Medicīna sāk strādāt paaugstinātas gatavības režīmā, pieļaujot pacientu šķirošanu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pārgājis uz darbu paaugstinātās gatavības režīmā, kas nozīmē, ka, piezvanot uz ārkārtas tālruni 113, pacientu sūdzības tiks izvērtētas daudz stingrāk un, visticamāk, gadījumos, kad pacienta veselībai vai dzīvībai briesmas nedraudēs, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde netiks nosūtīta.
22.09.2021. Inga Paparde
 
IZVĒRTĒS. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests turpmāk stingrāk izvērtēs zvanus uz ārkārtas tālruni un gadījumos, ja cilvēka dzīvībai nedraudēs briesmas, pacientam ieteiks vērsties pie ģimenes ārsta. Tas saistīts ar pieaugošo slodzi, glābjot Covid-19 pacientus ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā norāda, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā epidemiologu prognozes par Covid-19 saslimstības straujo pieaugumu. Valdība izskatījusi arī Veselības ministrijas sagatavoto rīcības plānu medicīnas nozarē, nosakot četrus gatavības līmeņus. Vēl straujāk pieaugot saslimstībai ar Covid-19, slimnīcas varētu ierobežot plānveida palīdzību un dienas stacionāru darbu.

Ārkārtas situācija tuvojas: vai atteiks pacientiem?

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests paaugstinājis savu gatavības režīmu, ņemot vērā epidemiologu prognozes par Covid-19 saslimstības straujo pieaugumu. Tas nozīmē arī straujāku Covid-19 pacientu pieplūdumu slimnīcās un ievērojami sarežģītākus apstākļus, kādos NMP dienestam jānodrošina pacientu hospitalizācija gan saistībā ar Covid-19 saslimšanu, gan citās situācijās, kad nepieciešama neatliekamā palīdzība. Valdībā izskatītais ziņojums liecina, ka pēdējās nedēļas laikā izsaukumu skaits pie Covid-19 pacientiem un stacionārā nogādāto Covid-19 pacientu skaits turpina pieaugt, bet pagaidām vēl nav sasniedzis tādu līmeni, kāds bija, piemēram, šā gada maija sākumā - pirms Covid-19 saslimstības izplatības samazināšanās.

Prognozējot arvien lielāku izsaukumu skaitu pie Covid-19 pacientiem un lai NMP dienests arī turpmāk nodrošinātu operatīvu ierašanos izsaukumos pie pacientiem dzīvībai kritiskās situācijās, NMP dienesta Ārkārtas vadības grupa ir pieņēmusi lēmumu stingrāk izvērtēt uz ārkārtas tālruni 113 saņemtos zvanus.

Šāds lēmums pieņemts, lai novērstu situācijas, kad mediķu brigādes varētu nepaspēt laikā pie cilvēkiem, kuru dzīvība ir apdraudēta.

“Gada sākumā, kad strauji kāpa Covid-19 saslimstība valstī, pieredzējām to, cik būtiski tas ietekmē dienesta darbu un spēju operatīvi reaģēt uz izsaukumiem - nepieciešams daudz ilgāks laiks, kurā brigāde var ierasties notikuma vietā, nogādāt pacientu slimnīcā un pēc tam sagatavoties nākamajam izsaukumam, kas mazināja brīvi pieejamo brigāžu skaitu,” saka dienesta direktore Liene Cipule. Pašlaik dienests redz līdzīgus riskus, tāpēc visi zvani uz ārkārtas tālruni tiks stingrāk izvērtēti.

Uzklausīs, bet aicinās vērsties citur

Diennaktī visā valstī NMP dienesta brigādes izbrauc uz aptuveni 1000 izsaukumu, taču lielā daļā gadījumu pacientiem medicīniskā palīdzība bija jāsaņem nevis ārkārtas dienestā, bet vēršoties pie sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē, skaidro NMP dienestā. Visbiežāk šādas situācijas saistītas ar vīrusu saslimšanu, kas norit bez sarežģījumiem ar paaugstinātu temperatūru, iesnām un klepu, tāpat arī hronisku slimību norisi, piemēram, nedaudz paaugstinātu asinsspiedienu, vai gados jaunākiem cilvēkiem - veģetatīvo distoniju, kā arī sīkākām traumām (sasitumi, mežģījumi, nelielas brūces).

