Saeimas vairākums tomēr ir pret bordānistu virzītajiem antilemberga likumiem
JKP balsojumam “par” pieslējās tikai Nacionālas apvienības un daži ārpusfrakciju deputāti. Vienīgais no Nacionālās apvienības, kurš atturējās balsot par, bija deputāts Aleksandrs Kiršteins - viņš uzstājās arī debatēs ar nopietni argumentētu runu.
Grozīt gribēja arī speciālo likumu
Izrādās grozīt bija paredzēts ne tikai Saeimas kārtības rulli, bet arī likumu “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”, par ko iepriekš publiski nekas netika ziņots. Acīmredzot tas tika slēpts tāpēc, ka šis likums attiecas tikai un vienīgi uz 138 Augstākās padomes deputātiem (daudzi no viņiem jau mūžībā), kuri balsoja par Latvijas neatkarību, atšķirībā no Saeimas kārtības ruļļa, kas attiecas uz krietni vien plašāku bijušo tautas priekšstāvju loku.
Pirmie divi šā likuma panti formulēti šādi:
Attiecīgi pret grozījumiem Saeimas kārtības rullī nobalsoja ZZS un Saskaņas frakcijas, kā arī vairāki neatkarīgie deputāti (par 26, pret 30, atturas 2), savukārt pret grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” nobalsoja jau 39 deputāti (par 25, pret 39, atturas 2), jo “pret” balsojumam pievienojās arī “Jaunā Vienotība”. Deputāti no frakcijas “Attīstībai/Par” abos balsojumos nepiedalījās.
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas kārtības rullī (593/Lp13), 1.lasījums
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” (594/Lp13), 1.lasījums
Spļāviens sejā
Debatēs ZZS frakcijas deputāts Gundars Daudze norādīja, ka JKP piedāvātos likumprojektus vieno viena kopīga pazīme - tie tapuši, lai ieriebtu Aivaram Lembergam un arī citiem Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas neatkarību: “Pret šo likumprojektu virzību ir arī Augstākās padomes 4. maija deputātu klubs, jo viņi uzskata, ka tas ir spļāviens sejā Augstākās padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par neatkarību. Tiesības apmeklēt Saeimu ir par 4. maija balsojumu, par Latvijas neatkarību. Tur neko nevar ne pieņemt, ne atņemt - ir skaidri zināms, kuri deputāti balsoja “par”, kuri bija “pret”. Šai privilēģijai, šiem 4. maija deputātiem, ir jādarbojas neatkarīgi no tā, ko Augstākās padomes deputāts ir vai nav izdarījis nākamo 30 gadu laikā. Tā ir balva par to, ka šobrīd mēs dzīvojam neatkarīgajā Latvijā. Atsauksme uz NATO vai citas Eiropas Savienības dalībvalstu sankcijām ir nepieļaujami, jo tas ir politisks lēmums. Nav pieņemami, ka kāda trešā valsts nosaka, kurš tad drīkst un kurš nedrīkst apmeklēt suverēnās Latvijas Republikas parlamentu. Tas pēc būtības jau pašos pamatos apdraud suverenitātes jēdzienu. Es negribētu, ka mēs ar savām rokām radām šaubas par Latvijas Republikas suverenitāti, jo Latvija ir patiešām neatkarīga valsts. Aivara Lemberga gadījumā šis politiskais lēmums tika pieņemts - neticēsiet, bet Latvijā! Un to izdarīja JKP aktīvisti. Bordāns ar Jurašu devās uz ASV pārliecināt mūsu stratēģiskos partnerus par sankciju nepieciešamību. Tas ir bezprecedenta gadījums, kad valsts pati sev izprasa starptautiskas sankcijas! Visa tā rezultāts ir tas, ka Ventspils brīvostas pārvalde faktiski ir nespējīga darboties, Ventspils osta stāv gandrīz tukša!”
Kauns par jampampiņiem
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits ironizēja par likumprojekta iniciatoru zemo juridisko izglītības līmeni: “Man ir tiešām aicinājums beigt apkaunot sevi, šo namu un kopā Latvijas valsti. Kam vēl mēs varam pieskarties? Kā sākt diskutēt par tiem cilvēkiem, kas šeit, riskējot patiesībā ar visu, jo balsoja par Latvijas neatkarību? Lai kas tur tālāk nebūtu noticis, neķeramies klāt kaut kam, kas varētu būt svēts šajā valstī! Man ir tāda sajūta, ka es bieži neesmu redzējis šos Augstākās Padomes deputātus šajos namos. Un man pat liekas, ka nupat viņiem būs jau kauns šeit nākt pie mums - jampampiņiem.”
Deputāts no Saskaņas frakcijas Valerijs Agešins aicināja deputātus atturēties pieņemt likumus kuri domāti vienas personas represēšanai: “Saeimai nebūtu jāgroza likums, ja tas skar tikai vienu personu! Tas nav pareizi no likumdošanas veidošanas viedokļa. Likumdevējs tā nedrīkst rīkoties! Likumdevējam jāskatās plašāk, domājot par tālākām konsekvencēm. Labas likumdošanas principa ievērošana sekmē to, ka sabiedrībā veidojas pārliecība par pieņemto lēmumu tiesiskumu. Vēlos arī atgādināt par vienlīdzības principu tiesību normas veidošanā. Turklāt šis ir politisks jautājums un politisks lēmums (domātas sankcijas), par kuru ir ļoti grūti spriest, izmantojot tikai juridiskus argumentus un apsvērumus, tāpēc ierobežot bijušo deputātu tiesības apmeklēt Saeimas ēku saistībā ar sankcijām, manuprāt, ir nesamērīgi.”
“Nekā tur vairāk arī īsti nav, kā antilemberga likums”
Pēc pirmā zaudētā balsojuma abu antilemberga likumu virzītājos bija jūtama neliela histērija. Artuss Kaimiņš neslēpa emocijas: “Nu moins! Es zināju, ka šis balsojums, iepriekšējais, un tajā skaitā šis noteikti izgaismos, kas ir kurš. Bet man šis ir ļoti, ļoti, ļoti nepatīkams pārsteigums. Es pat negribu jums acīs ne skatīties, ne ko.”
Tālāk A. Kaimiņš uzskatīja visus Saeimas deputātus, kuri nebalsoja par grozījumiem Saeimas kārtības rullī, un sāka viņus kaunināt pa vienam.
“Ko jūs tikko izdarījāt, Judin? Kas tā par argumentāciju? “Es kā jurists, šis ir te...” Kas tas tāds te būs? Tās ir muļķības! Tu saproti, ka ir runa par Lembergu?”
“Vēlreiz, tā, lai ar beisbola nūju iedotu pa galvu - visiem (Starpsauciens.), jo šis te, ko es tikko kā ieraudzīju, šis te balsojums, tas ir traģikomisks. Lejiņa kungs, jūs te sēžat jau simts gadus... Traģikomisks!” “Vispār nekādas morālās, nekādas normas, nekādas vērtības! (Starpsaucieni.) Nekādas!”
“Un šobrīd man kliedz virsū, uz mani skatās nevis Solvita, bet Ramona, nevis ruda, bet melnmate. Sēž laimīga, nopelnījusi.... sociālais lifts ir jūs pacēlis augšā. Un tagad jūs esat tajā liftā, liftam trose ta ir nokritusi - viss. Kritīs zemē.
Runājam skaidriem vārdiem - šis ir tāds antilemberga likums par to, lai Lembergs nenāk uz ZZS frakciju - viss, nekā tur vairāk arī īsti nav!” lietas būtību atklāja A. Kaimiņš.
Arī JKP frakcijas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans debatēs vērsās pie konkrētiem deputātiem, kuri nebalsoja par grozījumiem, sakot, ka viņam acis ir iepletušās, ieraugot visu sarakstu ar nebalsojušajiem.
“Par ko man ir pārsteigums šajā gadījumā? Man ir pārsteigums par Kristu Baumani, kura nebalsoja. Man ir pārsteigums tālāk par Ati Lejiņu, kurš nebalsoja, un jautājums, vai balsos par šo, jo šis ir saistītais likumprojekts, ja. Man par Inesi Lībiņu-Egneri ir pārsteigums, goda vārds, tiešām, nu kā saka, negaidīju... nav tipiski nebalsot šajā gadījumā, ja. Par Vitu Andu Tēraudu man ir ļoti liels pārsteigums. Protams, par Inesi Voiku man ir ļoti liels pārsteigums, ka teiksim, nevēlas, respektīvi, labprāt pieļauj iespēju, ka ASV tātad šajā sankciju sarakstā esošais Lembergs pārvietojas pa Saeimu brīvi un nāks vēl viņu arī pasveicināt. Man par to ir pārsteigums.”
“Šis likumprojekts ir simbolisks un tādēļ arī pirmais lasījums, kas ir konceptuāls lasījums, tas ir konceptuāls; vēl būs priekšā otrais lasījums ar priekšlikumiem, trešais lasījums ar priekšlikumiem,” cerības nezaudēja K. Feldmans.
Sašutuši pat Lemberga nedraugi
Vairāki Saeimas deputāti noradīja, ka šāda priekšlikuma izvirzīšana un debates par to ir apkaunojums Saeimai, kā arī to, ka priekšlikumu iesnieguši divi deputāti, kuri ir krimināli apsūdzēti un tiek tiesāti, līdz ar to viņiem vajadzētu prasties kaunu.
