Baltkrievija ir piesegs plašākam Krievijas plānam

Tuvredzīgi aplūkojot notikumus uz Baltkrievijas robežas, Eiropas Savienība un NATO var palaist garām lielākus notikumus, ko inscenē Krievija. Baltkrievija, Ukraina un arī Krievijas gāzes vads uz Vāciju ir komplektā skatāms problēmu mudžeklis. Baltkrievijas prezidents Lukašenko nule paziņojis, ka ir pārprasts. Viņš negrasās atsaukties Eiropas centieniem deeskalēt situāciju, bet gluži otrādi – palīdzēs visiem gribētājiem nokļūt Eiropā.
29.11.2021. Imants Vīksne
 
©Publicitātes foto

Teju ik dienu dažādos formātos aizsardzības jomas speciālisti un arī diletanti spriež par drošības riskiem uz Eiropas Savienības un NATO austrumu robežas. Svētdien Latvijā ieradās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Tikās ar ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Droši vien atkal velkamistu garā runāja par to, ka “žogu būvniecība neatbilst Eiropas Savienības vērtībām, vienlaikus paužot dziļas bažas par hibrīduzbrukumiem, ko īsteno Lukašenko režīms, instrumentalizējot migrantus” un tādā garā. Šodien runās ar valsts prezidentu Egilu Levitu. Eiropas politiķi cer, ka Aleksandru Lukašenko būs iespējams apturēt ar sankciju paplašināšanu. Katrā kārtā tiek paplašināts to Baltkrievijas amatpersonu un institūciju loks, kam netiek ļauts ieceļot Eiropas Savienības teritorijā un ar ko Eiropas Savienības pilsoņi nedrīkst sadarboties, nedrīkst tirgoties. Piemēram, Eiropas Savienība pašlaik ir sankcionējusi Baltkrievijas Valsts prezidenta Īpašuma pārvaldības direkcijas Galveno ekonomikas nodaļu. Kas par to sakāms Lukašenko? Ņemot vērā, ka dalībvalstis šobrīd gatavojas ieviest jau piekto sankciju kārtu, nešķiet, ka Baltkrievijas līderis būtu tiktāl ietekmēts, lai piekristu konflikta deeskalācijai miermīlīgā ceļā. Uzrunā viņš pavisam citu auditoriju, nevis sašutušos Austrumeiropas līderus.

Lukašenko sola migrantiem palīdzēt

Piektdien, 26. novembrī, Lukašenko apmeklēja pierobežā esošo transporta loģistikas centru “Bruzgi”, kur pirms robežas forsēšanas tiek izmitināti migranti. Prezidenta mājaslapā skatāma vizītes REPORTĀŽA. Un viņš nepavisam neteica - nekavējoties brauciet mājās, jo manas pils ekonomikas nodaļa nevar man iepirkt kamambēru no Francijas un šprotes no Latvijas. Viņš migrantus iedrošināja paciesties un solīja izdarīt visu, lai palīdzētu viņiem nokļūt Vācijā. Tātad visa tā runāšana par sankciju iedarbīgumu un pirmajiem signāliem par Lukašenko piekāpšanos ir muļķības. Savā uzrunā irākiešus un kurdus viņš sauca par cienījamajiem draugiem un tiešā tekstā pateica, ka ofensīva Eiropai turpināsies: “Pat ja tas būs slikti poļiem, latviešiem, mēs darīsim to, ko jūs vēlaties.” Karu, lai migrantiem ierīkotu koridoru caur Poliju līdz Vācijai, Lukašenko teicās nerīkot, taču centienus patstāvīgi nokļūt Eiropas Savienībā viņš pilnībā atbalstīs. “Tie aptuveni 1000 cilvēku, kas paši vēlējās, jau ir evakuēti. Bet jūs pārējos mēs neaizkavēsim, nesiesim rokas un nemetīsim lidmašīnās, ja jūs to nevēlēsieties. Ja vēlēsieties doties rietumu virzienā, mēs jūs neaizkavēsim. Ja iziesiet, ejiet!”

Ik dienu 200 noziedzniekiem izdodas

Savā runā Lukašenko padalījās ar vēl vairākiem skaitļiem. Migrantu nometnē pašlaik atrodas ap 2000 cilvēku, Baltkrievijas iekšzemē vēl aptuveni 3000. Kopējā migrantu skaitā aptuveni desmitā daļa ir bērni un vēl viena desmitā - sievietes. Jāuzsver, ka Eiropas politiķi operē ar pavisam citiem datiem un tiek pieļauts, ka no Baltkrievijas startēt Eiropas virzienā gatavojas 7 līdz pat 20 tūkstoši nelegālo migrantu, bet, kā iepriekš atzina mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, šos ciparus var nezināt jau pats Lukašenko. Migrantu noskaņojuma un cīņasspara celšanai Lukašenko viņiem pastāstīja arī operatīvos datus - cik daudziem izdodas nokļūt otrā pusē. Vidēji diennaktī Polijas, Latvijas un Lietuvas robežu šķērsojot ap 200 cilvēkiem. Daļa tiekot nomedīta un izraidīta atpakaļ uz robežu. Ap desmit cilvēkiem diennaktī baltkrievu robežsargi savācot atpakaļ un nogādājot slimnīcā. Piektdien uz robežas atradās ap 150 cilvēku, kas gatavojās šķērsot robežu. Lukašenko stāstītais ir pilnīgā pretrunā Latvijas, Lietuvas un Polijas varas iestāžu apgalvojumiem, ka migrantiem iekļūt Eiropas Savienības teritorijā neizdodas. Ka viņi tiek noķerti. Taču noķert iespējams tikai tos, kas pamanīti. Nepamanītie noziedznieki dodas Eiropas iekšzemē.

Afgāņi nāk caur Ukrainu

Savā uzrunā Lukašenko aicināja vāciešus uzņemt Baltkrievijā esošos migrantus, kā jau to viņam it kā apsolījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, un poļus saukt pie kārtības savu aptrakušo valdību - tā arī pateica - aptrakušo, un izlaist migrantus cauri savai teritorijai uz Vāciju.

“Ja vācieši un poļi mani šodien nesadzirdēs, es neesmu vainīgs. Mēs ar jums darīsim visu, lai izpildītu jūsu vēlmes. Tas nav populisms. Būs tā, kā es šodien esmu teicis,” migrantiem sola un Eiropai piedraud Lukašenko. Un situāciju jo bīstamāku padara Ukrainas piesaukšana viņa uzrunā migrantiem. Caur Ukrainu rietumu virzienā sākuši virzīties afgāņi. Ukraina attiecīgi pievelk karaspēku pie robežas, bet otrā pusē ir Krievijas karaspēks, kas tur atrodas, lai risinātu ne jau migrantu un ne jau Baltkrievijas problēmas. Nule Aizsardzības ministrijas organizētajā diskusijā eksperti nāca pie kopīga slēdziena, ka šī ziema var izrādīties izšķiroša Ukrainai. Krievijas spiediens jau tagad ir milzīgs, un to pastiprināt vēl vairāk Krievijai palīdzētu jauni saasinājumi uz Eiropas un Baltkrievijas robežas. Kamēr Eiropa tērē laiku, humānisma un cilvēktiesību vārdā ucinoties ar noziedzniekiem, Kremlis pārbīda figūras uz Eiropas šaha lauciņa pēc sava prāta. Eiropa to var nepamanīt. Tāpat kā nepamanīja Krimas okupāciju.