Vakcinācijas aģitbrigāde zvana arī mirušajiem

Latvija ir labklājības zeme, Latvijas ļaudis glabā ilgdzīvošanas noslēpumu, jo tieši pie mums mīt pasaulē vecākie cilvēki. Tas izriet no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra datiem. Savukārt no citu iestāžu statistikas izriet, ka šie ilgdzīvotāji jau sen ir miruši, tāpēc ar viņiem bezcerīgi pūlas sazināties Vakcinācijas birojs.
01.12.2021. Imants Vīksne
 
©Neatkarīgā

Par atšķirībām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iedzīvotāju statistikā tiek runāts ar zināmu regularitāti. Valstij, lai iedzīvotājus apsaimniekotu, ir jāzina viņu skaits. Cik dzīvi, cik miruši, cik maksā nodokļus, cik saņem pensijas utt. Un ar zināmu regularitāti tiek konstatēts, ka PMLP Fizisko personu reģistra datiem nevar ticēt. Pēdējos pāris mēnešos ar to saskāries Vakcinācijas birojs - Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļa. Tā kā vecie ļaudis slinki vakcinējas, tika pieņemts lēmums viņiem zvanīt personiski, arī pašvaldības sāka uzrunāt savus seniorus, iesaistot aģitācijā tos darbiniekus, kam pandēmijas dēļ ir maz darba. Piemēram, kultūras namos un bibliotēkās strādājošos. Un tad arī atklājās, ka daļa no ļaudīm, ko iecerēts baidīt ar kovidu un nāvi, jau ir miruši. Tikai nav par to paziņojuši PMLP, un iedzīvotāju reģistrā viņi ir mūžam dzīvi. Konkrēti šeit.

Viņiem pensijas nevajag

Pašlaik pasaulē vecāko cilvēku sarakstos iekļauti kaut kādi japāņi, francūži, amerikāņi, bet patiesībā tur nāktos ierakstīt Latvijas Republikas Fizisko personu reģistra simtdesmit un simtdivdesmitgadniekus. Vecākais Latvijas iedzīvotājs ir kāds 1898. gadā dzimis nepilsonis. Viņam tātad ir 123 gadi. Reģistrā ir arī viens 119 gadus vecs cilvēks, viens - 118, viens - 117, divi - 116, četri - 115, pieci - 114 gadus veci, un desmit Latvijas iedzīvotājiem ir 113 gadu. Saskaņā ar PMLP datiem, vairāk nekā 110 gadi ir 63 Latvijas iedzīvotājiem, bet simtgadnieku - kas dzimuši līdz 1921. gadam (ieskaitot), ir 719. Gatavā kalniešu nācija! Ja tikai sazvanīt viņus varētu un pierunāt vakcinēties, lai nenomirst. Un arī pēc pensijām atnākt. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, kādu no VSAA administrētajiem pakalpojumiem oktobrī saņēmuši 236 simtgadnieki. Trīs vecākie aģentūras klienti ir dzimuši 1914. gadā. Tātad viņiem ir 107 gadi. Vai arī nav, ja šo cilvēku nāvi radinieki slēpj, lai saņemtu vecīšiem pienākošos labumus. Arī tādi gadījumi ir aprakstīti kriminālajās hronikās un dažā labā vecākā daiļdarbā. Un te vēl jāņem vērā, ka VSAA aprūpējamo lokā nav pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji, jo pansionātos esošajiem un arī Krievijas pensionāriem aģentūra neko nemaksā.

Lērums mirušo dvēseļu

Atgriežoties pie dažādu reģistru statistikas, jāpiemin vēl trešais avots - ticamāks par Fizisko personu reģistru. Tas ir Centrālās statistikas pārvaldes administrētais Oficiālās statistikas portāls. Tas uzrāda, ka šobrīd Latvijā mīt 190 cilvēku simt un vairāk gadu vecumā. Atšķirība starp šo skaitli un VSAA minēto pakalpojumu saņēmēju skaitu jau ir ievērojama - 46 personas. Bet, salīdzinot ar Iedzīvotāju reģistra datiem, atšķirība ir vienkārši grandioza - 190 pret 719. Gandrīz četras reizes. Un tas nozīmē, ka arī citās vecuma grupās ir lērums mirušo dvēseļu.