Deputāts no frakcijas “Jaunā Vienotība” Andrejs Judins kolēģiem atgādināja par godīga deputāta pamatprincipiem: “Nevienam nav aizdomu, ka Aivars Lembergs man ir draugs. Ja mēs gribam ierobežot kaut kādas tiesības, mums vajadzētu atsaukties nevis uz kādas citas valsts pieņemto lēmumu par sankcijām, vienalga, par ko citu, bet mums pašiem Latvijā ir jāpieņem lēmums. Tātad kritērijs, ka kāda valsts noteica sankcijas, īsti neder...! Es saprotu, ka jautājums par to, vai cilvēks, kas sēž cietumā, staigās pa Saeimas koridoriem vai nestaigās, ir ļoti svarīgs un aktuāls, bet man ir kauns par Saeimu, ka mēs nopietni par to diskutējam. Es domāju, ka kolēģiem, kuriem ir laiks ģenerēt tādus projektus, būtu labāk padomāt, kā nodrošināt, lai pirmās instances tiesas spriedums būtu pieņemts nevis pēc 10 gadiem vai 15, bet ātrāk. Būtu labāk padomāt par to, kā nodrošināt, lai apelācijas instance varētu sākt ātri darbu un pieņemt lēmumu. Tā vietā mēs runājam par to, vai būs tiesības staigāt pa Saeimas koridoriem vai ne!”
A. Judina kolēģe no frakcijas Jaunā Vienotība Inese Lībiņa-Egnere atgādināja par pienākumu cieņpilni izturēties pret kolēģiem, kuri balsojuši par Latvijas neatkarību: “Vēlos atcerēties visus tos deputātus un deputātes, kuri gan 4. maijā, gan vēlāk, 21. augustā, nobalsoja par to, lai Latvija būtu (brīva), zinot, ka viņiem mājās ir bērni, zinot, ka viņi apdraud ne vien savu iespējamo personisko drošību, bet savu tuvinieku. Mēs šobrīd baudām šo drosmīgo cilvēku upura augļus. Lai cik ļoti man nesaprotami būtu daži vēlāk pieņemtie lēmumi, ne tikai Lemberga kunga, bet arī citu, es vienmēr noliekšu galvu, domājot par šiem cilvēkiem, - gan tiem, kas vēl ir starp mums, gan tiem, kas ir aizgājuši aizsaulē. Ar katru gadu šie cilvēki paliek arvien mazāk. Un, es domāju, ka mums, katram šeit ievēlētajam Saeimas deputātam, tik tiešām neklātos šo konkrēto likumu grozīt lieki ar kādiem aizliegumiem.”
Kā atbrīvot Saeimu no deputātiem
Aleksandrs Kiršteins, debatējot par likuma grozījumu nejēdzību un to bīstamajām sekām, iezīmēja reālu situāciju, pie kuras, pateicoties šādiem grozījumiem, Saeima atbrīvotos no vairākuma deputātu: “Atcerēsimies, ka nesen ASV pieņēma sankcijas pret vairākiem Vācijas uzņēmumiem. Tur bija arī Bundestāga deputāti. Tas šādā gadījumā var notikt arī ar mums. Pateikšu vienu piemēru. Ko mēs darīsim, ja /NATO valsts/ Turcija pieņems sankcijas pret daļu Saeimas deputātu, kuri ir balsojuši par armēņu genocīdu? Tas ir iespējams. Turcija var pieņemt sankcijas par Grieķijas deputātiem. Grieķi var pieņemt par Turcijas deputātiem. Vai mums ir jāiejaucas iekšā visos šajos gadījumos? Kas notiks pēc šī likuma tādā gadījumā ar tiem deputātiem, pret kuriem Turcija pieņems sankcijas? Mēs viņus nelaidīsim Saeimas sēdē vai laidīsim? Otrs aspekts, ja runājam par Augstāko padomi. Tur izlaista daudz būtiskāka lieta. Ko mēs darīsim ar tiem padsmit deputātiem, kas bija VDK aģenti, kuri balsoja nevis par neatkarīgu Latviju, bet par suverēnu Latviju? Varu pateikt vienu interesantu faktu, ka /1991.gada/ 21. augustā, kad notika balsojums par pilnīgu Latvijas neatkarību, starp tiem, kas bija zālē un nebalsoja, piemēram, bija arī Mavriks Vulfsons. Viņš izgāja ārā pirms balsošanas un atnāca tikai tajā brīdī, kad balsojums bija beidzies, lai visi redzētu, ka viņš nav balsojis. Ko es ar to gribu pateikt? Es gribu pateikt to, ka daļa VDK aģentu balsoja par suverēnās Latvijas modeli, kur Latvija būtu parakstījusi, līgumu ar Gorbačovu. Mums būtu Liepājā /Krievijas/ karabāze, ko mums gribēja uztiept, un tā tālāk. Bet šie deputāti taču var nākt Saeimā.”
Iepriekš Neatkarīgajā JKP virzītos likumu grozījumus asi kritizēja arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Latvijas Universitātes profesors Dr.iur Ringolds Balodis un Latvijas Universitātes Valsts tiesību katedras doktorants Aleksandrs Kuzņecovs.
Neatkarīgās raksti:
Vēlme ieriebt Lembergam ar likuma grozījumu palīdzību grauj likumdevēja prestižu
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
