Eiropas Komisija pagaidām neaizliegs teikt "Ziemassvētki", "Jāzeps un Marija" vietā pagaidām nebūs jālieto "Hulio un Malika"

Lai arī Eiropas Komisija (EK) lēma atsaukt lietošanai eirokrātiem un saziņai ar Eiropas Savienības struktūrvienībām paredzēto “iekļaujošās komunikācijas” vārdnīcu, centieni ieviest obligātā lietošanā tā dēvētos politkorektos vārdus, kuri it kā esot dažādās minoritātes cienoši, nebūt nav aizslaucīti nebūtībā.
Jau pārskatāmā nākotnē mums var aizliegt izteikt vārdus “Ziemassvētki” un “Jāzeps un Marija”, jo būs jālieto “iekļaujošā” leksika, lai ieceļojušie migranti, kuri nesvin Ziemassvētkus, nejustos atstumti un sabiedrībā neiekļauti ©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

30. novembrī EK līdztiesības komisāre Helēna Dalli paziņoja, ka atsaukusi apstiprināšanai komisijā virzīto iekšējo dokumentu, kurā EK un citu Eiropas struktūrvienību darbiniekiem apkopotas rekomendācijas par politiski korektu jeb “iekļaujošu” valodas lietošanu. Tur norādīts, kādus vārdus lietot jāizvairās. Dokuments tika atsaukts, norādot, ka pie tā vēl esot jāpiestrādā.

“Iekļaujošā” Eiropa

Dokumenta projektā starp lietošanai nevēlamiem norādīti tādi vārdi kā “Ziemassvētki”, “Jāzeps un Marija”, “dāmas un kungi”, “geji un lesbietes”, “kolonizācija” u.tml.

“Ziemassvētku” vietā esot jāsaka vienkārši “svētki”, bet “Jāzeps un Marija” vispār neesot jāpiemin vai arī jāsauc starptautiski izplatītākos vārdos. Tam sniegts arī skaidrojums - Eiropas Savienībā dzīvo ne tikai kristieši, bet arī citu ticību ļaudis, ar ko, visticamāk, domātie tie, kuri no Baltkrievijas teritorijas ar akmeņiem apmētā Polijas robežsargus. Arī viņi vēloties svinēt svētkus, un tāpēc Eiropai jākļūstot “iekļaujošākai”: “Eiropas Komisijai ir jārāda piemērs (..). Lai to paveiktu efektīvi, mums vienmēr ir jānodrošina iekļaujoša komunikācija,” skaidrojusi H. Dalli. Pēc viņas teiktā, atsauktā un uzlabojamā dokumenta mērķis ir “ilustrēt Eiropas kultūras daudzveidību un parādīt Eiropas Komisijas iekļaujošo raksturu visās Eiropas pilsoņu dzīves jomās un pārliecībās”. Tādu jēdzienu kā “Ziemassvētki” un “Jāzeps un Marija” lietošana varot radīt priekšstatu, ka Eiropā dzīvojot tikai kristieši, kas neesot pareizi.

Nost ar dāmām un kungiem!

Atsauktajā dokumentā izskan arī aicinājums amatu nosaukumos un apsveikumos nelietot terminus, kas raksturīgi konkrētam dzimumam, bet izvēlēties neitrālus terminus, kas raksturīgi specifiskām kultūrām vai reliģijām. Piemēram, neesot pareizi teikt “dāmas un kungi”, bet gan jāsaka “kolēģi”. Neesot labi teikt “melnstrādnieki”, kas vairumā valodu skanot vīriešu dzimtē, esot jāsaka neitrāli - “darbinieki”. Nekādā gadījumā nedrīkstot teikt “gejs” vai “lesbiete”, bet esot jāsaka “viendzimuma pārstāvji” vai “viendzimuma pāri”. Neesot pareizi lietot vārdu “kolonizācija”, piemēram, “Marsa kolonizācija”, kas atgādinot kaunpilno Eiropas pagātni un citu zemju pakļaušanas, bet gan esot jāsaka “cilvēku nosūtīšana uz Marsu”.

Traģēdija pārtop farsā

Franču un itāļu prese EK “iekļaujošos” nodomus neatstāja bez ievērības. Piemēram, franču izdevums “Le Point”, kas pagājušajā nedēļā iztirzāja šīs vadlīnijas, kritizēja EK par “pareizi domājošo leksikona” ierosināšanu. Izdevums citēja Francijas Nacionālās apvienības (RN) līderi, Francijas valsts prezidenta kandidāti gaidāmajās prezidenta vēlēšanās Marinu Lepēnu: “Šie tehnokrāti parāda savu īsto seju - viņi ir mūsu identitātes, mūsu sakņu, mūsu tradīciju ienaidnieki.”

