Ministres Golubevas memorands pulcē liberālus domubiedrus

“Apzinoties pilsoniskās sabiedrības nozīmi valsts iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības politikas veidošanā” un tā tālāk, iekšlietu ministre Marija Golubeva ir slēgusi iepriekšējo ministrijas sadarbības memorandu ar nevaldības organizācijām un izveidojusi jaunu. Tajā pulcējas vairākas līdzīga profila liberālās organizācijas, kas atbalsta Stambulas konvenciju un migrantu uzņemšanu Latvijā.
24.11.2021. Imants Vīksne
 
©Ekrānšāviņš

Jaunākā Golubevas memorandam pievienojusies organizācija ir biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem”. Situācija paradoksāla. Iekšlietu ministrija - valstī vadošā iestādē cīņai ar nelegālo migrantu un noziedznieku plūsmu pāri Latvijas robežai - noslēdz līgumu ar biedrību, kuras mērķis ir pilnīgi pretējs - “veicināt patvēruma meklētāju, bēgļu un personu ar alternatīvo statusu tiesību aizsardzību un sociālekonomisko integrāciju Latvijas sabiedrībā”. Jaunā memoranda parakstītāju vidū ir arī citas organizācijas ar izteikti liberālu skatījumu uz dzīvi un kopīgām interesēm, ministres ilggadējā darbavieta “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”, biedrība “Centrs MARTA”, biedrība “Skalbes”, biedrība “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls”.

Sadarbības memoranda teksts ir lasāms ŠEIT. Un, lūk, ministres ceļavārdi jaunajam sadarbības formātam:

“Manā skatījumā nevalstiskais sektors ir nenovērtējams resurss un nozīmīgs sadarbības partneris ikvienā jomā. Kopš kļuvu par ministri, esmu tikusies ar vairākām organizācijām, kas sadarbojas ar mūsu dienestiem, un esmu pārliecinājusies, ka sadarbība patiešām ir aktīva un arī efektīva. Tādēļ Iekšlietu ministrijas un nevalstisko organizāciju memoranda darbības aktivizēšana ir nozīmīgs solis, lai nostiprinātu sadarbību sabiedrības labā.”

Kas kaitēja vecajam memorandam

Neatkarīgā ministrijai vaicāja, kas bija vainas iepriekšējam, 2007. gadā slēgtajam memorandam. Izrādās, ka esot mainījies sadarbības tiesiskais pamats, grozīti normatīvie akti. Tāpat laika gaitā mainījies arī nevalstisko organizāciju loks, dažas no tām reorganizētas vai beigušas savu darbību. Bet deklarētais mērķis pamatā paliek tas pats - sabiedrības drošība, un, tāpat kā jaunais, arī iepriekšējais memorands “kalpoja kā platforma sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām”. Savukārt sadarbība konkrētos jautājumos tika realizēta jau šaurākos formātos, un ministrija arī min vairākus piemērus. Atsevišķa vienošanās par sadarbību ministrijai ir ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju. Darba grupā, kas strādāja ar ugunsdrošības problemātiku, tika pieaicināti Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības pārstāvji. Tāpat nevalstiskās organizācijas piesaistītas darbā ar cilvēku tirdzniecības novēršanu. Arī izstrādājot labāku metodiku Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta biznesa procesiem - saistībā ar pirmstiesas izmeklēšanu, licencēšanu un ieroču atļauju izsniegšanu, ugunsdzēsības uzraudzību. Tātad šīs un vēl citas sadarbības aktivitātes tika īstenotas zem lielā memoranda jumta.

Nozarei vajadzīga ģenerālvienošanās

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns gan oponē - necik labi tas vecais memorands nekalpoja. Tāda formāla padarīšana ar kopīgu sanākšanu reizi gadā. Un, visticamāk, tāpat notikšot arī ar jauno memorandu. Ja vien tas nekalpos par ietekmes platformu tieši šīm dažām organizācijām, kas saistītas ar tā dēvētās cilvēktirdzniecības apkarošanu - kā “Marta” un “Providus”. Augustāna skatījumā īstā sadarbības platforma nevaldības organizācijām ar valsti esot tā, kas darbojas Ministru kabinetā. Kāpēc tādā gadījumā arodbiedrība tomēr nolēma pievienoties memorandam? Augustāns skaidro - tāpēc, lai zinātu, kas notiek, ja tomēr kaut kas notiek. Daudz vairāk arodbiedrību interesē cita veida vienošanās - ģenerālvienošanās noslēgšana iekšlietu sistēmā. Tā paredzētu visai nozarei saistošus pienākumus, kas regulē tādus jautājumus kā atalgojums, darba laiks, apmācības, atvaļinājumi, apdrošināšana, darba un privātās dzīves savienošana. Taču līdzšinējos divos gados cīņa par ģenerālvienošanos nav sekmējusies. Ugunsdzēsējiem, robežsargiem un policistiem trūkst šādas aizsardzības.

Arodbiedrība ilgi gaidīja

Tomēr ar vienu pieticīgāku panākumu arodbiedrības vadītājs var palepoties. Ministre Golubeva beidzot ir piekritusi satikties ar arodbiedrības pārstāvjiem. “Pārsteidzoši, ka mums tik ilgi nācās gaidīt!” Augustāns vēlas ar viņu runāt gan par koplīgumu, gan arī uzzināt, vai ministre arī pēc nākamajām vēlēšanām grasās pretendēt uz iekšlietu nozares vadīšanu, un tādā gadījumā par sadarbības principiem būs jārunā daudz nopietnāk. Līdz šai sarunai arodbiedrības vadītājs atturas paust plašāku vērtējumu ministres darba panākumiem. Vien atzīst, ka pēc Golubevas priekšgājēja haotiskās darbošanās tagad vērojama strukturētāka pieeja darbam un dienestu vadītājiem vairs nav kādam jāpierāda, kādēļ viņu darbs ir vispār ir nepieciešams. Bet tas, ka ministrei arodbiedrība būtu jāuztver nopietnāk, gan ir fakts. Jo, kā atzīst Armands Augustāns: “Ministri nāk un iet, arodbiedrība paliek!”

UZZIŅA

Iekšlietu ministrijas memorandam pievienojušās šādas organizācijas:

Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība

Latvijas Apdrošinātāju asociācija

“Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”

Biedrība "Centrs MARTA”

Drošības nozares kompāniju asociācija

Biedrība “Skalbes”

Biedrība “Drošās ielas”

Biedrība “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls”

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība

Apvienība “Pilsēta cilvēkiem”

Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem”