Neatkarīgā pēta, vai Latvijas tirgotāji ir lojāli vietējai pārtikai
“Maxima Latvija” kategoriju vadības un iepirkumu direktors Edvīns Lakstīgala uzsver, ka jau kopš brīža, kad “Maxima Latvija” atvēra savu pirmo veikalu Latvijā, tas ir, pirms 20 gadiem, “Maxima” veikalos piedāvāja aptuveni 200 Latvijas ražotāju produkciju, kas bija pieejama pastāvīgā sortimentā ilgtermiņā, ne tikai uz kādu noteiktu termiņu vai īstermiņa akciju.
“Šobrīd šis skaitlis ievērojami audzis, ik dienu sadarbojamies ar vairāk nekā 500 Latvijas ražotājiem un nodrošinām saviem pircējiem 10 000 pašmāju preču, tādējādi veicinot produktu patriotismu, paplašinot pašmāju labumu pieejamību visos “Maxima” veikalos, un sinerģijā ar klientiem veidojam pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai. Svarīgi arī uzsvērt, ka ir atsevišķas kategorijas, kur, pateicoties plašam ražotāju piedāvājumam, vietējo produktu īpatsvars ir ievērojams, pat līdz 90%. Šādas preču grupas, piemēram, ir piena produktu kategorijā, olās, tāpat arī sezonas laikā augļu un dārzeņu nodaļā,” Neatkarīgajai sacīja Edvīns Lakstīgala.
Savukārt “Rimi” veikalos šobrīd ir pieejami vairāk nekā 8500 dažādu produktu, kuru izcelsmes valsts ir Latvija. Ikdienā “Rimi Latvia” sadarbojas ar vairākiem simtiem vietējo ražotāju - gan ar lielākiem zemnieku kooperatīviem, piemēram, “Mūsmāju dārzeņi”, gan arī mazākām saimniecībām, piemēram, z/s “Kalna smīdes”, “Zemturi”, “Kapačmuiža”, zvejnieku saimniecība “Irbe”, zīmols “Pupuchi”, “Raiskumietis” un daudziem citiem.
““Rimi” sortiments katru gadu tiek papildināts ar produktiem, ko piegādā vairāki desmiti jaunu vietējo ražotāju. Lai arī ražotāji samērā aktīvi uzrunā lielveikalu ar savu produktu piedāvājumiem un ļoti aktīvi konkurē tradicionālo produktu kategorijās, iezīmējas tendence, ka nenosegtas paliek daudzas mūsdienu pircēju pieprasījumā aktuālas produktu nišas. Kategorijas, kurās šobrīd meklējam vietējos piegādātājus, ir gaļa - trusis, jērs, kā arī tītara gaļas produkti. Tāpat aktuālas ir bezlaktozes un bezglutēna kategorijas, kā arī kazas piena produkti - sieri, jogurti. Trešā niša ir piedāvājums veģetāriešiem un vegāniem, kur visu laiku parādās dažādi jaunumi, bet papildus attīstām “beyond meat” jeb “labāks par gaļu” kategoriju - gaļas aizstājēju ar pievienoto vērtību. Tāpat vienmēr aktuāli ir arī bioloģiski audzēti vietējie augļi un dārzeņi,” Neatkarīgajai uzsver “Rimi Latvia” kategoriju departamenta direktors Milans Blūms.
Šobrīd veikalu tīklam “top!” Latvijā ražotas preces piegādā aptuveni 300 uzņēmumu. Visvairāk pārstāvētās kategorijas ar Latvijas ražotājiem ir tādās preču kategorijās kā gaļas izstrādājumi un svaiga gaļa, augļi un dārzeņi, saldumi, maize un maizes izstrādājumi, piena un siera produkti, kā arī konditorejas izstrādājumi, Neatkarīgajai stāstīja veikalu tīkla “top!” mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte. Pēc viņas teiktā, Latvijā ražoto produktu īpatsvars katrā kategorijā ir atšķirīgs, taču kopumā tas ir 35% no visa sortimenta. “Papildus tam veikalos “top!” ir atrodams attiecīgā reģiona sortiments. Tas katrā pilsētā ir īpašs un pielāgots vietējo ražotāju produkcijai - tā ir vietējo produkcija vēl papildus 5% robežās,” sacīja I. Priedīte.
“CITRO” šobrīd sadarbojas ar 115 Latvijas ražotājiem, nodrošinot aptuveni 5000 dažādu veidu vietējo preču tirdzniecību “CITRO” tīklā. “Katru gadu noslēdzam arvien vairāk jaunu sadarbības līgumu ar vietējiem ražotājiem par aktuālo sezonas produktu tirdzniecību “CITRO” tīklā, līdz ar to sezonāli vietējo ražotāju sadarbības partneru skaits var mainīties,” Neatkarīgajai skaidroja SIA “Latvian Retail Management” komercdirektors Edijs Bergmanis. Ar “CITRO” zīmolu tiek piedāvāts plašs kulinārijas un konditorejas izstrādājumu sortiments, kas ražoti tepat. Sadarbībā ar reģionu zemnieku saimniecībām veikals piedāvā fasētus vietējos sezonas dārzeņus, piemēram, kartupeļus.