Dienests aicina iedzīvotājus vienkāršākās situācijās pēc medicīniskās palīdzības vērsties pie sava ģimenes ārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē. Informācija par atteiktajiem izsaukumiem tikšot nodota ģimenes ārstiem.

GATAVĪBA. Pašlaik Rīgas Austrumu slimnīcā Covid-19 gultu noslodze ir pārsniegusi 75 procentus, kas nozīmē paaugstinātu gatavību / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Covid-19 ietekmē dienesta darbu

Ārkārtas dienestam prioritāri ir izsaukumi, kad mediķiem jāsteidz palīgā cilvēkiem, kuru dzīvība ir apdraudēta, un dažkārt izšķirošas ir pat minūtes. Uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana nekavējoties, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja neelpo vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ir gūta smaga trauma, ir stipra asiņošana, pēkšņa un dzīvību apdraudoša saslimšana (infarkts, insults). Šādos gadījumos arī turpmāk brigādes reaģēs nekavējoties.

Stingrāka izsaukumu izvērtēšana nepieciešama, jo Covid-19 augstā saslimstība būtiski ietekmē arī brigāžu darbu. Brigādēm uz katru izsaukumu pie Covid-19 pacientiem jādodas pilnā aizsardzības līdzekļu komplektācijā, pēc šādiem izsaukumiem nepieciešams veikt aprīkojuma un operatīvā auto salona papildu dezinfekciju. Mainās arī hospitalizācijas virzieni, un būtiski palielinās attālumi, kādos brigādēm uz slimnīcām nākas transportēt pacientus ne tikai Covid-19 saslimšanu, bet arī citos gadījumos. Līdz ar to brigādes izsaukumos ir aizņemtas daudz ilgāk un samazinās brīvo brigāžu skaits, kas var operatīvi reaģēt uz kritiskiem izsaukumiem.

Rīcības plānā - plānveida palīdzības samazināšana slimnīcās

Veselības ministrija sagatavojusi ziņojumu valdībai, no kura izriet, ka, palielinoties Covid-19 izplatībai, būs jāsamazina plānveida stacionāro pakalpojumu pieejamība un jāatsaka mazāk akūti neatliekamās palīdzības izsaukumi. Ierobežojot palīdzības sniegšanu slimnīcās, sākotnēji varētu pakāpeniski samazināt plānveida palīdzību, ierobežojot maksas pakalpojumus, dienas stacionāra pakalpojumus un kā pēdējo - plānveida operācijas. Saskaņā ar Veselības ministrijas valsts sekretāres Indras Dreikas teikto, plānveida stacionāro pakalpojumu samazināšana varētu notikt, ņemot vērā intensīvo terapiju noslodzi ar Covid-19 pacientiem, kā arī iespējas piesaistīt personālu.

Pacientus prioretizēs tikai ārkārtas situācijā

Rīcības plānā minētas četras gatavības pakāpes, sākot no zaļas, kas ir zemākā, līdz sarkanai, kas ir ārkārtas medicīniskā situācija. Katrai gatavības pakāpei noteikti savi kritēriji.

Kā piemēru var minēt slimnīcās esošo Covid-19 gultu noslodzi. Ja tā ir zem 75 procentiem, medicīnā vēl ir zaļais gatavības līmenis, taču ja gultu noslodze pārsniedz 75 procentus, medicīnā ir paaugstināta gatavība, ja pārsniedz 85 procentus - augsta gatavība, līdz sarkanā jeb ārkārtas situācija iestājas tad, ka Covid-19 pacientu gultu noslodze ir vismaz 90 procentu. Ārkārtas medicīnas situācijā notiktu būtiska veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošana un pacientu prioretizēšana. Slimnīcās atrastos tikai tie neatliekamie, akūtie un Covid-19 pacienti, kuriem nepieciešama stacionārā palīdzība.

Pašlaik Covid-19 gultu noslodze vidēji ir 72 procenti, tomēr Rīgas Austrumu slimnīcā - jau 88 procenti. Jāpiebilst, ka, pieaugot Covid-19 pacientu skaitam slimnīcās, plānota pakāpeniska papildu Covid-19 gultu, tajā skaitā intensīvās terapijas gultu, atvēršana. Vispirms klīniskajās universitātes slimnīcās, pēc tam - reģionālajās.