Dzeloņdrātis žogam ar Baltkrieviju sola piegādāt VK aizdomu ēnā savulaik nokļuvis uzņēmums

Pagaidu dzeloņstiepļu žogu uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju būvēs par 2,4 miljoniem eiro. Dzeloņstieples piegādās SIA “Brief” – uzņēmums, kas savulaik Iekšlietu ministrijai piegādāja sejas maskas. Par šo darījumu Valsts kontrolei savulaik bija radušās aizdomas.
©F64

Iekšlietu ministrijas sniegtā informācija valdībai liecina, ka pagaidu dzeloņstiepļu žoga būvniecību uz Latvijas robežas plānots uzticēt uzņēmumam “Aimasa”. Savukārt iepirkumā par dzeloņstiepļu iegādi uzvarējis uzņēmums “Brief”. Šis uzņēmums apņēmies piegādāt dzeloņstieples par 488 400 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Līdz piektdienai uzņēmums piedāvā piegādāt 12 kilometrus žoga, taču Nodrošinājuma valsts aģentūru tas neapmierina. Aģentūra pasūtījusi 111 kilometrus. Ja pasūtītais netiks piegādāts līdz piektdienai, aģentūra apsver iespēju sludināt jaunu cenu aptauju, vakar vēstīja LTV raidījums "Panorāma".

Uzņēmumam esot radušās grūtības ar piegādēm, jo gaidot uz līguma slēgšanu, Latvijai rezervēto dzeloņstiepļu atlikumu šajā laikā nopirka Lietuva.

"Brief" reģistrēts 2015. gadā. Kopš tā brīža peļņa stabili pierauga, taču lēciens bija tieši pandēmijas laikā - 2020. gadā, kad uzņēmums saņēma virkni pasūtījumu no valsts iestādēm un nopelnīja vairāk nekā pusmiljonu eiro, izpētījis LTV. "Brief" ir e-komercijas uzņēmums, kas piedāvā visu, sākot ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem, militāro un taktisko ekipējumu, beidzot ar risinājumiem robežas aizsardzībai.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Valsts kontrole (VK), pērn pētot Covid-19 iepirkumus, atklāja aizdomīgu darījumu un šis aizdomīgais darījums bija SIA “Brief“ piegādātās sejas maskas Iekšlietu ministrijas vajadzībām.

Par iepirkumu uzzina pirms iepirkuma

Caurskatot Iekšlietu ministrijai iesniegtos piedāvājumus individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, VK revidenti pērn konstatēja, ka, iespējams, ar uzņēmumu “Brief” konsultācijas par individuālo aizsardzības līdzekļu piegādi bija sāktas jau pirms uzaicinājuma nosūtīšanas, jo, nosūtot uzaicinājumu, Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniece bija kļūdījusies, norādot neprecīzu “Brief” pārstāvja e-pastu, līdz ar to viņš konkrēto uzaicinājumu nevarēja saņemt. Par to liecina arī fakts, ka “Brief” savu piedāvājumu nosūtīja nevis uz minētās darbinieces e-pastu, kura izsūtīja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, bet gan uz Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora e-pastu.

Uz, iespējams, formālu tirgus izpēti norāda arī tas, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors jau nākamajā dienā pēc uzaicinājuma izsūtīšanas pretendentiem, kad bija saņemti vēl tikai trīs piedāvājumi, lūdza iekšlietu ministram atļauju slēgt līgumu ar “Brief”.

Ņemot vērā, ka uzaicinājumā nebija norādīts termiņš, līdz kuram jāiesniedz piedāvājumi, divu pretendentu piedāvājumi tika saņemti tikai pēc tam, kad Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors jau bija lūdzis atļauju slēgt līgumu ar “Brief”. Lai gan šie saņemtie piedāvājumi cenas ziņā pārsniedza SIA “Brief” piedāvājumu un, visticamāk, nemainītu lēmumu par piegādātāja izvēli, revidentu ieskatā piegādātāju izvēles process nav bijis caurskatāms, secinājusi Valsts kontrole.

2020. gada 27. martā starp Nodrošinājuma valsts aģentūru un “Brief” tika noslēgts līgums par individuālo aizsardzības līdzekļu piegādi par kopējo summu 107 712 eiro, bet 2020. gada 3. aprīlī - par sejas aizsargvairogu piegādi par 23 587 eiro.

Naudu iedod “Latvijas attīstībai” sponsora uzņēmums

SIA “Brief” pārstāvis Kārlis Broks-Putniņš raidījumam “Nekā personīga” 2020. gada oktobrī pauda:

“Mums smagi paveicās, ka mūsu ražotāji un piegādātāji bija, pirmkārt, kvalificēti, viņi zināja, ko viņi piedāvā, viņiem visi dokumenti atbilda, un, otrkārt, mēs, rupji sakot, netikām apmānīti. Igauņi tika apmānīti, čehi tika apmānīti, lietuvieši, daudzi.”