Savukārt “Lidl” Latvijā pašlaik sadarbojas ar vairāk nekā 20 vietējiem ražotājiem. “Strādājam, lai šis skaitlis nākotnē palielinātos. Daudzus no mūsu pircējiem piedāvātajiem sezonālajiem dārzeņiem, gaļas, piena un mīklas izstrādājumiem jau tagad ražo Latvijā. Lielākā daļa šo Latvijā ražoto produktu mūsu veikalos tiek tirgota ar “Lidl” privāto preču zīmoliem,” Neatkarīgajai atklāja “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta menedžeris Ingars Rudzītis.
“Maxima” krīzē nemaina atbalsta stratēģiju
Lai veicinātu vēl lielāku vietējās produkcijas pieprasījumu un atbalstītu Latvijas ražotājus, “Maxima Latvija” arī krīzē turpina jau iesākto stratēģiju, proti, ilgtermiņā samazina cenas sabiedrībā iemīļotiem produktiem un palielina vietējo zīmolu produktu apjomu, tos padarot vēl pieejamākus. Šādu stratēģiju izdodas realizēt, pateicoties lielam iepirkuma apjomam - “Maxima Latvija” plāno papildus iepirkt pašmāju zīmolu produktus vēl 30 miljonu eiro vērtībā, nodrošinot tiem ilgtermiņā labāko cenu tirgū, vienlaikus veicinot tieši vietējo produktu pieprasījumu mūsu veikalos. Papildu preču iepirkumi plānoti no Latvijas vadošajiem ražotājiem, piemēram, “Laima”, “Spilva”, “Lāči”, “Putnu fabrika Ķekava”, “Nākotne”, “Latvijas piens”, “Abavas dārzi” un daudziem citiem pašmāju ražotājiem. “Cenu samazināšana un sadarbība ar vietējiem ražotājiem ir veids, kā varam gan veicināt ekonomisko attīstību valstī, sekmēt vietējās uzņēmējdarbības attīstību un atbalstīt pašmāju ražotājus, gan, pats būtiskākais - padarīt augstas kvalitātes produktus pieejamus pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai,” skaidro Edvīns Lakstīgala.
Izceļ un atklāj vietējos
Lai palīdzētu pircējiem “Maxima” veikalos pazīt tieši Latvijas ražotāju preces, tās tiek īpaši marķētas ar Latvijas karodziņu pie cenu zīmes. Tiek organizētas arī dažādas īpašas sortimenta kampaņas, kas vērstas uz Latvijā ražotu preču piedāvājumu, ar aicinājumu iegādāties tieši vietējo produkciju. “Kampaņu popularizēšanai izmantojam pēc iespējas vairāk kanālu - gan sociālos medijus, gan televīziju, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu informēts un zinātu, ka mūsu veikalos Latvijā ražotās preces ir par īpaši izdevīgām cenām,” stāstīja Edvīns Lakstīgala.
Arī atsevišķās “CITRO” tirdzniecības vietās ir izveidoti Latvijā ražoto produktu stendi, kur īpaši izcelti vietējo novadu ražotāju produkti, tādējādi iepazīstinot pircējus ar vietējo reģionu ražotāju daudzveidību un produktu klāstu. “Papildus izskatām arī sadarbības iespējas ar mazākajiem Latvijas ražotājiem atsevišķos reģiona veikalos, jo ne visi ražotāji var nodrošināt pietiekamu preču un produktu apjomu visam tīklam. Tādā gadījumā iekļaujam tos konkrētos veikalos, kur ražotājs var nodrošināt preces pieejamību,” stāstīja Edijs Bergmanis
Savukārt I. Priedīte atklāja, ka “top!” regulāri cenšas atklāt jaunos un kvalitatīvos ražotājus, piemēram, piedaloties arī “Latvijas garša” konferencē un LLAIC seminārā “Pārtikas ražotāju produktu realizācijas iespējas B2B sektorā”, kur bija iespēja satikties ar vietējiem ražotājiem un tos uzrunāt sadarbībai.
