Latvijas reputācija pret "Bild" apmelojumiem netiks aizstāvēta

Neatkarīgā jau vēstīja par smagām apsūdzībām, kas ar laikraksta “Bild” starpniecību ir celtas pret Latvijas valsti un tās amatpersonām. Vietējā politikas pīļu dīķa uzmanības pievēršanai virsrakstā akcentu likām uz lokālu aktualitāti, kas starptautiskajai publikai, iespējams, šķiet otršķirīga: “Bild: Bordāns un Jurašs saņēmuši 500 000 eiro kukuli.” Uz pēdējā Rīgas domes kukuļošanas skandāla fona kāds varbūt pasmīkņās. Skat - progresīvais Kossovičs viens pats atteicies no daudz lielāka kukuļa - 2,1 miljona. Latvijas tieslietu ministrs un Juridiskās komisijas vadītājs, pēc “Bild” apgalvojumiem, no “PNB bankas” saņēmuši 500 000 eiro lielu kukuli. Taču šī publikācija satur vēl citas ārkārtīgi smagas apsūdzības. Caur mūsu bankām 30 gadu garumā tiek atmazgāti Ziemeļkorejas miljardi, un uzraudzības iestādes turpina piesegt netīras naudas plūdus no Krievijas. Tātad tiek pārkāptas pretterorisma sankcijas, un nevis kaut kad sen, bet tagad, jau pēc tā dēvētā finanšu sistēmas kapitālā remonta, ar ko valdība tik ļoti lepojas.

Lai tiesā avīzi pavicinātu

Patiesībā jau netiek. Un “Bild” publikācija ir balstīta uz viena melīga tipa - Vācijas Federālā izlūkdienesta BND vadītāja Augusta Haninga - melīgiem apgalvojumiem. Kopā ar citu smalki titulētu kungu - bijušo NATO bosu Andersu Fogu Rasmusenu - viņš bija “PNB bankas” padomē. Un tagad, kad banka viņu klātbūtnē nolaista uz grunti, pret viņiem un vēl citiem darbiniekiem iesniegta prasība par zaudējumu piedziņu. Slikti strādājušās slavenības tagad izmisīgi cīnās, lai nezaudētu sapelnītos miljonus. Un tāpēc ir melīga publikācija par Latviju. Lai tiesā varētu avīzi pavicināt, sak, mēs esam tikai nabaga upuri šajā necivilizētajā noziedznieku valstī. Tāda ir “Bild” publikācijas jēga. Un to Neatkarīgajai atzīst arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Finanšu izlūkošanas dienests. Šīs ir vienīgās institūcijas, kas pēc būtības atbildēja uz Neatkarīgās uzdotajiem jautājumiem. Premjera birojs un KNAB atsūtīja formālas atbildes, kuras nav pat jēgas citēt. Tieslietu ministrija un Jaunā konservatīvā partija klusē. Klusē arī Jānis Bordāns un Juris Jurašs. Varbūt viņi iedomājas, ka majestātiski paceļas pāri dzeltenās preses līmenim, lai gan velti, jo runa ir ne tikai par viņu pašu, bet Latvijas Republikas reputāciju kopumā. Un, neatspēkojot melus, tai tiek nodarīts kaitējums.

Sagrozīts notikumu izklāsts

Ar izdevumu “Bild” ir tā. Latvijas politiķi un sabiedriskās domas ietekmētāji uz “Bild” atsaucas, kad viņiem tas ir izdevīgi. Jo tirāžas grandiozas. Bet kad nav izdevīgi - dēvē par dzeltenu lapeli, lai gan tā dzeltenā lapele bieži vien ir reālajai dzīvei daudz tuvāka nekā izsmalcināti analītiski izdevumi. Un “Bild” publikācija par Latviju ir tas otrs gadījums. Eiropas lielākā avīze publiskojusi kādreiz cienījamu, bet tagad necienījamu cilvēku melus par Latviju, un Latvijas amatpersonas izliekas, ka nekas tāds nav noticis. Labi, ka vismaz vietējai publikai banku uzraugi un finanšu izlūki paskaidro, ka “Bild” publikācija neatbilst patiesībai.

Kā Neatkarīgajai skaidrojumā norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija:

“Bijušā “PNB bankas” padomes locekļa A. Haninga izplatītā informācija par “PNB bankas” darbību, tās apturēšanu un maksātnespējas procesu neatbilst patiesībai, ietver sagrozītu notikumu izklāstu un ir vērsta uz apzinātu Latvijas valsts un finanšu sektora reputācijas negatīvu ietekmēšanu. (..) FKTK sniedza informāciju Vācijas izdevumam “Bild”, taču mums nezināmu apsvērumu dēļ “Bild” FKTK sniegto informāciju neizmantoja publikācijas veidošanā.”

Apzināta Latvijas reputācijas graušana

Arī Finanšu izlūkošanas dienests “Bild” rakstu atzīst par nekorektu: “Norādām, ka minētā publikācija satur sagrozītu notikumu izklāstu un ir vērsta uz apzinātu Latvijas valsts un finanšu sektora reputācijas graušanu. Publikācija, iespējams, ir saistīta ar starptautisku tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.” Runa ir par jau pieminēto prasību pret banku darbiniekiem un padomes taktiku - izlikties, ka tā nav zinājusi par bankas izlaupīšanu. Ka briesmīgā Latvijas valsts ir vainīga pie šiem briesmīgajiem nodarījumiem. Kaut gan skaidrs, ka tā nevarēja būt. Uz to norāda FKTK:

* ““PNB banka” ir atradusies uzraugu pastiprinātā redzeslokā kopš 2017. gada beigām. A. Hanings bankas padomē darbojās no 16.06.2017. To, ka banka neizpilda tai noteiktās kapitāla prasības, tā atklājusi arī savos auditētajos gada pārskatos gan par 2017., gan 2018. gadu.