Iepriekš “Brief” tirgojis drošības barjeras un darba apģērbu, bet, sākoties Covid-19 krīzei, sadarbības partneri piedāvāja tirgot medicīnas cimdus un maskas. Straujā darbības jomas maiņa radīja šaubas par firmas atbilstību, vēstīja “Nekā personīga”.

Pēc piegādēm iekšlietu struktūrām “Brief” noslēdza vēl lielākus līgumus ar Aizsardzības ministriju (AM). Valsts priekšapmaksu nedeva, tādēļ “Brief” meklēja aizņēmumu. Bankām darījums licies pārāk riskants. Vienīgais, kas piekritis dot naudu, bija partijas “Latvijas attīstībai” sponsora Olafa Berķa uzņēmums “Erst Finance”.

“Mums visi praktiski atteica, vai nu bija ļoti nepiedienīgi lieli procenti, kurus mēs pat nepelnījām. Tas nozīmētu, ka tas pasākums sadārdzinātos par procentiem… citur bija līdz 40-50%, jo tā bija liela riska nauda, tā sanāk, jo tu skaiti uz Ķīnu,” raidījumā sacīja Kārlis Broks-Putniņš

Viņš norāda, ka visos iepirkumos, ko kompānija piegādājusi šogad valstij, finansiālā ziņā piegādātais apmērs ir aptuveni pieci līdz seši miljoni eiro, no kuriem 2-3% provizoriski varētu būt tīrā peļņa.

Par trešdaļu dārgāki cimdi

SIA “Brief” piegādājusi arī medicīniskos cimdus AM vajadzībām. 2020. gada 27. maijā AM Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs noslēdza līgumu par sterilu cimdus piegādi ar SIA “Brief”, bet 9. jūnijā - ar SIA “CHEMISPEC”, pērn vēstīja “Delfi”. Abi uzņēmumi bija apņēmušies piegādāt viena un tā paša Ķīnas ražotāja cimdus, taču cena par cimdu pāri atšķīrās vairāk nekā par trešdaļu. Abi iepirkumi veikti faktiski bez konkurences - ministrija skaidro, ka vispirms piegādāt cimdus piedāvāts septiņiem pretendentiem, bet SIA “Brief” vienīgā iesniedza piedāvājumu.

27. maijā ar SIA “Brief” noslēgtais līgums paredzēja, ka tā valstij piegādās vienreiz lietojamus sterilus, nepūderētus cimdus, kopā 408 902 pārus par kopējo summu 363 201,88 eiro bez PVN, jeb - 0,89 eiro par vienu pāri. Tie ražoti Ķīnā, un 13. jūnijā - tātad dažas dienas pēc līgumā paredzētā 14 dienu piegādes termiņa - valsts pārstāvji parakstījušies par to saņemšanu. Savukārt līgums ar SIA “CHEMISPEC” slēgts 7. jūnijā, un tā izpildes termiņš vēl nav pienācis. Līgums paredz, ka uzņēmums valstij piegādās 481 000 vienreiz lietojamu, sterilu, nepūderētu cimdu pāru par kopējo summu 259 740 eiro bez PVN jeb 0,54 eiro par vienu pāri. Abu līgumu tehniskajos pielikumos minēts viens un tas pats cimdu ražotājs - Ķīnas uzņēmums “Fitone Latex Products Co. Ltd”, pērn rakstīja “Delfi”.

SIA “Brief” līgumā lasāma norāde: “0.51 EUR/pāris - preces cena, 0.38 EUR/pāris - šīs ir transportēšanas izmaksas par pāri, izmantojot “SmartLynx” transportēšanas pakalpojumus.” Šādi rēķinot, tikai cimdu piegāde būtu izmaksājusi vairāk nekā 155 000 eiro. Tas ir krietni dārgāk, nekā savulaik izmaksāja medicīnisko masku transportēšana ar “airBaltic”, kad ar nacionālo aviokompāniju Nacionālais veselības dienests (NVD) slēdza atsevišķu līgumu par no “GP Nord” nopirkto masku un respiratoru nogādāšanu Latvijā. NVD mājaslapā publicētā informācija liecina, ka toreiz preču nogādāšana līdz Urumči lidostai, pārvadājuma atļauju nokārtošana, preču iekraušana lidmašīnā un to atgādāšana no Rīgas izmaksājusi 95 tūkstošus eiro. SIA “CHEMISPEC” līgumā atrunas par transportēšanas izmaksu ietekmi uz cimdu gala cenu nav.

SIA “Brief” valdes locekle Ildze Voita uz “Delfi” jautājumu, vai cimdu piegāde tik tiešām izmaksājusi tik daudz, atbildēja, ka tas bijis tikai piemērs, cik izmaksā aviotransports, bet beigu beigās piegādi īstenojusi cita starptautisko pārvadājumu kompānija. Kura tieši un par kādu tieši cenu, I. Voita gan neminēja. Līgumā iekļautā viena cimdu pāra cena jebkurā gadījumā palikusi nemainīga - 0,89 eiro.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā