Covid-19 un vakcinācija Latvijā pieaug paralēli

Nav ne mazākās nojausmas par to, ko tāda sakritība nozīmē. Nav noraidāma hipotēze, ka cilvēkus vakcinēties dzen gadījumi, kad ar Covid-19 saslimst viņiem tuvi vai vismaz tik labi pazīstami cilvēki, ka viņu mocības slimības dēļ tiek ieraudzītas savām acīm. Tomēr tāda atbilde tikai pastiprina jautājumu, kāpēc vakcinēto skaita lēcienveidīgais pieaugums nekādi nebremzē tikpat lēcienveidīgu saslimstības pieaugumu.
19.10.2021. Arnis Kluinis
 
RINDĀ UZ VAKCĪNU SĀK, rindā uz slimnīcu turpina, kā to rāda 2021. gada rudens statistika Latvijā ©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ar atsauci uz Nacionālo veselības dienestu informē, ka 1. septembrī Latvijā pret Covid-19 bijuši vakcinēti 698 tūkstoši jeb 37% pastāvīgo iedzīvotāju. Šādu vakcinācijas līmeni jau varētu pielīdzināt pusei no vakcinējamo skaita, jo skaidrības par bērnu vakcinēšanu joprojām nav, bet bērni taču arī ir valsts pastāvīgie iedzīvotāji. Pat ja paliek atklāts jautājums, vai tobrīd vakcinēto daudzums bija jāuzskata par pusi, vai tikai par trešdaļu no vakcinējamiem, viņu īpatsvars tomēr bija pietiekami liels, lai pamatotu statistiski nozīmīgus salīdzinājumus par saslimstību sezonāli identiskās situācijās.

Kā zināms, Covid-19 Latvijā tika oficiāli apliecināts kopš 2020. gada pirmajiem mēnešiem. Sekoja slimības uzliesmojums vēsajos ziemas beigu un pavasara mēnešos, slimošanas apsīkums 2020. gada vasarā un jauns uzliesmojums 2020./2021. gada ziemā ar sekojošu apsīkumu vasarā un trešo slimības vilni pašlaik. Šādi viļņi šķiet pašsaprotami slimībām, t.i., vīrusiem, kas uzbrūk elpošanas orgāniem. Tikpat saprotams ir nodoms šo slimību uzveikt ar vakcīnu, kuru lietošanai pret līdzīgām slimībām ir jau vairākus gadsimtus gara un slavena vēsture. Mēģinājumi izstrādāt vakcīnu pret Covid-19 visā pasaulē sākās faktiski vienā laikā ar slimības oficiālo atzīšanu un nosaukšanu. Saprotams, ka ne uz pirmo, ne uz otro saslimstības vilni vakcīnu dabūt gatavu nebija iespējams, bet otrā viļņa lejupejas fāzē vakcīna (konkurējošas vakcīnas) sasniedza arī Latviju, un vakcinācija sākās. Līdz ar to paveras iespējas salīdzināt divus saslimstības viļņu pieauguma ātrumu, slimības gaitas smagumu un daudzus citus parametrus laikā pirms vakcīnas parādīšanās un tagad arī šos divus viļņus ar trešo vilni, kas pieņemas spēkā puslīdz vakcinētā sabiedrībā.

Datus par pēdējiem diviem Covid-19 viļņiem eksponē Slimību profilakses un kontroles centrs. Tā izmantotā saslimstības mērvienība ir 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Nav vajadzības kavēt laiku pie mērvienības definīcijas, jo pietiek ar sekošanu tam, kā mērvienības vērtība mainījusies laika gaitā.

Ja CSP datu rinda beidzas ar šā gada 1. septembri, tad lūkosimies uz 1. septembri divos līdzās esošos gados bez būtiskām atšķirībām meteoroloģiskajos apstākļos, kurus saistīt ar elpceļu slimībām cilvēki ir iemanījušies. Pamanāmu atšķirību šajā ziņā nav. Atliek ietekme, kādu uz slimības izplatību vajadzēja atstāt vakcinācijai. Ja tās aptvere nosakāma robežās starp 30 līdz 50 procentiem no vajadzīgā cilvēku skaita, tad šķiet loģiski, ka slimošanas intensitātei būtu jāsarūk. Neprasīsim sarukumu tieši uz pusi, jo jāpatur vērā gan neskaidrības par vīrusa izcelsmi, gan tas, ka vakcīnas veidotas, pārbaudītas un apstiprinātas uz ātru roku. Tomēr kaut cik samazināt slimības izplatīšanos vakcīnām vajadzētu, ja tās vispār ir vakcīnas un ja tā slimība, kas tagad izplatās, ir tā pati slimība, pret kuru cilvēki vakcinējas.

