Vēža pacienti: nav pieļaujams, ka zālēm jālūdz ziedojumi
Veselības ministrija aprēķinājusi, ka no kopējā papildus veselības nozarei nepieciešamā finansējuma - 427 miljoniem eiro - onkoloģijas plāna īstenošanai nepieciešami vismaz 100 miljoni eiro.
Nepieļaujama situācija vēža ārstēšanā
“Nepietiekama finansējuma dēļ onkoloģisko slimību pacienti Latvijā saņem zemākas kvalitātes ārstēšanu nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Tāpat mūsu pacientiem pieejams ievērojami mazāk mūsdienīgu un efektīvu medikamentu. Ārstu un pacientu palīgā saucieni līdz šim nav guvuši pienācīgu atsaucību, tāpēc uzlabojumi onkoloģisko slimību ārstēšanā Latvijā ir ļoti gausi. Lai saņemtu mūsdienīgus medikamentus, pacientiem joprojām bieži ir jālūdz ziedojumi. Tas nav pieļaujami,” norāda Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.
Vēža pacientu biedrības un pacienti iesniegušas iniciatīvu “manabalss.lv”, lai vāktu iedzīvotāju parakstus. Iniciatīvas autori un virzītāji ir Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks”, Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Onkonet”, vēža paciente Anda Kivliša un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes eksperts Romualds Ražuks.
Jāpierāda, ka vēža ārstēšana patiešām ir prioritāte
Cīņa pret vēzi ir pasludināta par vienu no Eiropas Savienības prioritātēm. Pacientu organizācijas uzskata, ka šim piemēram ir jāseko arī Latvijai, tāpēc tās aicina atbalstīt lielāka finansējuma piešķiršanu efektīviem medikamentiem un onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošanai.
“Mēs aicinām Saeimu 2022. gada veselības aprūpes budžetā papildus piešķirt 28 miljonus eiro mūsdienīgiem un efektīviem medikamentiem onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanai.
Šo summu ir nosaukusi Veselības ministrija, veicot aprēķinus par 2022. gadā nepieciešamajiem papildu līdzekļiem,” stāsta Gunita Berķe.
Saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām pieaug, un tas ir viens no galvenajiem pāragras mirstības cēloņiem Latvijā. Lielāka finansējuma piešķiršana mūsdienīgu un efektīvu medikamentu nodrošināšanai vēža pacientiem novērsīs daudzas priekšlaicīgas nāves, uzlabos šo cilvēku dzīves kvalitāti un dos viņiem iespēju pilnvērtīgi dzīvot un strādāt, dodot pienesumu arī Latvijas ekonomikai, ar šādu aicinājumu biedrības aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju parakstīt iniciatīvu.
Uztrauc, vai plāns nepaliks tikai uz papīra
Veselības ministrija sabiedriskajai apspriešanai jūnijā nodeva Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.-2024. gadam, kas definē onkoloģijas pacientu vajadzības. Plānā ir paredzēts mazināt onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību sabiedrībā, ik gadu palielināt vēža skrīninga aptveri, uzlabot onkoloģisko pacientu ārstniecību un spert citus soļus onkoloģijas pacientu stāvokļa uzlabošanai un saslimstības mazināšanai, kā arī ir aprēķināts, cik liels finansējums ir šī plāna īstenošanai. “Plāns varbūt ir uzrakstīts labi un pareizi, taču tas krasi atšķiras no praktiskā izpildījuma, kad pacients nonāk reālajā situācijā,” situāciju Latvijā raksturo onkoloģijas paciente, Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Onkonet” valdes locekle Agnese Lielā-Kārkliņa. Piemēram, tā sauktais zaļais koridors darbojas tikai līdz pašam pirmajam posmam - kamēr pacients tiek pie onkologa. Pēc tam pie visiem pārējiem speciālistiem, kuru slēdzieni ir nepieciešami, lai turpinātu izmeklējumus un nonāktu pie problēmas risinājuma, jāgaida garās rindās. “Uz vienkāršu ultrasonogrāfisko izmeklējumu klātienē jāgaida 40 cilvēku garā rindā, lai gan arī te un daudz kur citur būtu jādarbojas zaļajam koridoram,” stāsta paciente. “Tāpat pilnīgi nepieņemama ir ārstējošā personāla attieksme - trūkst elementāras empātijas, vēlēšanās un prasmes izskaidrot pacientam viņa situāciju. Pacienti, kuriem ir nauda, var izmantot privātās klīnikas, kurās nekavējoties var veikt gan visus izmeklējumus, gan saņemt ārstēšanu.” Tā nav taisnīga situācija.
A. Lielā-Kārkliņa uzsver, ka kopumā nekāds papildu finansējums pašlaik nav piešķirts, izņemot atsevišķas pacientu grupas un atsevišķus medikamentus. Pacientus uztrauc, ka plāns paliks tikai uz papīra”un nekāda finansējuma tā realizācijai nebūs. A. Lielā-Kārkliņa arī piebilst, ka ne tikai medikamentiem ir nepieciešams papildu finansējums, jo “vēzis ir tāda slimība, kurai izšķiroša ir agrīna diagnosticēšana un ārstēšana”. Finansējums vispirmām kārtām ir jānovirza agrīnai slimības atklāšanai un ārstēšanai. “Ļoti ceram uz pozitīvu notikumu pavērsienu un aicinām valdību apstiprināt gan plānu, gan piešķirt tam atbilstošu finansējumu,” teic A. Lielā-Kārkliņa.
Pieprasīts finansējums
Veselības ministrija ir iesniegusi Finanšu ministrijā savu prioritāšu sarakstu papildu finansējuma iegūšanai veselības nozarē. 2022. gadā papildus veselības nozarei nepieciešami vismaz 719,3 miljoni eiro, taču, kā Neatkarīgā jau rakstīja, visticamāk, būs nepieciešamas korekcijas prioritāro pasākumu noteikšanā brīdī, kad būs zināms, cik daudz finansējuma papildus būs, un, ja tas būs daudz mazāks nekā pieprasījums, tad arī veselības nozarē prioritātes būs jāpārskata. Piemēram, pagājušajā gadā no pieprasītajiem 40 miljoniem papildus kompensējamām zālēm, netika piešķirts praktiski nekas. Veselības ministrijas prioritāšu sarakstā arī 2022. gadam iekļauts pieprasījums papildu finansējumam - ap 100 miljoni eiro - tieši onkoloģijas plāna īstenošanai.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
