Līdz ziemai dzeloņstieples uz robežas būs

Tālu prom no Rīgas turpinās migrantu krīze, un – lai arī kovids to aizēno, ik dienas robežsargi un karavīri ar draudiem, iebiedēšanu un fizisku spēku dzen prom no Latvijas robežas migrantus. Ne visus izdodas atturēt no smaga nozieguma izdarīšanas – Latvijas valsts zaļās robežas neatļautas šķērsošanas. Tādēļ pēc iespējas ātrāk nepieciešams izveidot fizisku barjeru noziedznieku apturēšanai. Iekšlietu ministrija sola, ka līdz novembra beigām dzeloņstiepļu žogs nosegs visas kritiskās vietas.
14.10.2021. Imants Vīksne
 
©Iekšlietu ministrijas publicitātes foto

Protams, neviens žogs nesniedz simtprocentīgu garantiju. Žogu var pārgriezt ar metāla knaiblēm, tam var pārkāpt, izmantojot kāpnes un biezu audumu. Ja šāds aprīkojums nav pieejams, dzeloņdrāšu rituļi ir ļoti efektīvs kavēklis, kas saķeras drēbēs un no tām bez savainojumiem tikt laukā ir tikpat kā neiespējami. Katra žilete ieķeras apavos, biksēs, piedurknēs, bet turpat blakus ir jau nākamais dzeloņdrāšu rullis.

Viņi nāk katru dienu

Žoga esamība jau pati par sevi var atturēt noziedzniekus vai vismaz aizkavēt viņus, un šādā situācijā laiks ir Latvijas robežsargu un karavīru sabiedrotais. Ar dronu vai kādiem citiem attālinātas novērošanas līdzekļiem konstatējot centienus iekļūt Latvijas teritorijā, būs lielāka laika rezerve, lai nokļūtu līdz incidenta vietai un noziedzniekus pārtvertu.

Jau vairāku mēnešu garumā katru dienu tiek novērsti vairāki mēģinājumi nelegāli iekļūt Latvijas teritorijā. Lielākas un mazākas migrantu grupas cenšas nemanītas ienākt no Baltkrievijas. Tās, kas tiek pārtvertas, cenšas pieprasīt patvērumu, taču pierobežā izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ šīs tiesības viņiem ir ierobežotas. Un tomēr daļai izdodas saņemt oficiālu atļauju uz laiku palikt Latvijā. Formāli tā skaitās aizturēšana humānu apsvērumu dēļ. Neatkarīgā jau skaidroja noziedznieku piekopto mehānismu, kas ļauj ļaunprātīgi izmantot Eiropas cilvēktiesību principus. Viņi ņem sev līdzi dzīvos vairogus, proti, ja migrantu grupā ir kāds slimnieks, bērns vai invalīds, visa šī grupa, pamatojoties uz apgalvojumiem par radniecību, tiek ielaista valstī.

Jāuzliek 111 kilometri

Pirmdien par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizturēti seši cilvēki. Humānu apsvērumu dēļ šiem cilvēkiem netika liegta valsts robežas šķērsošana. Tā ar dienas nobīdi ziņo Valsts robežsardze. Bez šiem sešiem vēl 23 cilvēki mēģināja iekļūt Latvijā, taču tika atturēti un palika Baltkrievijas pusē. Protams, par tiem noziedzniekiem, kam Latvijā izdodas iekļūt nemanītiem, statistikas nav. Jāpiebilst, ka migrantu pašreizējā stumdīšanās turp atpakaļ uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir ļoti bīstams pasākums, jo pastāv militāru incidentu risks. Abās robežas pusēs ir bruņoti cilvēki, un kādam var neizturēt nervi. Uz Polijas robežas notikuši vairāki incidenti un provokācijas no baltkrievu puses. Tādas iespējamas arī uz Latvijas robežas. Arī tādēļ pēc iespējas ātrāk nepieciešams žogs, un tāds beidzot top arī Latvijā. Iekšlietu ministrija vēsta, ka pagaidu žoga izbūve sākta 6. oktobrī. Kopējais piegādājamais dzeloņstiepļu apjoms ir 111 kilometri. Kopējais nepieciešamais finansējums, kas paredzēts pagaidu žoga izbūvei, ir 3 757 531 eiro. Summa šķiet milzīga, taču šobrīd visiem materiāliem tirgū kāpušas cenas, jo īpaši metālam. Steidzamības kārtā tiks nodrošināta 37 km dzeloņstiepļu pagaidu žoga izbūve svarīgākajos robežas posmos. Pirmie 17 dzeloņstiepļu žoga kilometri tika piegādāti 7. oktobrī, līdz 14. oktobrim tiks piegādāti vēl 37 kilometri, līdz 22. oktobrim - 36 kilometri, bet novembra sākumā plānots saņemt atlikušās dzeloņstieples. Tās piegādās uzņēmumi “DN Sistēmas” un “Aimasa”. “Aimasa” arī nodrošinās pagaidu žoga uzstādīšanu.

