Latgalē notiks sarkanarmiešu kapu svētki

Pieskaņojoties Krievijas Federācijā iedibinātajai Nezināmā kareivja dienai, arī Latgalē decembra sākumā notiks sarkanarmiešu kapu svētki ar okupācijas spēku kritušo karavīru pārapbedīšanu. Iespējams, tie būs pat divi lieli pasākumi vienā dienā – pārapbedīšana notiks Līvānos un, iespējams, arī Krāslavas novada Izvaltā. Bet vainagu nolikšana un slavas dziesmas padomju armijai izskanēs visā Latvijā, jo tāda ir Kremļa un tā atbalstītāju lietotā metode.
22.11.2021. Imants Vīksne
 
©Ekrānšāviņš

Neatkarīgā jau rakstījusi par Krievijas īstenoto pieminekļu karu pret Latviju un tā dēvēto tautiešu politiku. Otrajā pasaules karā Latvijas zeme tika piesēta ar kritušo sarkanarmiešu kauliem, un tas Kremlim ļauj ikvienu vietu, kur atdusas kāds viņu karavīrs, izmantot Latvijas valstij naidīgu vēstījumu izplatīšanai - sarkanarmiešus taisīt par varoņiem atbrīvotājiem, bet latviešus par nacistu līdzskrējējiem. Arī 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņi ceļ mūsu zemē savus pieminekļus un saka slavinošas runas armijai, kuras uzdevums bija pakļaut Latvijas valsti padomju varas okupācijai.

Okupācija izbeidzās, bet sarkanie miroņi Latvijas zemē palika un karo arī pēc nāves.

Miroņu politika

Neatkarīgās uzmanību uz gaidāmajiem sarkanarmiešu kapusvētkiem Līvānos un Izvaltā vērsa kādas vēstures izpētes organizācijas pārstāvis. Viņš ir sašutis, ka atsevišķas kritušo karavīru meklētāju vienības Latvijā pakalpo Kremļa interesēm un atsevišķas pašvaldības šīm sabiedriskajām organizācijām piepalīdz. Tas tiesa, ka mirušajiem jāguļ kapsētās, nevis grāvmalā, mežā vai skolas priekšā, kā tas vēl līdz vasarai bija Madonā. Lai arī kurā pusē viņi būtu karojuši. Taču taisīt politiku ar mirušajiem neesot pareizi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2014. gadā iedibināja Nezināmā kareivja dienu - День Неизвестного солдата. Šajā dienā sarkanarmiešu brāļu kapos notiek vainagu likšanas ceremonijas, skolās tiek organizētas vīrišķības jeb drosmes stundas, ar mirušo pārapbedīšanu šim datumam pieskaņojas meklētāju vienības, un būtiski, ka šādi piemiņas pasākumi, skalojot sabiedrībai galvas ar padomju uzvaras vēsti, notiek ne tikai padomijas mantiniecē - Krievijas Federācijā, bet arī ārpus tās robežām. Visās valstīs, ko Kremlis joprojām uzskata par savu ietekmes zonu. Arī Latvijā. Decembra pirmajā sestdienā 14 padomju karavīru pārapbedīšanas ceremonija tiek organizēta Līvānos. Pašvaldība nebija atsaucīga, skaidrojot šādu nepieciešamību un arī datuma izvēli. Tikai atsūtīja divus dokumentus.

Uz Līvānu parku

Pirmais dokuments ir biedrības “Brāļu kapu komiteja” vēstule “Par karavīru apbedīšanu”. “Brāļu kapu komiteja” ir sabiedriska organizācija, kuru Latvijas valdība ir pilnvarojusi kārtot visus tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar karavīru apbedījumiem un memoriāliem. Dīvaina organizācija, jo maz ko spēj izdarīt latviešu kara upuru piemiņai Krievijā, bet ļoti daudz paveic padomju okupācijas spēku nelaiķu labā. Nu, lūk, un šī organizācija piesūtījusi Līvānu domei vēstuli, kurā informē, ka meklēšanas organizācijas “Patriots” pārstāvim Imantam Bricim pērn izdota atļauja zondāžas un ekshumācijas darbu veikšanai Līvānu novadā, Rožupes pagastā, pie Skrebeļu ezera, zemes īpašumā “Skrebeļi 3”. Tur uzietas 14 padomju karavīru mirstīgās atliekas. “Pēc arhīva materiāliem, tie varētu būt 1944. gada augusta beigās vai septembra sākumā bojā gājušie un sākotnējā apbedījumu vietā apbedītie Sarkanās armijas 115. strēlnieku divīzijas karavīri. Daļa apbedījumu pēckara laikā ir bijuši pārapbedīti uz brāļu kapiem Līvānu parkā. Brāļu kapu komiteja lūdz Līvānu novada pašvaldību izskatīt jautājumu par 2020. gadā atrasto 14 karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanu padomju karavīru brāļu kapos Līvānos, Līvānu parkā.”

Otrs atsūtītais dokuments ir domes lēmumprojekts, ar kuru pārapbedīšana tiek atļauta. Pārapbedīšanas datums tajā gan nav minēts.

Ģenerālkonsulāts gaida ielūgumu

Neatkarīgā sazinājās ar sarkanarmiešu atradēju - organizācijas “Patriots” pārstāvi Imantu Brici. Viņš skaidrā krievu mēlē pavēstīja, ka “puse šajā kaujā kritušo jau ir apglabāti Līvānu parkā, un tāpēc nolemts, ka arī atlikušajiem vajadzētu atdusēties tajā pašā vietā. Tīri cilvēciski”. Pārapbedīšanas ceremonija notiks decembra pirmajā sestdienā. Krievijas Federācijas ģenerālkonsulātu uz ceremoniju aicināšot Brāļu kapu komiteja.

Pašas Brāļu kapu komitejas skaidrojumu iegūt neizdevās. Arī uzzināt ko vairāk par Izvaltā iecerēto pārapbedīšanas ceremoniju pirmssvētku dienās neizdevās. Toties operatīvi atbildēja Krievijas Federācijas ģenerālkonsuls Daugavpilī Jevgēnijs Kolesnikovs. Viņš apstiprina, ka ik rudeni pēc meklēšanas sezonas beigām arī Latvijā un Latgalē notiek krievu/padomju karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšana. Taču šos pasākumus organizējot nevis Krievijas ģenerālkonsulāts Daugavpilī, bet gan pašas meklēšanas organizācijas. Tās saskaņo pārapbedīšanas jautājumus ar vietējām pašvaldībām un Latvijas atbildīgo organizāciju - Brāļu kapu komiteju. Krievijas puse par karavīru pārapbedīšanu parasti tiekot informēta ar ielūgumu piedalīties ceremonijā. Pagājušajā nedēļā ģenerālkonsuls attiecīgus ielūgumus vēl nebija saņēmis. Acīmredzot Brāļu kapu komitejas vadītājs Arnis Āboltiņš tos vēl sacer.

Arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas rīcībā informācijas par gaidāmajiem sarkanarmiešu pārapbedīšanas pasākumiem nav. Padomju patrioti darbojas ļoti patstāvīgi.