Valdība atbalsta dzīvnieku pagrīdes biznesu

Naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk, taču jēdzīgam mērķim to atvēlēt žēl. Valdība noskopojusies ar līdzekļiem mājdzīvnieku datu bāzes pilnveidošanai, kas nepieciešama suņu un kaķu kontrabandas ierobežošanai. Šobrīd lolojumdzīvnieku cenas ir kosmosā, bet importa izsekojamības iespējas tikpat kā nekādas.
28.09.2021. Imants Vīksne
 
©depositphotos.com

“Nepalaidiet garām iegādāties sev laimes kamolu, kas nākotnē būs uzticīgs draugs Jums un jūsu ģimenei.” Tā sludinājumu portālā tiek reklamēti labradora - retrīvera kucēni. Cena 1800 eiro. Mājsēdes dēļ šķirnes dzīvnieku cenas divu gadu laikā ir dubultojušās un pat trīskāršojušās.

Pagrīdes biznesa uzplaukums

Cilvēkiem ir garlaicīgi, bērniem ir depresija, un šo krīzi pieaugušie cer aizlāpīt ar lolojumdzīvnieku palīdzību. Nopērk kaķīti, sunīti. Un no svara arī citu valstu pieredze, ka pandēmijas skarbākajā “lokdaunā” suns ir pamatots arguments, lai vispār izietu laukā no mājas. Tā, piemēram, bija Itālijā. Visticamāk, pēc pāris gadiem daudzi no šiem dzīvniekiem kļūs par patversmju peļņas avotu, jo arī tajās ir dzīvnieku iztrūkums, bet šobrīd milzīgais pieprasījums pēc mīļdzīvniekiem nodrošina pagrīdes biznesa uzplaukumu. Dzīvnieki tiek importēti no Krievijas, daļa paliek tepat Latvijā, bet daļa tiek pārvesti uz Rietumeiropu, Vāciju. Ap 15 000 dzīvniekiem gadā. Kas tur slikts? Problēmas, kā izrādās, ir vairākas. Neatkarīgās uzmanību uz tām vērsa Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve, daktere Lita Konopore. No trešajām valstīm ievestie dzīvnieki uz robežas netiek kontrolēti, netiek reģistrēti, un tas nozīmē, ka tos nav iespējams izsekot. No epidemioloģiskā viedokļa šie dzīvnieki var būt slimi, var būt ar ģenētiskām patoloģijām. Savukārt no ekonomiskā viedokļa arī dzīvnieki ir prece, un par šo preci netiek maksāti nodokļi. Austrumos lēti pērc, rietumos dārgi pārdod. Dzen kaut vai ar fūrēm. Protams, arī no dzīvnieku labturības viedokļa šāds bizness ir bīstams.

Jāuzprogrammē pāris pogas

Zemkopības ministrija, Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī Valsts ieņēmumu dienests šo problēmu kopīgi apzināja un jau pavasarī valdībai piedāvāja risinājumu. Proti, līdzīgi kā citām valstīm, arī Latvijai uz robežas dzīvnieki jāreģistrē. Šim nolūkam nepieciešams papildināt ar jaunu funkcionalitāti Lauksaimniecības datu centra Mājdzīvnieku reģistru. Lai robežsargi un muitas darbinieki varētu reģistrēt faktu, ka personai x piederošs suns, kaķis vai kanārijputniņš y ir šķērsojis robežu. Dzīvnieka īpašnieks aizpilda ceļojuma sertifikātu, uzrāda dzīvnieka pasi. Dokuments tāds un tāds, čipa numurs tāds un tāds. Šāda prasība nozīmētu, ka Latvijā legāli var ievest tikai legāli audzētus dzīvniekus. Zemkopības ministrijas Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa skaidro, ka datu bāzes pilnveidošana nepieciešama, lai izsekotu dzīvnieku kustību, lai valstī ar nereģistrētiem dzīvniekiem netiktu ievestas infekcijas slimības. Protams, tas saistās arī ar dzīvnieku komerciālo pārvadāšanu. Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska atzīst, ka šobrīd valstī tiek ievesti daudzi nezināmas izcelsmes dzīvnieki. Tirgotāji sola jaunajiem īpašniekiem “visus dokumentus”, bet pēc tam izrādās, ka dzīvnieks nav reģistrēts, vēl pēc pāris mēnešiem izrādās, ka dzīvniekam ir ģenētiskas problēmas, jo pavairošanas procesā pieļautas kļūdas.

Iespējamais risinājums - “Brexit” nauda

Pandēmijas apstākļos šķirnes dzīvnieku nelegāls imports ir kļuvis par nopietnu problēmu, ko varētu diezgan vienkārši atrisināt ar aptuveni 114 tūkstošu eiro lielu ieguldījumu Lauksaimniecības datu centra Mājdzīvnieku reģistra pilnveidē. Jāuzprogrammē dažas pogas. Uz citu pandēmijas tēriņu fona šī ir maza summa, kas dotu lielu efektu. Tāpēc valdības nesenais atteikums piešķirt nepieciešamos līdzekļus nozares ļaudīm nāca kā visai nepatīkams pārsteigums. Zemkopības ministrija bija sagatavojusi attiecīgu informatīvo ziņojumu izskatīšanai saistībā ar nākamā gada budžetu, taču tas pat lāgā netika līdz valdības sēdei. Valsts kanceleja atmeta atpakaļ.

Šobrīd tiek meklēti citi finansējuma avoti, un, iespējams, Mājdzīvnieku reģistru varēs pieprogrammēt no līdzekļiem, ko Eiropas Savienība piešķir Latvijai saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos. Arī tur paredzēta nauda dalībvalstu mājdzīvnieku reģistrācijas un uzraudzības sakārtošanai ievešanai no trešajām valstīm, jo Lielbritānija pēc izstāšanās par tādu ir kļuvusi.

Katrā ziņā - ar vai bez Eiropas Savienības palīdzības - Latvijas valdībai vajadzētu parūpēties par ieceļojošo dzīvnieku reģistrāciju, jo pretējā gadījumā sanāk, ka tā atbalsta dzīvnieku kontrabandu un pagrīdes biznesu - ar visām no tā izrietošajām kaitīgajām sekām.