Latvijā tukšs ir gandrīz katrs ceturtais mājoklis; daudz brīvu dzīvokļu ir pat jaunajos projektos

Latvijā vairāk nekā 250 tūkstošos mājokļu neviens pastāvīgi nedzīvo. Visvairāk tukšu dzīvokļu ir Rīgā, taču tieši šajā pilsētā potenciālajiem īrniekiem ir visgrūtāk atrast mājokli par piemērotu cenu.
02.12.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka mājokļu īres cena pilsētās kopš 2002. gada ir pieaugusi vairākas reizes. 2002. gadā vienam mājsaimniecības loceklim īres maksa mēnesī bija aptuveni 50 eiro, bet 2019. gadā - 118 eiro mēnesī. Lauku rajonos mājokļu īres cenas ir zemākas nekā pilsētās, bet pieaugums - straujāks: 2002. gada īres maksa lauku reģionos bija aptuveni astoņi eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli, bet 2019. gadā - 26 eiro.

Trešdaļa tukšo mājokļu jaunajos projektos

No visiem tradicionālajiem mājokļiem 811 tūkstoši mājokļu jeb 76,2% ir pastāvīgi apdzīvoti, 252,9 tūkstoši mājokļu jeb 23,8% ir bez pastāvīgiem iedzīvotājiem - brīvi vai arī rezervēti sezonālai izmantošanai, kā otra dzīvesvieta vai tos apdzīvo personas, kuras nav Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Kopš 2011. gada neapdzīvotu mājokļu īpatsvars pieaudzis par trim procentpunktiem, liecina CSP dati.

Lielākais īpatsvars ar neapdzīvotiem mājokļiem ir pirms 1961. gada celto mājokļu vidū - no visiem šajā laikposmā celtajiem mājokļiem 35,3% ir neapdzīvoti. Taču arī ēkās, kas celtas pēc 2010. gada, saglabājas augsts neapdzīvoto mājokļu īpatsvars - 34,2% no pēdējos 10 gados jaunuzceltajiem mājokļiem ir bez pastāvīgiem iedzīvotājiem.

CSP

Trešdaļa (35,6%) no apdzīvotajiem mājokļiem atrodas Rīgā, 17,9% - Pierīgas reģionā, 14% - Latgales reģionā, 12,3% - Kurzemes reģionā, 11,2% - Zemgales reģionā un 8,9% - Vidzemes reģionā. Mazākais neapdzīvotu mājokļu īpatsvars ir Rīgā (15% no visiem mājokļiem), kam seko Zemgale (24,5%), Pierīga (26,1%), Vidzeme un Kurzeme, kur katrā ir 28,7% neapdzīvotu mājokļu, un Latgale, kur no visiem reģiona mājokļiem neapdzīvoti ir 30,2 procenti.

Kas notiek Latvijas mājokļu tirgū?

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Mājokļu pirkums daudziem cilvēkiem ir lielākā investīcija viņu dzīvē. “Atbilde uz to, ko darīt vai nedarīt mājokļu tirgū, vienmēr ir individuāla - cilvēkiem ir dažādas vajadzības un iespējas, vērtības un gaume. Mājoklis var būt izdevīga investīcija, ja tas tiek pirkts par saprātīgu cenu. Laba ziņa potenciālajiem pircējiem - cenas Latvijā ir zemas uz Baltijas un citu reģiona valstu fona. Ieguldījumi Latvijas mājokļu tirgū kopš 2010. gada ir bijuši izdevīgi. Mājokļu cenas ir noturīgi augušas, par laimi, ne tik daudz, lai pasliktinātu mājokļu pirktspēju. Īres cenas ir kļuvušas izdevīgākas no patērētāju skatu punkta,” sacīja P. Strautiņš.

Tomēr viņš norāda, ka nav nepieciešams arī “neko sasteigt un strēbt karstu”. Tādi notikumi kā sērijveida dzīvokļu cenu kāpums Jelgavā šogad par 24%, tālu pārsniedzot algu pieaugumu, visdrīzāk būs izņēmums.

“Var apsveikt tos, kas izmantoja iespēju ļoti izdevīgi nopirkt dzīvokli pirms gada, tādas iespējas vairs nebūs. Taču ilgākos laika posmos cenu kāpums tirgū būs samērojams ar algu kāpumu, jo mūsu valstī netrūkst vietas jaunu mājokļu būvei. Latvijas iedzīvotāju mājokļu pirktspēja jeb algu un cenu attiecība ir viena no izdevīgākajām postsociālisma valstu starpā, bet ļoti līdzīga Rietumeiropas vidējam rādītājam. Iegādājoties mājokli kādā pilsētā vai novadā, cilvēkiem būtu jāizvērtē, kāds ir šīs teritorijas attīstības līmenis, līdzšinējie panākumi investoru piesaistē un attīstības politikas kvalitāte. Latvija izceļas ar ļoti zemām mājokļu cenām (pat attiecībā pret algām) ārpus galvaspilsētas reģiona. Dažviet tā ir laba pirkšanas iespēja, bet ne visur, ir jābūt uzmanīgiem,” skaidroja P. Strautiņš.

Visvairāk jaunu mājokļu - Pierīgā

No visiem pēdējo 10 gadu laikā uzbūvētajiem 26,7 tūkstošiem mājokļu 44% uzbūvēti Pierīgā un 40,1% Rīgā. Zemgalē tikai 5,3%, Kurzemē - 4,1%, Latgalē - 3,2% un Vidzemē - 3,2%. Visvairāk jaunuzcelto mājokļu ir Babītes, Mārupes un Stopiņu novados, kuros gandrīz katrs piektais mājoklis uzbūvēts pēdējo 10 gadu laikā. Starp republikas pilsētām vislielākais jauno mājokļu īpatsvars ir Jūrmalā (6,1%) un Rīgā (3,3%), savukārt Daugavpilī, Liepājā, Jēkabpilī un Rēzeknē mazāk par pusprocentu no visiem mājokļiem ir celti pēdējā desmitgadē.

Rīgā pēdējo 20 gadu lielākais jaunu mājokļu īpatsvars ir Dreiliņos, kur laika periodā no 2001. gada līdz 2020. gadam uzcelti 3100 jeb 98,7% mājokļu, Skanstē 887 jeb 79,4%, Kleistos 119 jeb 56,7% un Beberbeķos 103 jeb 52,6% no visiem apkaimes mājokļiem. Pēc 2016. gada straujāka mājokļu būvniecība turpina attīstīties Skanstē - tur uzbūvēti 127 jauni mājokļi.