Daudz nesaudzīgāk EK “iekļaujošos” centienus kritizējis konservatīvais itāļu laikraksts “Il Giornale”: “Eiropā aizliegs teikt “Ziemassvētki” un pat pieminēt Mariju. Ja kāds mums to būtu pastāstījis un mēs to nebūtu melns uz balta izlasījuši oficiālajā Eiropas Komisijas paziņojumā, mēs tam neticētu. Jauno “iekļaujošās komunikācijas” vadlīniju saturs ir neticams. Iekšējai apritei paredzētajā dokumentā, kurš ekskluzīvi ir nonācis “Il Giornale” rīcībā, ir norādītas Eiropas Komisijas iekļaujošās komunikācijas vadlīnijas, kritēriji, kas jāpieņem komisijas darbiniekiem ārējā un iekšējā komunikācijā. Kā priekšvārdā raksta līdztiesības komisāre Helēna Dalli, “mums vienmēr ir jāpiedāvā iekļaujoša komunikācija, tādējādi nodrošinot, ka visi tiek novērtēti un atzīti visos mūsu materiālos, neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas”. Lai to izdarītu, Eiropas Komisija norāda virkni noteikumu, kas ne tikai atceļ konvencijas un vārdus, kas vienmēr ir lietoti, bet ir pretrunā veselajam saprātam. Aizliegts lietot dzimumvārdus, piemēram, “strādnieki” vai “policisti”, vai lietot vīriešu dzimtes vietniekvārdu kā iepriekš definētu vietniekvārdu, aizliegts organizēt diskusijas tikai ar vienu pārstāvēto dzimumu (tikai vīrieši vai tikai sievietes).”

Itāļu laikraksts “Il Giornale” uzskata, ka aiz “iekļaujošās” vārdnīcas ieviešanas patiesībā slēpjas vēlme islamizēt Eiropu. Ja vārdnīcu tie-šām ieviesīs, tad “Jāzeps un Marija” vietā būs jālieto “Hulio un Ma-lika”, brīdina “Il Giornale” / Ekrānšāviņš

Itāļu laikraksts uzsver, ka EK dokumenta projekts ir ne tikai pretrunīgs, bet tas ir vienkārši stulbs: “Vēlme atcelt vīriešu un sieviešu dzimumu sasniedz paradoksālu līmeni. Komisija raksta, ka ir jāizvairās lietot tādus izteicienus kā “uguns ir lielākais cilvēka izgudrojums”, kaut gan tas taču ir tikai godīgi teikt, ka “uguns ir lielākais cilvēka izgudrojums”. Ir skaidrs, ka aiz valodas pārdefinēšanas slēpjas vēlme mainīt Eiropas sabiedrību, mūsu paražas un tradīcijas, kā tas izriet no dokumenta nodaļas, kas veltīta “kultūrai, dzīvesveidam vai uzskatiem”. (..) Tomēr ir milzīga atšķirība starp visu reliģiju cienīšanu un kristīgo sakņu dzēšanu, kas ir Eiropas un mūsu identitātes pamatā. “Iekļaujošās komunikācijas” vārdā Eiropas Komisija iet tik tālu, ka atceļ Ziemassvētkus, aicinot neizmantot frāzi “Ziemassvētku laiks var būt saspringts”, bet gan teikt “svētki var būt saspringti”. Tā ir vēlme likvidēt kristietību, par ko liecina ieteikums lietot sugas vārdus, nevis “kristīgos vārdus”, tāpēc “Marija un Jāzeps” vietā jāsaka “Malika un Hulio, kas ir starptautisks pāris”. Nožēlojami smieklīga ir prasība pierakstīt negatīvu emocionālu nokrāsu tādam vārdam kā “koloniālisms”. Ir aizliegts teikt “Marsa kolonizācija”, labāk teikt “cilvēku apmetne uz Marsa”, “sūtīt cilvēkus uz Marsu”. Lūk, kā traģēdija pārtop farsā.”

Internetā rodamas atsauces un komentāri, kur savu viedokli cita starpā pauduši valodnieki un kulturologi. Valodnieki uzskata “iekļaujošās” leksikas ieviešanu franču vai itāļu valodā par neiespējamu valodu gramatikas dēļ, kas balstīta uz locījumiem un piedēkļiem, kuri dažādiem dzimumiem ir atšķirīgi. Savukārt kulturologi norāda, ka Ziemassvētku un Jāzepa un Marijas vārdu lietošanas aizliegums nozīmē tikai vienu - centienus islamizēt Eiropu.

