Latvija būvē caurumu Eiropas žogā

Lietuvai un Polijai sauszemes robeža ar Baltkrieviju ir divas reizes un vēl garāka, taču žoga izbūvē tās tikušas krietni tālāk. Pēc tam, kad sabiedrotie savus žogus būs pabeiguši, Latvija vēl pāris gadus kalpos kā caurums Eiropas Savienības sētā. Mūsu žoga pabeigšana plānota līdz 2024. gadam. Tas nekam neder.
01.10.2021. Imants Vīksne
 
©Iekšlietu ministrijas publicitātes foto

Katru dienu Latvijas robežu cenšas šķērsot kādi 15 līdz 20 noziedznieki. Tie ir tie, kurus izdodas pārtvert un neielaist valstī. Ar draudiem, suņiem, ieroču rādīšanu, ar pastiprinātu Valsts robežsardzes un armijas palīdzību. Vismaz lielāko daļu no pamanītajiem izdodas iedzīt atpakaļ Baltkrievijas teritorijā. Dažiem tomēr izdodas izmantot Latvijas varas iestādēm obligāto cilvēktiesību izpratni un pēc nozieguma izdarīšanas legāli iekļūt Latvijā.

Dzīvie vairogi

Ja noziedznieku grupā līdzi ir kāds saslimušais, invalīds vai bērns, humānu apsvērumu dēļ ielaisti tiek visi, kuri uzdodas par ģimeni. Tieši tādēļ katrā vīriešu grupā ir pa kādai sievietei ar bērniem. Tālāk, ja migrantiem ir samācīts pieprasīt Latvijas patvērumu, viņi tiek vesti nevis uz ārzemnieku ieslodzījuma vietu, bet gan uz komfortablo patvēruma meklētāju centru Muceniekos, kas ir atvērta tipa iestāde. Pēc tam, kad tiek sasildīti, apčubināti, pat kabatas naudu dabūjuši, viņi vienkārši dodas projām īstenot sev vien zināmus mērķus. Jo ne jau Latvija viņus interesē. Un ne jau patvērums no kādām musulmaņu briesmām. Viņi paši ir briesmas. Šie cilvēki nekādi nekvalificējas par bēgļiem, un tāpēc viņi ir uzskatāmi par ekonomisku un drošības apdraudējumu Latvijai un Eiropas Savienībai. Ne velti Valsts drošības dienests aktīvi strādā, lai šo noziedznieku vidū identificētu radikāli noskaņotas personas, un jau vairākas personas, kam izdevās iefiltrēties patvēruma meklētāju centrā, pārvestas uz ieslodzījumu vai izraidītas no valsts.

Neaktuāla statistika

Valsts robežsardze aktuālo statistiku publisko vismaz ar dienas nobīdi, lai tā kļūtu neaktuāla. Iespējams, šāda kārtība ieviesta tādēļ, lai saglabātu laika rezervi stratēģiskās komunikācijas plānošanai, nevarības skaidrošanai gadījumā, ja pēkšņi pārdesmit noziedznieku vietā robežu censtos forsēt simti. Svaigākā pieejamā statistika ir šāda:

* Otrdien, 28. septembrī, Valsts robežsardzes amatpersonas novērsušas 15 cilvēku mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas - Baltkrievijas valsts robežu.

* Kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 1407 cilvēki.

* Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 38 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 390 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Robežsardzes paziņojumā par otrdienu ir vēl viens būtisks teikums - par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizvadītajā diennaktī aizturēto personu nav. Un te jāuzsver, ka aizturēt, kontrolēt un uzraudzīt iespējams tikai tās personas, kas uz robežas ir pārtvertas. Tādas statistikas, cik noziedzniekiem viņu nodoms izdodas - cik daudziem izdodas iekļūt iekšzemē, protams, nav. Un, tā kā Latvijas - Baltkrievijas robeža faktiski nav ierīkota, ja vien neuzskrien virsū robežsargiem vai zemessargiem, fiziski to var brīvi šķērsot un tālāk jau kaut vai taksi no Lietuvas izsaukt. Tieši tādēļ uz robežas ar Baltkrieviju ir jāierīko žogs, un tā neesamība ik dienu rada būtisku apdraudējumu gan Latvijas valstij, gan Eiropas Savienībai kopumā.