“Aktīvi strādā” kopš 2013. gada

Kas attiecas uz pastāvīgo žogu - metāla režģa sētu ar dzeloņdrātīm tās augšpusē - vecais nodomu līgums ar kriminālprocesā iesaistīto būvnieku Iekšlietu ministrijā vairs netiek uzskatīts par saistošu. Par robežas izbūvi 134 kilometru garumā kaut kad tiks organizēts jauns iepirkums, bet pagaidām “kopā ar citu ministriju ekspertiem Iekšlietu ministrija aktīvi strādā pie risinājumiem, kā iespējami ātri un vienlaikus tiesiski īstenot projektu. Paralēli jau notiek valstij piekritīgo un atsavināmo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana, nekustamo īpašumu atsavināšana, koku novērtēšana un apauguma noņemšana”. Iepriekš ministrija vēstīja, ka Latvijas - Baltkrievijas robežas izbūvi un nodošanu ekspluatācijā plāno pabeigt līdz 2024. gadam. Tas ir pārāk ilgs termiņš, par to jau aizrādīts Saeimā. Vietā atgādinājums, ka austrumu robežas izbūve ieceru līmenī virzīta kopš 2013. gada. Vispirms žogu uz Latvijas robežas cēla Krievijas un Baltkrievijas mežacūkām, lai mūsējās mājas cūkas pasargātu no mēra. Pēc tam cēla, lai apturētu vjetnamiešu invāziju, tagad ceļ, lai sargātu no Lukašenko iesūtītajiem irākiešu hibrīdkareivjiem. Uz Krievijas robežas pastāvīgs žogs ir, bet šaubīga kriminālprocesa dēļ tas nav nodots ekspluatācijā, savukārt uz robežas ar Baltkrieviju astoņu gadu laikā faktiski nekas nav izdarīts.

Eiropu tas vispār neinteresē

Žoga neesamību neapšaubāmi var vērtēt kā politisku nolaidību, tomēr pārmetumus pelnījušas ne tikai līdzšinējās Latvijas valdības un koalīcijas. Eiropas Savienību kā institūciju notiekošais uz tās ārējām robežām neinteresē vispār. Eiropas Komisija pat nav gatava finansēt žoga būvēšanu, jo tāda esamību, lūk, neparedzot Eiropas normatīvie akti. It kā musulmaņu pūļi, kas no arābu valstīm cenšas iekļūt labklājīgajā un miermīlīgajā Eiropā, būtu tikai nacionālo valstu problēma.

Iespējams tomēr, ka šī attieksme vismaz nedaudz mainīsies, jo no to dalībvalstu puses, kas saskaras ar noziedzīgās migrācijas problēma, ir pieprasījums pēc Eiropas līmeņa risinājumiem. Latvijas tajā skaitā. Oktobra sākumā Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē tika pieņemts 12 valstu parakstīts aicinājums stiprināt Šengenas zonu pret hibrīdapdraudējumu. Nevis reaģēt uz sekām, kad iestājas krīze, bet laikus pielāgot tiesisko regulējumu. Dokuments skatāms ŠEIT. Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva padomes sēdē uzsvērusi, ka Eiropas ārējās robežas stiprināšana un sargāšana ir nevis katras atsevišķas valsts uzdevums, bet gan kopīgs Eiropas Savienības pienākums. Taču acīmredzot ne visas Eiropas Savienības valstis tā uzskata un ne visas nelegālos migrantus vērtē kā ekonomisko draudu un iespējamu terorisma avotu. 15 ES dalībvalstis aicinājumu neparakstīja.

Statistika

* Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas 10. augustā kopumā no Latvijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēts 1641 cilvēks.

* Humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 44 cilvēkiem.

* Kopumā šogad aizturēti 396 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

* Cik cilvēkiem izdevies šķērsot robežu nemanītiem, nav ziņu.