Kāpēc vācieši izbrāķēja cilvēkus pie Baltkrievijas un Polijas robežas
Vācijas Federatīvās Republikas Federālais migrācijas un bēgļu dienests (Bundesamt fur Migration und Fluchtlinge) informē, ka šā gada desmit mēnešos pieņēmis kopā 114 966 pirmreizējos lūgumus piešķirt Vācijā patvērumu. No tiem 32 101 lūgums jeb 27,9% no kopējā iesniegumu skaita attiecas uz bērniem vecumā līdz četriem gadiem. Lūgumu skaits attiecībā uz nepilngadīgajiem kopā pārsniedz pusi no visu iesniegumu skaita (51,7%) un vecumā līdz 30 gadiem iekļaujas 76,9% patvēruma lūdzēju. Lai cik ļoti līdz Baltkrievijas un Polijas robežai nonākušie cilvēku pūļi centās priekšplānā izbīdīt bērnus un lūgt palīdzību dzemdētājām, viņu vecumu sadalījums tomēr neatbilst to cilvēku vecumam, kuri pārlaisti pāri Vācijas robežai un kuriem ļauts iesaistīties patvēruma lūgšanas procedūrās. Līdz Eiropas Savienības ārējās robežas Polijas iecirknim nonākušie cilvēki izrādās pārāk veci un tāpēc nevajadzīgi vajadzīgi Vācijai, kur vecu cilvēku pašiem pietiek un pāri paliek.
Neatbilstību starp Baltkrievijā saformētā migrantu piedāvājuma un vāciešu pieprasījuma demogrāfiskajiem profiliem tik tiešām varētu novērst tā, kā Vācijai neatlaidīgi piedāvā Baltkrievijas pārvaldnieks Aleksandrs Lukašenko. Lai vācieši savāc divus tūkstošus viņiem atbilstošāko migrantu, bet pārējos A. Lukašenko aizvāks. Tomēr vācieši pagaidām izvairās sarīkot vergu tirgu tik publiskā vietā kā Baltkrievijas un Polijas robeža.
A. Lukašenko arguments, ka viņa piedāvājums ir mazs, salīdzinot ar to migrantu plūsmu, ko Vācija pieņem, darbojas pret viņa priekšlikumu. Patiešām, dažu tūkstošu cilvēku dēļ vācu ierēdņiem nav vērts rīkot izbraukumu patvēruma prasītāju šķirošanai.
Vācijas iedzīvotāju novecošanas raksturošanai citējamas dažas rindas no citas iestādes, no Federālā statistikas dienesta (Statistische Bundesamt) šā gada 10. augustā publicēta pārskata par vecuma grupu izmaiņām: “Jauno cilvēku grupa kļūst aizvien mazāka. Nekad vēl kopš šādas uzskaites sākuma 1950. gadā nav bijis tik maz cilvēku šajā vecuma grupā gan pēc absolūtā skaita, gan pēc īpatsvara kopējā iedzīvotāju skaitā. Izņemot 2015. gadu, 15 līdz 24 gadus veco grupa ir monotoni samazinājusies kopš 2005. gada un 2020. gadā sasniegusi jaunu minimumu”. Statistiķu publikācijā iekļauta arī šo skaitļu morāle: “Tiklīdz sākas jautājumi par nākotni attiecībā uz nodarbinātību, pensijām vai klimata aizsardzību, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta jaunajai paaudzei”, kuras izzušanu statistiķi apraksta.
2015. gads liek atgriezties pie Migrācijas un bēgļu dienesta datiem, kuru vēsturisko salīdzinājumu sadaļā atgādināts, ka tajā gadā dienests saņēmis 476 689 lūgumus piešķirt patvērumu Vācijā. Šādu lūgumu iesniegšanas rekords ar 754 543 lūgumiem uzstādīts ne tajā, bet 2016. gadā, tomēr nav šaubu, ka jauniešu skaita pieaugums notika tikai un vienīgi uz imigrantu rēķina. Ar tādu imigrantu skaitu kā šogad un kopumā pēc 2016. gada, pat izslēdzot 2020. gadu, kad imigrantu plūsmu bremzējuši kovidierobežojumi, apturēt jauniešu skaita samazināšanos nav iespējams.
Gadi nepielūdzami iet uz priekšu un noveco ne vien vācieši, bet arī migranti. Uz viņiem novecošana attiecas divās nozīmēs. Vispārējā, ka visi cilvēki, sacīsim, viena gada laikā kļūst par gadu vecāki. Sevišķā, kurā migranti noveco daudz ātrāk. Proti, 2015.-2016. gada ienācēji jau ir zaudējuši lielu daļu no tās spējas atstāt pēcnācējus, ar kādu viņi ienāca Vācijā. Tur viņiem dzimst mazāk bērnu, nekā šiem pašiem cilvēkiem būtu piedzimuši Sīrijā, Afganistānā utt. Viens Vācijā nodzīvots gads viņiem līdzinās 3-5 gadiem dzimtenē no tāda viedokļa, ka pieaugušiem cilvēkiem iespējamais bērnu skaits samazinās līdz ar potenciālo vecāku vecumu, kas kādā brīdī vispār atņem cilvēkiem spējas radīt pēcnācējus. Tāpēc vajadzīgi aizvien jauni migranti, lai uzturētu gan iedzīvotāju skaitu, gan dzimstību Vācijā.
Tūlīt pēc nonākšanas Vācijā migranti vēl uztur sev parasto dzimstības līmeni. Pārsteidzoši lielais lūgumu skaits par bērniem līdz 4 gadu vecumam balstās uz tā, ka 21 695 lūgumi iesniegti par bērniem līdz gada vecumam, kuri bēgļiem piedzimuši jau Vācijā. Iespējams, ka šāds bērns palielina viņa vecāku izredzes saņemt patvērumu, lai gan bērns Vācijā jāpiesaka kā vēl viens migrants, nevis kā pilsonis.
No jaunu cilvēku kopskaita uzturēšanas viedokļa vislabāk importēt zīdaiņus, uz kuru rēķina iespējams gandrīz 20 gadus stāstīt sev un citiem, ka lūk - ir valstī bērni un jaunieši, kuri noteikti atrisinās visus jautājumus par “nodarbinātību, pensijām vai klimata aizsardzību”. Kamēr viņi vēl mazi un tālāk tik jauni, ka no jebkāda darba viņus Vācijas likumi sargā kā no uguns, tikmēr nav iespējams pārliecināties, vai viņi varēs un vai vispār gribēs atbildēt uz jautājumiem, kādi šķiet un turpmāk šķitīs svarīgi veco ļaužu patversmēs saliktajiem vāciešiem.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
