Labklājības budžets: kam naudas pietika, bet kam – nē?

Labklājības nozares kopējais budžets nākamajā gadā būs četri miljardi eiro, kur lielāko daļu ar 3,4 miljardiem eiro veido sociālās apdrošināšanas budžets.
25.10.2021. Inga Paparde
 
ATBILDĪBA. Nenoliedzami, pozitīvi vērtējams labklājības jomas budžeta pieaugums, tomēr virknei prioritāšu naudas vēl nepietiek ©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Lai arī viens no lielākajiem ieguvējiem nākamgad ir tieši pensiju speciālais budžets, kurā 2022. gadā papildus ieplānoti 125 miljoni eiro, finansējums pensiju piemaksu atjaunošanai nav atrasts. Tā vietā īstenota cita prioritāte, kas daudziem senioriem nenoliedzami arī ir būtiska - tiks palielināts pensiju neapliekamais minimums. Izvēle par labu vienai vai otrai prioritātei acīmredzami noteikta, ņemot vērā labklājības jomu pašlaik pārzinošā politiskā spēka - Jaunās konservatīvās partijas - solījumus vēlētājiem.

Palielinās algas aprūpes centros

Kopējais jeb konsolidētais labklājības nozares budžets nākamajā gadā būs lielāks - četri miljardi eiro, turklāt lielāki izdevumi plānoti gan labklājības jomas pamata budžetā, gan sociālās apdrošināšanas budžetā, kas veidojas no iedzīvotāju veiktajām sociālajām iemaksām. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga pastāstīja, ka lielākais palielinājums labklājības nozares budžetā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir valsts sociālo pabalstu jomā, un tas ir saistīts ar ģimenes valsts pabalsta reformu, kam bija nepieciešami vairāk nekā 90 miljoni eiro. Nozares pamatbudžetā palielinājums būs arī sociālo pakalpojumu sadaļā, kur palielināsies finansējums sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojumam, tiks piešķirtas mērķdotācijas pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, kā arī palielināts pabalsts aizbildņiem par bērna uzturēšanu.

Kopumā nozares pamatbudžets 2022. gadā būs par 120,4 miljoniem eiro lielāks. Kā atzina A. Grīnberga, nozares pamatbudžetā tikai vienai jomai būs mazāks finansējums, proti, nozares vadībai - no 15,3 miljoniem eiro šogad uz 8,03 miljoniem eiro nākamgad, jo šogad īstenoti atsevišķi vienreizēji pasākumi, kas nākamgad neturpināsies.

Sociālais budžets - lielāks

Sociālās apdrošināšanas budžets 2022. gadā arī plānots lielāks, un tas, protams, veido izdevumu ziņā vislielāko daļu no labklājības jomas budžeta, proti, vairāk nekā trīs miljardus eiro. A. Grīnberga norādīja, ka sociālajā budžetā nākamgad ieplānots par 215 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā. Speciāliste teica, ka gan izdevumi, gan ieņēmumi sociālajā budžetā plānoti lielāki nekā 2021. gadā, tomēr 2022. gadā izdevumi būs mazāki nekā ieņēmumi, un tas ļaus papildināt sociālā budžeta uzkrājumu par 72 miljoniem eiro. Tiesa, kā var spriest no Labklājības ministrijas datiem, 2021. gadā budžetā veidojās mīnuss apmēram 20 miljonu apmērā, tāpēc budžeta “stabiņos” 2022. gadam kā pārpalikums iezīmēti vien 50 miljoni eiro.

Kāds tad veidosies sociālās apdrošināšanas budžets - kam plānots vairāk, bet kam mazāk naudas?

Vislielākais finansējuma pieaugums ieplānots invaliditātes, maternitātes un slimību speciālajā budžetā - 129 miljoni eiro, kas nenoliedzami saistīts ar pieaugošajiem izdevumiem slimību apdrošināšanai.

Slimību pabalstiem arī nākamajā gadā vajadzēs tērēt daudz vairāk. Otrs lielākais pieaugums ir pensiju speciālajā budžetā - 125 miljoni eiro. Pensijām paredzētie izdevumi pieaugs, jo vairāk naudas nepieciešams pensiju indeksācijai, kā arī vienas no Labklājības ministrijas prioritātēm īstenošanai - pensiju neapliekamā minimuma palielināšanai. Tas tiks darīts pakāpeniski - no janvāra palielinot no pašreizējiem 330 eiro uz 350 eiro, bet jūlijā līdz pat 500 eiro.

Tikai vienā no speciālajiem budžetiem ir ieplānots mazāk naudas, proti, nodarbinātības budžetā (par 34,7 miljoniem eiro mazāk), jo 2022. gadā nozares eksperti prognozē mazāku bezdarba līmeni.

Kam naudas nepietika?

Visu prioritāšu īstenošanai finansējuma nav pieticis arī 2022. gadā. Viena no nozarē sāpīgākajām problēmām ir tehnisko palīglīdzekļu nodrošinājums cilvēkiem ar invaliditāti, kas katru gadu dzīvo deficīta apstākļos. Neatkarīgā rakstīja, ka vēl šogad plānots no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt nedaudz naudas, taču tas neatrisina visu problēmu kopumā un būtiski nesamazinās rindu.

Otrs jautājums, kas jau trīs gadus ir Labklājības ministrijas prioritāte, bet faktiski netiek līdz reālai prioritātei, ko īstenot un kam piešķirt naudu, ir pensiju piemaksas.

“Jā, tas ir mūsu izaicinājums nākamajos gados,” atzina Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. Pensiju piemaksas bija plānots atjaunot tiem senioriem, kuri pensionējošies, sākot no 2012. gada, un kuri atšķirībā no pensionāriem, kuri aizgāja pensijā līdz 2011. gada beigām, nesaņem piemaksas par darba stāža gadiem vēl padomju laikos (līdz 1996. gadam). Labklājības ministrija izstrādājusi virkni dažādu variantu, kā šo netaisnību likvidēt, bet naudas tam nav.

Norādot, ka nākamgad, ja šādu priekšlikumu valdība būtu apstiprinājusi, vajadzētu septiņus miljonus eiro papildus, Ingus Alliks uzsvēra, ka jāskatās ne tikai viens gads, kad šī finansiālā ietekme uz budžetu ir neliela, bet turpmākie gadi, kad piemaksām vajadzēs arvien vairāk naudas. Jāpiebilst arī, ka pensiju piemaksas nemaksā no sociālā budžeta, kur veidojas uzkrājums, bet gan no valsts pamata budžeta.

Paredzams, ka Saeimā par šo jautājumu vēl varētu būt diskusijas, jo labklājības ministrs G. Eglītis izteicās, ka, lemjot par budžetu, Saeimā varētu parādīties arī priekšlikumi par pensiju piemaksām. Tiesa, pagaidām Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nevienojās par to, ka tieši komisija varētu sagatavot pensiju likuma grozījumus. Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs, kurš jau iepriekš ir iesniedzis priekšlikumus par pensiju piemaksām, pauda neizpratni, kāpēc jau “trešo budžetu pēc kārtas runājam par prioritāti, kurai galu galā nevar atrast septiņus miljonus eiro?” “Neatrast septiņus miljonus eiro tam, ko arī pensionāri norādījuši kā savu prioritāti, tas ir aizdomīgi,” secināja deputāts.