Mājsēdi pasniedz kā dzimumakta pozu

Kovidefekts uz dzimstību Latvijā apstiprina anekdoti – ieteikumu pārāk saspiesti dzīvojošiem cilvēkiem iegādāties vēl arī kazu un izbaudīt telpas plašumu pēc tam, kad viņi būs tikuši no kazas vaļā.
20.10.2021. Arnis Kluinis
 
©Neatkarīgā

Šobrīd turpina dzimt bērni, par kuriem vecāki bija izlēmuši pēc atbrīvošanas ja ne tieši no kazas, tad noteikti no pirmās kovidesezonas ierobežojumiem. Covid-19 līdzinās seriālam arī tādā nozīmē, ka tā sezonas nav viennozīmīgi piesaistītas kalendārajam gadam. Vienā gadā iespējamas vairākas kovidsezonas.

Iepriekš lielu ietekmi uz dzimstības svārstībām ir parādījis četru gadu cikls starp reizēm, kad liels daudzums cilvēku notic solījumiem par piena upēm ķīseļa krastos, t.i., notic solījumiem pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām. 2018. gada otrajā pusē šie solījumi spēja pavērst kopš 2016. gada vidus notiekošo dzimstības samazināšanos palielinājuma virzienā. Fizioloģisku iemeslu dēļ tas izpaudās ar deviņu mēnešu nobīdi. Tagadējās valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa vārdam atbilstošo jaundzimušo skaits 2019. gada 4. ceturksnī izrādījās par 195 lielāks nekā bija 2018. gada 4. ceturksnī, kad cilvēki vēl ticēja, ka vismaz tie, par ko tieši viņi balsojuši 13. Saeimas vēlēšanās, vispirms tiks pie varas un pēc tam pildīs savus solījumus. Šāda ticība gadu vēlāk materializējās viņu bērnos, kuru radīšanas proces šīs ticības dēļ tika palaists, bet ne K. Kariņa valdības darbos. Šī valdība vēl bez kovidmaskas iedvesa cilvēkiem tādas šausmas, ka tad, kad sāka dzimt šīs valdības laikā ieņemtie bērni, viņu skaits katru ceturksni saruka par pustūkstoti attiecībā pret to pašu ceturksni iepriekšējā gadā. Kovidmaskēšanās šo kritumu sabremzēja līdz -300 bērniem ceturksnī.

“2021. gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 8 351 bērni, kas ir par 606 jaundzimušajiem mazāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā,” formulēja Centrālā statistikas pārvalde.

Kopš tā laika pagājuši divi mēneši un CSP saskaitījusi arī jūlijā un augustā reģistrētos jaundzimušos. Šo mēnešu rezultāti atšķiras no pusgada kopējās tendences, jo 1 603 jaundzimušie jūlijā deva +58 pret 2020. gada jūliju un augusta 1 552 jaundzimušie - kaut vai tikai +2 pret 2020. gada augustu. Šie mēneši apliecināja Neatkarīgā skaidrojumu par dzimstības tendencēm pirmajā pusgadā, kad jūnija -10 pret 2020. gada jūniju izskatījās daudz labāk nekā janvāra - 210 pret 2020. gada janvāri. Mīnusi tobrīd vēl nebija pārgājuši plusos, bet uz to varēja cerēt: “CSP publicēto datu rinda pagaidām beidzas ar jūniju, kurā dzimušie bērni tika ieņemti pagājušā gada oktobrī, kad vēl turpinājās kovidatelpa starp diviem ārkārtas situācijas periodiem. Tad sakrita dažu ierobežojumu atcelšana, kovidpabalstu izmaksas par iepriekšējām piespiedu dīkstāvēm un vienkārši silts laiks. Ar atpakaļejošu gudrību tas izskaidro dzimstības līknes izliekumiņu palielinājuma virzienā,” Neatkarīgā atzīmēja 8. septembrī, kad jūlija +58 vēl nebija paziņoti.

Diemžēl demogrāfija nav skolas ģeometrija, kas uzskata divus punktus par pietiekamiem, lai caur tiem novilktu taisni, kas turpināsies kaut bezgalīgi tālu. Dzimstības rādītāji +58 jūlijā un +2 augustā negarantē ne dzimstības saglabāšanos plusos pret 2020. gada otro pusi, ne dzimstības samazinājuma tempu par 50-60 jaundzimušajiem mēnesī, ne vēl kādu tendenci, ko iespējams iegūt ar divu skaitļu matemātisko apstrādi. Toties pēc tam, kad septembra, oktobra, novembra un decembra dati būs jau rokā, radīsies arī ļoti gudrs skaidrojums, kāpēc tieši tādi rezultāti ir pašsaprotami atbilstoši tam, kas notika Latvijā kovidseriāla 2020./2021. gada ziemas sezonā.

Tagad droši zināmi ir fakti - ārkārtas situācija otrā izsludināšana 2020. gada 9. novembrī un mājsēdes uzturēšana no 2020. gada 30. decembra līdz 2021. gada 11. februārim. Arī pēc mājsēdes daudzi ierobežojumi saglabājās līdz ārkārtas situācijas atcelšanai 4. jūlijā, bet pilnīgi normāla dzīve valstī tā arī neatjaunojās līdz kārtējai ārkārtas situācijai kovidesriāla jaunajā sezonā, ko tagad piedzīvojam.

Šā gada septembra un oktobra dati parādīs, cik daudz taisnības bijis pagājušās gadu mijas jociņos, ka cilvēku piespiedu uzturēšanās mājās kļūšot par iemeslu dzimstības pieaugumam, jo tas, no kā dzimst bērni, ir labākais brīvā laika pavadīšanas veids.

Tikpat pārliecinoši skan pretējas prognozes, ka ārkārtas situācijas ieviešana un izpilde dzimstību sagraus galīgi, jo tā parāda cilvēkiem, cik maz viņi spēj ietekmēt savu dzīvi un ka nav vēlams uzņemties atbildību vēl arī par bērniem. Ļaunas mēles piebilstu, ka daudz vairāk nekā cēlā atbildība cilvēkus ietekmē sadzīviskas grūtības, kad vecākiem un bērniem jāuzturas telpās, kas nav piemērotas tam, lai visi to iemītnieki tur uzturētos vienlaicīgi un nepārtraukti un pie tam vēl strādātu vai mācītos līdzās, nevis katrs savā darba vai mācību iestādē, uzņēmumā utt.

Kamēr CSP vēl skaita jaundzimušos visā valstī, Rīgas dzemdību nams nācis klajā ar ziņu, ka 5. oktobris ar 32 jaundzimušajiem esot diennakts rekords pa pēdējiem diviem gadiem. LTV 8. oktobra sižetā par šo notikumu tika apliecināts, ka visi šie bērniņi ieņemti janvārī, kad cilvēkiem naktīs bija jābūt mājās. Oktobra dati vēl tikai top, bet Dzemdību nams jau varēja dalīties ar septembra rezultātiem, kad 532 bērni praktiski atkārtojuši 537 bērnus jūlijā (kalendārā starp šiem mēnešiem ir augusts, ko LTV izlaida). Veselības ministrijā Neatkarīgajai apgalvoja, ka līdz šim nav notikušas organizatoriskas izmaiņas, novirzot uz Rīgas dzemdību namu dzemdētājas no citām vietām, lai tur atbrīvotu resursus Covid-19 problēmu risināšanai. Tas vismaz pirmajā tuvinājumā apstiprina jociņus, ka bērnu radīšanai pietiek ar tumsu. Pretēju apgalvojumu pamato sevišķi zemā dzimstība 2021. gada sākumā kā sekas pašai pirmajai kovidesonai ar ārkārtas situāciju no 2020. gada marta līdz 9. jūnijam.