Latvijā par to arī runāts…

Neatkarīgā jau vairāk nekā divdesmit gadus pēta kreiso liberāļu jeb sorosiešu darbības metodes. Tāpēc visai droši iespējams prognozēt, ka “iekļaujošā komunikācija” nezudīs no darba kārtības ne tikai EK, bet arī Latvijas varas gaiteņos. Parasti sākumā liberāļu nejēdzības uzpeld kā nevainīgas rekomendācijas, bet pēc tam tās pārtop obligāti ievērojamās normās, par kuru ignorēšanu var draudēt pat sods.

Sociālajos tīklos izplatītais sorosietes, tagad arī iekšlietu ministres padomnieces Lindas Curikas runas par “iekļaujošo komunikāciju” video / Ekrānšāviņš

Viena no Latvijas sorosietēm, tagad arī iekšlietu ministres Marijas Golubevas (arī augsta ranga sorosiete) padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Linda Curika jau 2016. gadā par “iekļaujošo komunikāciju” uzstājusies liberāļu saietā “TEDxRiga 2016”. Notikušo L. Curika plašsaziņas līdzekļiem komentējusi šādi: “Uzaicinājums uzstāties “TEDxRiga 2016” man bija pārsteigums, jo nekad neesmu skatījusies uz to, ko daru, kā kaut ko ļoti īpašu vai - ja man ir jābūt godīgai - veiksmīgu. Kļūt par vienu no cilvēkiem, kas ir runājuši “TEDx” - tas ir liels pagodinājums. Ir divas galvenās domas, kuras vēlos pateikt. Pirmā ir par iekļaujošu komunikāciju - par to, ka mediju un reklāmas vide, kurā nedominē dzimumu stereotipi un ir vieta dažādiem cilvēkiem, ir vajadzīga ne tikai mazākuma vai stereotipizētajām grupām, bet arī mums kā sabiedrībai, un galu galā arī zīmoliem, jo tas nes peļņu. Otrā doma - ka sociālās pārmaiņas notiek ilgi un ar to samierināties nav viegli. Esam pieraduši, ka mūsdienās visam jānotiek uzreiz.”

…un vadlīnijas tapušas

Un sorosieši tiešām panākuši savu jau pirms nonākšanas pie varas Iekšlietu ministrijā. Proti, jau 2018. gadā “iekļaujošās komunikācijas” vadlīnijas Latvijā ir apkopotas oficiālā latviešu valodā klajā laistajā Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta izdevumā “Iekļaujošā komunikācija”. Par vadlīniju neievērošanu pagaidām sods vēl nedraud, bet tas ir tikai pagaidām.

Dokumentā līdzīgi izklāstītas visas jau augstāk minētās rekomendācijas. Tur cita starpā teikts: “Dokumenta nolūks ir palīdzēt latviešu valodas lietotājiem, arī tiem, kam tā nav dzimtā valoda, izvairīties no netīši diskriminējoša valodas lietojuma. Tajā tiek ņemts vērā mūsu iestādes politiskais raksturs un daudzvalodu vide, kurā darbojamies, un tas ir paredzēts, lai palīdzētu izveidot saskaņotu iekļaujošas komunikācijas politiku visām nodaļām to darbā pie dokumentu tekstiem un attēliem, kā arī audiovizuālo materiālu sagatavošanas iekšējai un ārējai lietošanai. Tajā ir arī īsa nodaļa par neformālu valodas lietojumu darbavietā.”

Ekrānšāviņš

Jāatgādina, ka pirms mēneša “Providus” (ministres M. Golubevas un viņas padomnieces L. Curikas agrākā darbavieta) politlingvisti nāca klajā ar kārtējo iniciatīvu “iekļaujošajā komunikācijā”. Viņi izplatīja aicinājumu termina “nelegāls migrants” vietā lietot terminu “neatbilstīgs migrants” vai pat “patvēruma meklētājs”, lai nerastos priekšstats, ka nelegāla robežas šķērsošana ir kaut kas krimināli sodāms.

***

2018. gadā latviešu valodā izdotā brošūra “Iekļaujošā komunikācija” liecina, ka jau vairākus gadus Latvijā notiek klusi mēģinājumi virzīt sabiedrību uz valodas un terminoloģijas lietošanu, kuras faktiskais mērķis ir radīt labvēlīgu fonu nacionālo vērtību un nacionālās identitātes aizskalošanai vēstures mēslainē. Skat. šeit.