Eiropas politiķi vienojas par vienotu minimālo algu Eiropā
Lai gan par to Eiropas politiķi nav tieši un konkrēti sprieduši, nākamais diskusiju jautājums varētu būt adekvātas pensijas noteikšana visā Eiropas Savienībā, kas, visticamāk, izsauktu vēl karstākas diskusijas.
ES dalībvalstis vienojas par minimālo algu
Briselē Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padome apstiprināja vienošanos par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā. Šī vienošanās paredz Eiropas Komisijas priekšlikumu direktīvai, un direktīva, kā zināms, ir Eiropas Savienības tiesību akts, kas paredzēts, lai saskaņotu un koordinētu dalībvalstu tiesību aktus. Direktīvas ir saistošas dalībvalstīm, tām direktīvas mērķis ir jāsasniedz, bet pastāv zināma rīcības brīvība, izvēloties metodes, lai sasniegtu rezultātu. Parasti tam tiek atvēlēts laiks, iespējams, kāds pārejas periods, un direktīvas normas kļūst saistošas tad, kad tās ir ieviestas katras dalībvalsts likumos.
Nevis viena alga visā Eiropā, bet vienoti kritēriji
Direktīvas priekšlikums ietver konkrētus kritērijus minimālās algas regulārai pārskatīšanai, kā arī paredz dalībvalstu pienākumu veicināt koplīgumu sarunas starp sociālajiem partneriem par atalgojuma jautājumiem.
Ievērojot dalībvalstu atšķirīgās pieejas minimālās algas noteikšanā, diskusijas par direktīvas priekšlikumu bija ļoti sarežģītas, un dalībvalstu kompromisa vienošanās ir liels sasniegums.
Labklājības ministrijā Neatkarīgā noskaidroja, ka, ņemot vērā direktīvas priekšlikumā piedāvāto mehānismu minimālās algas noteikšanai, jau drīzumā Latvijas minimālajai algai būtu jāsasniedz 600 līdz 650 eiro līdzšinējo 500 eiro vietā. Direktīvas pieņemšanai vēl ir nepieciešams panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis par panākto vienošanos ir priecīgs un šo lēmumu sauc par vēsturisku: “Lēmums apliecina Eiropas Savienības dalībvalstu apņemšanos risināt strādājošo cilvēku nabadzības problēmu un nodrošināt adekvātus ienākumus arī minimālās algas saņēmējiem.” Ministrs norāda, ka šis lēmums ir arī ceļamaize viņam gaidāmajās sarunās ar sociālajiem partneriem par minimālās algas apmēru Latvijā 2023. gadā un turpmāk.
Vai nākamā varētu būt diskusija par pensijām?
Dažādās diskusijās izskanējis viedoklis: ja Eiropas Savienība nosaka, kādiem jābūt dzīvnieku labturības noteikumiem vai kā jāaudzē dārzeņi, kāpēc šādu vienotu noteikumu nav sociālajā politikā? Adekvātas minimālās algas noteikšana Eiropas Savienībā ir pirmais solis tieši sociālajā jomā, mēģinot noteikt līdzvērtīgas tiesības uz minimālo atalgojumu visiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Vai nākamais solis varētu būt līdzīgi kritēriji pensiju un pabalstu jomā - par to ir pāragri spriest. Atbildīgās valsts iestādes ir atturīgas šādu prognožu izteikšanā. Tiesa, par vienu no sociālās politikas instrumentiem, kas kaut kādā veidā ir saskaņots ar Eiropas Savienības kopējo nostāju, var saukt minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, kur Latvija ietekmējas arī no Eiropas Savienības kopējiem politiskajiem dokumentiem. Tas gan nenozīmē tādu minimālo ienākuma līmeni vai garantēto minimumu, kāds ir visbagātākajās Eiropas valstīs.
Latvijā pensija divreiz zemāka
Vienoties par adekvātu vecuma pensijas līmeni visā Eiropas Savienībā būtu sarežģīti, jo pensijas apmēri atšķiras ļoti būtiski. Pēc “Eurostat” datiem, vidējā pensija Eiropas Savienības valstīs ir virs tūkstoš eiro, kas ir 70 procenti no vidējās neto algas Eiropas Savienībā, savukārt Latvijā vidējā vecuma pensija ir vismaz divas reizes zemāka. Zemākas pensijas nekā Latvijā ir tikai Rumānijā un Bulgārijā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati rāda, ka vairāk nekā puse pensionāru saņem pensijas robežās no 300 līdz 500 eiro, taču vismaz desmitajai daļai jāiztiek mēnesī tikai ar 200 eiro vai pat mazāku pensiju.
Latvijā vidējā vecuma pensija ir 430 eiro mēnesī jeb 44 procenti no vidējās neto algas valstī. Eiropas Savienībā vidējā vecuma pensija ir 1100 eiro mēnesī. Taču ir turīgākas valstis, kur iedzīvotāju vidējās pensijas pat pārsniedz divus tūkstošus eiro. Pensiju apmērs ir atkarīgs no vairākiem faktoriem - pensiju sistēmas, ekonomiskās situācijas, kopējā algu līmeņa, kā arī tā, kā cilvēki veido uzkrājumus vecumdienām. “Eurostat” dati rāda, ka vidējais ienākums cilvēkiem pēc 65 gadiem ir ap 1400 eiro mēnesī, šī summa iekļauj arī cilvēka uzkrājumus un īpašumus, bet Latvijā šis vidējais ienākums ir ap 450 eiro. Sliktāka situācija ir tikai Bulgārijā un Rumānijā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