* Vēršam uzmanību, ka bankas padome nav formāls institūts; tai ir tiesības, pienākumi un arī atbildība, kurus nosaka dažādi Latvijas un starptautiskie normatīvie akti.

* Atbilstoši publiskajā pārskatā sniegtajai informācijai “PNB bankas” padomes (4 personas) un valdes (4 personas) atalgojums 2018. gadā bija 1 922 000 EUR. Tas nozīmē, ka, vērtējot kopumā, padomes un valdes locekļu vidējais atalgojums bija konkurētspējīgs un pilnībā pietiekams, lai izraudzītos šiem amatiem augsta līmeņa profesionāļus ar pietiekamu pieredzi un zināšanām, kas veltītu pietiekami daudz laika darbam bankā.” Tā skaidro FKTK.

Latvija sankcijas nepārkāpj

Jāatgādina, ka šie abi kadri - Hanings un Rasmusens - bankā darbā tieši tādēļ tika pieņemti, ka, vadot viens - Vācijas izlūkdienestu, otrs - NATO izpildinstitūciju, bija iemantojuši ietekmīgu un kristālšķīstu cilvēku reputāciju. Un tad vēl bankai noderīgie kontakti ar pasaules ietekmīgajiem.

Bet tagad viņi, izrādās, gatavi uz visu, tajā skaitā apmelot Latvijas valsti. Vienalga ko apmelot un darīt jebko, lai tikai nav jāmaksā.

Kas attiecas uz pārējām apsūdzībām, kas “Bild” rakstā samestas dramatiskākam fonam Haninga žēlabām - arī tās satur smagus apmelojumus. Pirmām kārtām jau attiecībā uz Ziemeļkorejas naudas atmazgāšanu 30 gadu garumā un joprojām: “Šeit Ziemeļkoreja atmazgā miljardus un liek tiem izgaist.” Ja tas atbilstu patiesībai, Latvija nekavējoties nonāktu starptautiskā izolācijā, turpat, kur pati Ziemeļkoreja. Bet neatbilst. Lūk, Finanšu izlūkošanas dienesta skaidrojums:

* “Stingri norādām, ka Latvijas valsts nepārkāpj starptautiskās sankcijas pret Ziemeļkoreju. Latvija kopš 2017. gada ir veikusi būtiskas reformas, kā rezultātā ir izveidota stipra un noturīga finanšu sistēma aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu - tā 2020. gada februārī konstatēja Finanšu darījumu darba grupa (FATF).

* Kopš finanšu sektora “kapitālā remonta” uzsākšanas FID nav nekādu indikāciju par to, ka Latvijas finanšu sektors tiktu izmantots sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanai.”

Stāsts par diviem muļķiem

Un arī Haninga/Rasmusena/”Bild” apgalvojumu, ka “Latvija ir skatuve tumšām mahinācijām - un viena no nozīmīgākajām naudas atmazgāšanas vietām Krievijas oligarhiem, mafioziem, politiķiem un slepenajiem dienestiem”, kategoriski noraida gan FKTK, gan FID.

FID skaidro, ka Latvija ir izveidojusi un ieviesusi efektīvus kontroles un uzraudzības mehānismus, kas novērš iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgiem mērķiem.

Savukārt FKTK papildina, ka pēdējo piecu gadu laikā būtiski samazinājies ārvalstu noguldījumu apjoms. 2020. gada beigās Latvijas bankās 85% veidoja noguldījumi no Latvijas, 12% no Eiropas Savienības valstīm, tikai 3% no NVS un tikai 2% no pārējām valstīm.

Īsāk sakot, tā bija “Bild” izvēle.

Viņi tiklab varēja uztaisīt rakstu par diviem augstdzimušiem muļķiem, kas salaiduši dēlī savu banku, bet izvēlējās rakstīt šo muļķu melus par Latviju.

Možvillo prasa paskaidrojumus

Kas attiecas uz to, vai Jurašs un Bordāns ir saņēmuši kukuli no “PNB bankas” un, kā to apgalvo “Bild”, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš piesedz korupciju augtākajā valdības līmenī - tā, protams, ir viņu un KNAB darīšana - pateikt, ka tā nav patiesība. Taču pagaidām izskatās, ka “Bild” raksta varoņi izvēlas strausa taktiku - kurš gan Latvijā lasa to dzelteno lapeli. Bet tas, ka desmitiem miljonu vāciski runājošo eiropiešu ir pateikts, ka Latvija ir zeme, kas zog, tas uz viņiem personīgi neattiecas.

Salīdzinot ar Kossoviča atraidītā kukuļa skandālu, “Bild” pastāstam šajās dienās patiešām bijusi mazāka rezonanse, tomēr tā gluži nav, ka neplānotā publicitāte palikusi pilnīgi bez sekām. Saeimas deputāts Māris Možvillo vērsies atbildīgajā komisijā un, atsaucoties uz Neatkarīgās publikācijā izklāstītajiem faktiem, aicina:

“Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzu nekavējoties sasaukt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdi, lai izskatītu jautājumu par to, vai šajā rakstā minētā informācija ir patiesa un vai tā nerada riskus minēto amatpersonu un valsts tēla reputācijai. Aicinu komisijas sēdē uzklausīt rakstā minētās amatpersonas, lai saņemtu patiesu un objektīvu skaidrojumu par publicētajiem faktiem.” Iespējams, stāstam būs turpinājums.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā