Pandēmija Latvijā radījusi bažas par vēl izteiktāku sabiedrības noslāņošanos

Aptuveni 60% iedzīvotāju bažījas, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pieaugs ienākumu nevienlīdzība, liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais pētījums Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.
09.12.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Pixabay

EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par sabiedrības prioritātēm un bažām, kā arī par to, kāda ir sabiedrības attieksme pret straujo tehnoloģiju attīstības ātrumu.

“Mūsu pētījums parāda, ka cilvēki Latvijā kopumā vēlas vairāk tiešsaistes sadarbības ar valsti - 39% iedzīvotāju to izvirza kā galveno valsts prioritāti digitālas sabiedrības attīstībā, taču līdztekus tam mēs redzam skaidri izteiktu satraukumu par nevienlīdzību - gan Covid-19 ietekmē, gan tehnoloģiju attīstības rezultātā kopumā. Latvijai ir kritiski svarīgi ņemt vērā pandēmijas ietekmes un digitālās transformācijas nevienmērīgo gaitu, lai nezaudētu lielas sabiedrības daļas iesaisti ekonomikā,” uzsver “EY Latvija” Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris Nauris Kļava.

Pētījuma dati atklāj, ka pandēmijas ietekmē 64% Latvijas iedzīvotāju gaida tehnoloģiju lomas pieaugumu ikdienas dzīvē, bet 60% iedzīvotājiem ir bažas par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos.

Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi - tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu - to gaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā - to norāda 51% igauņu. Lietuvā savukārt par galveno pandēmijas efektu tiek gaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu gaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.

EY

Nauris Kļava atzīmē, ka jautājumā par pandēmijas ietekmi būtiski atšķiras Latvijas un Rietumeiropas valstu iedzīvotāju domas. Piemēram, Vācijā krīzes ietekmē visvairāk tiek gaidīts valdības tēriņu pieaugums sociālai drošībai (tā uzskata 49% Vācijas iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugums tiek minēts kā otra galvenā tendence, kas radīsies pandēmijas ietekmē - to gaida 48% vāciešu. Tajā pašā laikā tikai 41% Vācijas iedzīvotāju ir bažas ienākumu nevienlīdzības pieaugumu. Francijā tehnoloģiju lomas pieaugumu Covid-19 dēļ gaida 42% iedzīvotāju, bet ienākumu nevienlīdzības pieaugumu - tikai 34%.

Latvijas iedzīvotāji vēlētos tiešsaistē reaģēt uz pašvaldības lēmumiem

Kontekstā ar bažām par nevienlīdzību vairākums Latvijas cilvēku jeb 58% ir norādījuši, ka labprāt piedalītos valsts veidotā apmācību programmā, lai veicinātu savas digitālās prasmes. Šie rādītāji ir izteikti līdzīgi gan Lietuvā (63%), gan Igaunijā (58%). Tāpat Latvijas iedzīvotāji izrāda aktīvu interesi par ciešāku iesaisti valsts un pašvaldību darbā, izmantojot tiešsaistes kanālus. Piemēram, 73% Latvijas iedzīvotāju vēlētos izmantot balsošanu internetā lēmumu pieņemšanai par dažādiem pašvaldību līmeņa pakalpojumiem, bet 70% labprāt izmantotu tiešsaistes lietotnes saziņai ar pašvaldību par ikdienas norisēm un problēmām, bet 64% izmantotu lietotni, lai izteiktu viedokli par savas apkaimes attīstības plāniem. Savukārt 67% Latvijas cilvēku labprāt izmantotu tiešsaistes balsošanu, lai novērtētu vai pat atsauktu vēlētas amatpersonas vēlēšanu starplaikā.

Valsts pārvalde digitālās tehnoloģijas cīņā ar pandēmiju izmantojusi samērā neefektīvi

EY Connected Citizens dati liecina, ka tikai 25% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valdība un valsts iestādes ir efektīvi izmantojušas digitālās tehnoloģijas cīņā ar pandēmiju, kamēr 63% uzskata, ka valsts pārvaldes rīcība ar digitāliem risinājumiem ir bijusi vai nu ļoti, vai samērā neefektīva. Šī situācija būtiski atšķiras Igaunijā, kurā valsts reakciju tehnoloģiju ziņā par ļoti vai samērā efektīvu uzskata 44% cilvēku (tikpat to uzskata par samērā vai ļoti neefektīvu). Lietuvā vērtējums ir līdzīgāks Igaunijai - šeit 41% cilvēku valsts rīcību vērtē kā efektīvu, bet 48% kā ļoti vai samērā neefektīvu.

Tehnoloģijas padara dzīvi labāku, taču vairošot nevienlīdzību

Pētījums kopumā parāda, ka vairāk nekā 98% iedzīvotāju katrā Baltijas valstī lieto internetu vismaz reizi dienā un 77% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tehnoloģijas padara dzīvi labāku (tā domā 81% Baltijā dzīvojošo). Tomēr tikai 16% gaida, ka sabiedrība kļūs vienlīdzīgāka tehnoloģiju ietekmē. Tāpat arī 37% uzskata, ka tehnoloģijas piešķirs vairāk ietekmes tiem, kuri jau šobrīd ir turīgi un ietekmīgi, kamēr 19% uzskata, ka tehnoloģijas sniedz vairāk ietekmes vidusmēra iedzīvotājiem.

Viens no galvenajiem pētījuma mērķiem bija izpētīt, ko sabiedrība gaida no valdības un sabiedrisko pakalpojumu jomas.

“Ceram, ka pētījumā iegūtie dati mums ļaus uzsākt diskusiju ar valdību, sabiedrisko pakalpojumu organizācijām un uzņēmējiem par to, kā tie veiksmīgāk varētu apmierināt arvien pieaugošās iedzīvotāju vajadzības,” norāda pētījuma veicēji.