Slimību kontroles un profilakses centrs izplata datus, kas pilnībā maina priekšstatus par vakcinēšanos. Centra lietotais saslimstības rādītājs nav samazinājies, bet pieaudzis no 4,2 vienībām 2020. gada 1. septembrī līdz 137,4 vienībām šā gada 1. septembrī.

Viss tālākais ir šīs pašas neatbilstības izvēršanās līdz mērogam, kas dēvējams par kosmisku. 16. oktobrī saslimstības rādītāja vērtība bija jau 1 195,4 vienības. Tā tas viss noticis mēnesī, kad cilvēki spaidījās rindās ne tikai pie pie stacionāriem, bet arī uz gadatirgiem u.tml. pasākumiem izvērstiem vakcinācijas punktiem. Tīri aritmētiska saistība starp vakcinēšanos un saslimstību ir tāda, it kā 99% drošs slimības izplatīšanas veids būtu vai nu stāvēšana šajās rindās, vai vakcīnas saņemšana.

Vakcīnas tika laistas klajā ar brīdinājumu, ka tās nedodot 100% garantijas pret saslimšanu, bet noteikti padarīšot tās gaitu (Covid-19 gaitu, nemaz neņemot vērā vakcīnas blaknes) vieglāku. Arī šim solījumam nekāda seguma nav. Latvijā nebūtu vajadzības izsludināt medicīnas iestādēs ārkārtas situāciju, ja vakcīna pārvērstu Covid-19 par iesnu paveidu, kuru izārstēšanai pietiktu izsniegt vājniekiem darba nespējas lapas.

Jā, protams, nebija un nav visi vakcinējušies, bet tas neizskaidro, kāpēc slimības izplatība un smagums nesamazinās kaut attāli proporcionāli vakcinēto skaitam.

Valsts iestāžu apliecinātie skaitļi nojauc arī tādus priekšstatus par vakcinēšanos, ka tai vajadzētu samazināt saslimstību tādā veidā, ka vakcinētie izplata mazāk vīrusu, jo viņu organismos šie vīrusi nespēj vairoties tikpat labi, cik nevakcinēto organismos; un nesavairojušies vīrusi izplatīties nevar. Tagad šķiet, ka vakcinācijas ietekme uz vīrusu izplatīšanos ir tieši pretēja.

Latvijas valsts jeb šeit par infektoloģijas nozares amatpersonām ieceltie cilvēki publiski nav teikuši nevienu vārdu par vakcinācija un saslimstības paralēlā pieauguma faktu.

Nosacīti labā ziņa par Covid-19 ir tāda, ka mirstības līmeni Latvijā slimība palielinājusi maz vai vispār nemaz. CSP sniegtā datu rinda noslēdzas ar 2 302 mirušajiem šā gada augustā. Šis gads turpina mirstības pieauguma tendenci attiecībā pret 2020. gada augustu ar 2 247 mirušajiem (+55 pret iepriekšējo gadu) un 2019. gada augustu ar 2 031 mirušo (+216 pret iepriekšējo gadu un +271 pēdējā pirmskovidaugustā pret jaunāko kovidaugustu).

CSP uzrādītais mirstības pieaugums atpaliek no ažiotāžas, kas sacelta ar Covid-19. Ja ažiotāžas nebūtu, šie pieaugumi kaut divus gadus pēc kārtas šķistu iekļaujamies parastajā mirstības svārstību amplitūdā. Vēl jo būtiskāk, ka mirstības pieaugums palicis neliels par spīti ažiotāžai, kas aizsākusi parastās medicīniskās aprūpes likvidāciju. Šādā kontekstā Covid-19 izrādās vairāk naidīgs ne cilvēkiem, bet citiem vīrusiem vai vēl savādākiem slimību un nāvju mehānismiem, kurus izspiež Covid-19. Arī tas ir viens no simptomiem mūsu neziņai par to, ko īsti mēs saucam par Covid-19.