Milans Blūms uzsver, ka sadarbība ar vietējiem ražotājiem arvien ir bijusi un arī turpmāk būs viena no “Rimi” prioritātēm, ko novērtē arī pircēji, turklāt tas ir ieguldījums arī kopējā Latvijas izaugsmē. Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijā ir aktualizējies atbalsts vietējiem ražotājiem, aktīvāk iegādājoties vietējo produkciju. “Arī ekonomisti ir aprēķinājuši, ka, piemēram, aizstājot 20% importēto produktu ar vietējiem ražojumiem, Latvijas ekonomikā ik gadu papildus ieplūstu 200 miljoni eiro. Tāpēc, lai atbalstītu ikviena pircēja iespējas dot savu ieguldījumu kopējā Latvijas labklājības celšanā, šogad esam arī uzsākuši kampaņu “Audzē Latviju” un nu jau turpinām tās otro posmu, kur Jauno pārtikas ražotāju attīstības forumā oktobrī uzrunājām un meklējām Latvijas unikālos, neparastos, ar potenciālu apveltītos ražotājus, lai kopīgi audzētu Latviju. Tagad turpinām nākamo kampaņas posmu, kur iepirkumu speciālisti pēc ražotāju pieteikumu saņemšanas runā ar jaunajiem uzņēmējiem par iespējām augt un attīstīties, un piedāvāt savu produkciju plašākam pircēju lokam,” teic M. Blūms.
Prasa ievērot “Lidl” Rīcības kodeksu
Pēc I. Rudzīša skaidrotā, “Lidl” sadarbojas vienīgi ar partneriem, kam ir tikpat augsti kvalitātes standarti kā “Lidl”.
“Ražotājiem ir jāizprot mūsu prasības, kas attiecas uz augstu produktu kvalitāti, labiem cilvēku darba apstākļiem un atbildību par dabas aizsardzību. Visiem mūsu sadarbības partneriem jāparaksta un jāievēro "Lidl" Rīcības kodekss, kurā noteikts, kā mūsu uzņēmums un mūsu partneri sasniedz augstu kvalitāti sociāli atbildīgā, ekoloģiskā un godīgā ceļā. Produktu kvalitāte, drošība un svaigums ir “Lidl” prioritāte, tāpēc sadarbojamies tikai ar uzņēmumiem, kas var izpildīt “Lidl” izvirzītās kvalitātes prasības. Rezultātā iegūst visi: mūsu klienti, kam piedāvājam vislabākās kvalitātes produktus, un mūsu piegādātāji, kam ir spēcīgs sadarbības partneris,” stāstīja I. Rudzitis.
Augot “Lidl” veikalu tīklam, mazumtirgotājs būs gatavs veidot plašāku sadarbību ar aizvien lielāku vietējo ražotāju skaitu. Daudzi no starptautiskajiem “Lidl” piegādātājiem ir sertificēti saskaņā ar pasaulē atzītiem pārtikas standartiem. Šādu sertifikātu iegūšana Latvijas ražotājiem ne tikai paver durvis uz “Lidl” veikaliem, bet potenciāli arī rada iespējas attīstīt starptautisku eksportu. “Daudzi no mūsu piegādātājiem citās Eiropas valstīs ir attīstījušies un auguši kopā ar “Lidl”, tādējādi sev arī atvēruši plašākus noieta tirgus. Tas nozīmē, ka mūsu biznesa panākumi ir arī mūsu piegādātāju un partneru biznesa panākumi,” sacīja I. Rudzītis.
Atbalsts pandēmijas laikā
Sadarbība ar vietējiem ražotājiem un atbalsts vietējo ražotāju produkcijai ir daļa no “CITRO” tīkla koncepta, kas ir viena no prioritātēm pandēmijas laikā, uzsvēra E. Bergmanis. Ņemot vērā “CITRO” pārstāvniecību reģionos, mazumtirgotājs var piedāvāt salīdzinoši elastīgus nosacījumus vietējiem novadu ražotājiem un pat ļoti maziem ražotājiem, kas nespēj saražot preci visam tīklam, bet tikai attiecīgā reģiona ietvaros. “Tādējādi mēs dodam iespēju vietējiem reģionu ražotājiem piedāvāt savu produkciju “CITRO” veikalu tīklā. Pēdējā gada laikā īpašu uzmanību esam pievērsuši sadarbības paplašināšanai ar vietējiem reģionu ražotājiem, tādējādi atbalstot viņus pandēmijas laikā. Manuprāt, šis ir piemērots laiks, lai mudinātu iedzīvotājus izvēlēties un iegādāties vietējos produktus, tādējādi atbalstot vietējos ražotājus un valsts ekonomiku kopumā,“ uzsver E. Bergmanis.
Ieguldījums samazinātās PVN likmes piemērošanā pārtikai
Lai atbalstītu vietējos ražotājus un mudinātu pircējus iegādāties tieši vietējo produkciju, “Maxima Latvija” sadarbībā ar partnerorganizācijām - biedrību “Zemnieku saeima”, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi - Saeimā iesniedza iniciatīvu “Samazinām PVN pārtikas produktiem”. Iniciatīvas mērķis ir samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā svaigiem pārtikas produktiem, un to atbalstīja vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Pašlaik iniciatīva tiek izskatīta Saeimā, bet daļa uzvaras jau ir panākta - samazinātā PVN likme 5% apjomā Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām ir samazināta līdz 2023. gadam.
Sadarbojoties ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, “Maxima Latvija” piedalās arī dažādās informatīvajās kampaņās, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