ES un EK neko nedara

Vainot pie tā tikai nacionālās valdības būtu netaisnīgi, jo Eiropas Savienība kā institūcija migrantu plūsmas apturēšanai faktiski neko nedara. Lietuva un Polija atkārtoti ir aktualizējušas jautājumu par Eiropas finansējuma piešķiršanu žoga ierīkošanai. Tikmēr Eiropas Komisija atkārtoti ir pateikusi nē. Ja došot naudu, tad tikai atsevišķu drošības pasākumu finansēšanai, piemēram, novērošanas kamerām. Bet finansēt žogu būvniecību liedzot spēkā esošie bloka tiesību akti. Lietuva un Polija paziņojusi, ka tādā gadījumā ES tiesību akti ir jāmaina. Sabiedrotie cīnās par Eiropas naudu, bet vienlaikus paši jau būvē žogu. Polija jau septembra vidū paziņoja, ka žogs izvietots visā robežas garumā ar Baltkrieviju. Turpinājumā plānots uzstādīt arī speciālu sietu, lai dzīvnieki nesavainotos. Robeža tiek rūpīgi uzraudzīta, un talkā robežsargiem ik dienu norīkoti 2000 karavīru. To nesenās vizītes laikā Latvijā stāstīja Polijas aizsardzības ministrs. Žoga būvniecību turpina Lietuva. Sākotnēji dzeloņdrāšu rituļi 100 kilometru garumā tiks izvietoti būtiskākajā robežas posmā, bet līdz nākamā gada aprīlim tos papildinās četrmetrīga sēta ar dzeloņdrāti. Paralēli jau tiek sludināts konkurss par atlikušo 400 kilometru robežizbūvi, uzņēmējiem darbu pabeigšanas termiņš ir nākamā gada septembris.

Latvijai mikroskopisks panākums

Arī Latvijai steigšus nepieciešams žogs, bet atšķirībā no sabiedrotajiem mūsu panākumi ir visvājākie - armija uzlikusi pusotru kilometru Slovēnijas uzdāvināto dzeloņdrāšu, Valsts robežsardze nav uzlikusi necik. Un arī valdības ambīcijas, nosakot termiņu darbu pabeigšanai, ir, maigi izsakoties, pieticīgas. Kā ziņo Iekšlietu ministrija: “Pašlaik norit intensīvs darbs, lai maksimāli ātri nodrošinātu Latvijas - Baltkrievijas robežas izbūvi un nodošanu ekspluatācijā līdz 2024. gadam.” Maksimāli ātri - līdz 2024. gadam. Tātad Polijā un Lietuvā robeža noziedzniekiem būs faktiski slēgta jau nākamgad, tikmēr Latvija savu robežu vēl turpinās ierīkot. Saeimā par šādu valdības plānu jau sākusies kurnēšana. Pēc tam, kad slēgtā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē tika izskatīti vairāki ziņojumi par Latvijas apdraudējuma faktoriem, komisijas vadītājs Juris Rancāns paziņojis, ka žogu nāksies būvēt veicīgāk. Jāatgādina, pašlaik Iekšlietu ministrija noslēgusi līgumu ar uzņēmumu AIMASA par pagaida žoga uzstādīšanu 37 kilometru garumā. Par pašas dzeloņdrāts iepirkumu līguma vēl nav, jo iepriekš viens potenciālais piegādātājs izbrāķēts.

Labi, ka biedrs Pabriks palīdz

Pārmetumi par muļļāšanos ar žoga izbūvi Iekšlietu ministrijā tiek noraidīti.

Ministres Marijas Golubevas padomniece Linda Curika dusmīgi tvīto:

“Cik sen jau bija jābūt žogam? Kas vainojams, ka par BLR robežas izbūvi šobrīd aktīvs kriminālprocess un nav nekas sagatavots izbūvei? Tomēr daudzi ļaujas melnā PR maģijai, meklējot vainīgo ministrē, kura pāris mēnešos atrisinās to, kas vilcies gadiem!”

Padomniecei Curikai taisnība tajā ziņā, ka austrumu robežas stāsts ir vilcies gadiem ilgi, un pie šīs neizdarības vainojami gan iepriekšējie ministri, gan arī premjeri.

Lietuvā steidzamajai robežbūvei izveidoto uzraudzības komisiju vada personīgi ministru prezidents. Latvijā visa atbildība tiek uzvelta nepieredzējušai jaunienācējai iekšlietu resorā.

Un arī tas piesauktais kriminālprocess pirms vairākiem gadiem tika ierosināts faktiski tādēļ, ka būvniecības process bija nogrūsts robežsardzei, kas no būvniecības procesa neko nesaprot. Turklāt arī nauda gadu no gada netika piešķirta. Tā primāri ir valdības, nevis robežsardzes atbildība, ka 2013. gadā sāktais žoga projekts uz Baltkrievijas robežas pavirzījies uz priekšu mikroskopiskā apmērā - 1,5 kilometri dāvinātas dzeloņdrāts. Un arī tikai tāpēc, ka aizsardzības ministrs nolēma izpalīdzēt ar bezmaksas darbaspēku savai politiskajai sabiedrotajai.