Neatkarīgā jau ir pētījusi, kāpēc Latvijas valstij vajadzīgi neesoši iedzīvotāji. Atšķirība starp CSP un PMLP datiem izveidojusies 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātā. CSP jau sen uzrāda mazāk nekā divus miljonus iedzīvotāju, bet PMLP Iedzīvotāju reģistrs savā uzskaitē iestrēdzis tur, kur CSP bija pirms desmit gadiem.

Tātad, saskaņā ar CSP datiem, Latvijā pašlaik dzīvo 1 893 223 cilvēki. Savukārt saskaņā ar Fizisko personu reģistra datiem, Latvijā pašlaik dzīvo 2 050 252 cilvēki. Viņu vidū arī simti nemirstīgu kalniešu. Vai arī nē.

Ārzemēs mirušajiem statuss “pasīvs”

Neatkarīgā lūdza PMLP komentēt, kādēļ no statistikas netiek dzēstas mirušās dvēseles. No sniegtās atbildes izriet, ka galvenā problēma ir ar ārzemēs mirušo Latvijas valstspiederīgo izņemšanu no Fizisko personu reģistra. Reģistrējot miršanas faktu Latvijā, šī ziņa automātiski nonāk reģistrā. Turpretim, lai Latvijā reģistrētu ārvalstīs iestājušos personas nāvi, mirušā radiniekam vai citai ieinteresētai personai vai iestādei jāiesniedz PMLP ārvalsts kompetentās iestādes izdots personas miršanas faktu apliecinošs dokuments. Ja runa nav par mantojumu, droši vien tuviniekiem ir vienkāršāk neko neziņot. PMLP gan skaidro, ka cenšas reģistrā esošo iedzīvotāju skaitu koriģēt: “Fizisko personu reģistra likums nosaka gadījumus, kad personai tiek noteikts statuss “pasīvs”, kā rezultātā aktīvo iedzīvotāju kopskaitā šādas personas netiek iekļautas, tādējādi tuvinot reālajam iedzīvotāju skaitam.” Taču reģistra publiskie dati liecina, ka nemirstīgo kalniešu Latvijā joprojām ir gana daudz.

Kalnieši uz zvanu neatbild

Aprēķinot iedzīvotāju skaitu valstī, arī Centrālā statistikas pārvalde izmanto PMLP Fizisko personu reģistra datus, taču tos būtiski koriģē, izmantojot vēl 14 citu administratīvo reģistru datus. Tas ļauj novērtēt personas aktivitātes gada laikā Latvijā. Ja cilvēks ilgstoši nesaņem nekādus pakalpojumus, tiek pieļauta varbūtība, ka viņš vairs nedzīvo Latvijā. Kas attiecas uz Latvijas simtgadnieku simtiem, CSP pieļauj, ka šīs personas savulaik ir izceļojušas no valsts un nav devušas ziņu par šo faktu. Droši vien ārvalstīs arī mirušas:

“PMLP nav juridiska pamata tās dzēst no reģistra, bet CSP ar iedzīvotāju skaita novērtēšanas metodi neiekļauj šīs personas pastāvīgo iedzīvotāju skaitā. Vēršam uzmanību, ka Iedzīvotāju reģistrs nav statistiskais reģistrs, kurā būtu jābūt informācijai par valstī faktiski dzīvojošajām personām - tam ir citi mērķi, kas atrunāti, piemēram, Dzīvesvietas deklarēšanas likumā: “Likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.” Tā skaidro Centrālā statistikas pārvalde.

Vakcinācijas biroja centieni sazināties ar 118, 119 un pat 123 gadus vecajiem Latvijas iedzīvotājiem liecina, ka pagaidām šo likuma mērķi pilnvērtīgi sasniegt neizdodas.

UZZIŅA

2011. gada tautas skaitīšanā noteica, ka Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2011. gada sākumā bija 2074,6 tūkstoši, kas bija par aptuveni 7% mazāk nekā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā (2228,0 tūkstoši). Tas pierādīja, ka daļa valsts iedzīvotāju nepilda Dzīvesvietas deklarēšanas likuma prasības - dodoties uz ārvalstīm ar mērķi dzīvot pastāvīgi, mainīt deklarēto adresi, un Iedzīvotāju reģistra informācija par faktiski valstī dzīvojošajiem iedzīvotājiem ir nepilnīga. Centrālā statistikas pārvalde izstrādāja metodi precīzākai iedzīvotāju statistikas sagatavošanai Latvijā, kas balstās uz statistisko klasifikāciju un migrācijas spoguļstatistiku.

Avots: CSP