspriesta ES iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē, piedaloties Eiropas robežu aģentūras “Frontex” vadībai. Principā kopš migrantu krīzes Vidusjūras valstīs Eiropa nekur tālu nav tikusi, jo nav tāda mehānisma, lai migrantus vienkārši neielaistu Eiropas Savienībā. Viņi peld ar gumijas laivām, lido ar lidmašīnām, nāk ar kājām - un Eiropas Savienība viņiem pasniedz siltas segas. Neraugoties uz to, ka oficiāli atzīts: “Situācija uz Baltkrievijas robežas, kur nelegālā migrācija tiek lietota kā ierocis, ir drošības apdraudējums Eiropas Savienībai.”

Latvijas robežu pašlaik šķērso arvien jaunas noziedznieku grupas, un katrs noziedznieks, kas tiek uzņemts Latvijā sev līdzi nes radikālā islāmisma un terorisma risku. Lielākoties nācēji ir gados jauni un spēcīgi vīrieši. Par viņu mērķiem nekas nav zināms, izņemot to, ka šo mērķu sasniegšanai viņi gatavi uz visu, tostarp sadarboties ar mafiju.

Auglīga vide militārām provokācijām

Baltijas valstu situācija ir vēl komplicētāka ģeopolitisku risku dēļ. Līdzās ir Krievija, naidīga un agresīva valsts ar savām interesēm gan sabiedrotajā Baltkrievijā, gan Baltijas valstīs. Pastāv risks, ka migrantu krīze var tikt izmantota militārām provokācijām. Lietuvā par šo aspektu ir lielāks satraukums, taču arī Latvijā tas ir pamanīts. Neformālais militārais portāls “Vara bungas” norāda, ka migrantu krīze pierobežā ir auglīga vide provokācijām un incidentiem ar šaušanu un kritušajiem. Bet fonā ir “Zapad 2021”. Četrgades lielākie Krievijas un Baltkrievijas kopīgie militārie manevri: “Ideālāku situāciju, lai legalizētu RU spēku pielikšanu BY grūti iedomāties. Secība: BY notiek reāls bruņots incidents vai konflikts ar NATO valsti LT, PL vai LV. RU steidz palīgā un paliek stabilizēt situāciju, kamēr konflikts atrisināsies. Tas ir līdz pastardienai.” Šobrīd, tuvojoties militāro mācību “Zapad 2021” galvenajai fāzei, Baltkrievijā jau savlaicīgi ieradušās Krievijas karaspēka vienības. Pie mūsu robežām tiek pulcēts naidīgs karaspēks.

Noziedznieku sagaidītāju lomā

Situācija no militārā viedokļa ir saspringta, uz to norādījis arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Un ir dīvaini, ka palīdzību savai politiskajai domubiedrenei Marijai Golubevai viņam nākas piedāvāt tviterī: “NBS un Zemessardze ir gatava palīdzēt Latvijas robežsardzei nepieļaut migrantu nokļūšanu Latvijas teritorijā.” Taču šī palīdzība pagaidām nav pieņemta vai arī nedarbojas.

Karavīri ķēdē uz robežas nav nostādīti, bet robežsargi turpina pildīt noziedznieku sagaidītāju lomu.

Ministre Golubeva gan uzdevusi Valsts robežsardzes priekšniekam sagatavot priekšlikumus robežas aizsardzības pastiprināšanai, kā arī nelikumīgu robežas šķērsotāju atturēšanas kārtībai. Jāpaskaidro - atturēšana nozīmētu, ka ar iebiedēšanu vai fizisku iespaidošanu tiktu panākta migrantu došanās atpakaļ - no kurienes tie nākuši. Migranti sapratīs, ka Latvijas pusē viņiem plāni klāsies, tādēļ izvēlēsies te vairs nenākt. Lai šāda metode tiktu izmantota, normatīvajos aktos būs nepieciešami grozījumi, jo šobrīd robežsargi drīkst lietot spēku, suņus un ieročus, tikai lai aizturētu robežpārkāpējus. Iespēja to darīt, lai viņus neielaistu valstī un padzītu, likumā nemaz nav paredzēta.

Vēl kāds tūkstotis ienāks

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns Neatkarīgajai apliecina, ka Saeima nepieciešamības gadījumā mobilizēsies un ļoti operatīvi izdarīs nepieciešamos normatīvu grozījumus. Kādus tieši, lielāka skaidrība būs pēc deputātu trešdienas vizītes pierobežā. Vērtējot kopējo notikumu attīstību, deputāts atzīst, ka situācija ir bīstama un jārisina nekavējoties. Labā ziņa tā, ka koalīcijā par to esot vienota izpratne. Tostarp nepieciešamību apturēt migrantu plūsmu atzīstot arī pati iekšlietu ministre, un viņa, jāatgādina, līdz šim ir pozicionējusies kā pārliecināta velkamiste un “bēgļu” ideoloģijas atbalstītāja. Juris Rancāns prognozē, ka aptuveni nedēļas laikā arī Latvijai migrantu plūsmu izdosies apturēt - līdzīgi kā to izdarījusi Lietuva. Rēķinot pēdējo dienu arvien pieaugošo statistiku, tas nozīmē, ka Latvijā līdzšinējā caurās robežas kārtībā ieradīsies vēl līdz pat tūkstotim noziedznieku, un terorisma riska dēļ ar viņiem strādāt nāksies Valsts drošības dienestam.

Tikai ne Krievijas palīdzību

Atļauja lietot spēku neizbēgami vērsīs migrantu plūsmu atpakaļ uz Baltkrieviju. Taču situācija sarežģīsies, ja to pašu darīs arī baltkrievu robežsargi un noziedznieku grupas iestrēgs neitrālajā robežjoslā starp abām valstīm. Kādi tad būs risinājumi, nav skaidrs. Atliek cerēt, ka tos nepiedāvās Krievija. Baltija jau ir pietiekami smagi cietusi no Krievijas “palīdzīgās” rokas.

Iekšlietu ministre vakar paziņoja, ka prasīs valdību izsludināt uz robežas ārkārtējo situāciju: “Lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča pielietošanu, iekšlietu ministre Marija Golubeva ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā. Gadījumā, ja Ministru kabinets izsludinās ārkārtējo situāciju, tā tiks noteikta daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas un paplašinās Valsts robežsardzes pilnvaras atturēt nelegālo migrāciju un atgriezt nelikumīgos robežšķērsotājus.”