Možvillo: visi pietupienā gaida, ko teiks Vācijas vēstniecība

Vāciski runājošajā Eiropas auditorijā izplatītas ļoti smagas apsūdzības Latvijas valstij, taču izdevuma “Bild” publikācijas skartās amatpersonas jau pusotru mēnesi klusē, ļaujot divu caurkritušu baņķieru sastāstītajām puspatiesībām un meliem nogulsnēties vienā fundamentālā atziņā par mūsu valsti – Latvija ir zeme, kas zog. Saeimas deputāts Māris Možvillo šobrīd ir vienīgais politiķis, kurš ar to nav mierā un pieprasa aizsargāt Latvijas reputāciju.
©Ieva Ābele

Skandāla pirmavots ir Eiropas lielākā avīze “Bild” un tās raksts: “Mafijas krimiķis Latvijā. Bijušais BND priekšnieks un bijušais NATO šefs cietuši trakā “bankas laupīšanā”. Publikācijā vēstīts, ka Latvijā tiek atmazgāti Ziemeļkorejas miljardi, ka mūsu uzraudzības iestādes piesedz netīras naudas plūdus no Krievijas, ka tieslietu ministrs un Juridiskās komisijas vadītājs saņēmuši 500 000 eiro lielu kukuli, lai ļautu izzagt “PNB banku”, un mūsu valdības vadītājs piesedz korupciju augstākajā līmenī. Pat bez biezām brillēm un izmeklēšanas ir acīmredzams, ka lielākā daļa šīs informācijas ir meli, ko savās interesēs izplata divi caurkrituši baņķieri. Taču Neatkarīgā arī vēstīja, ka “Latvijas reputācija pret "Bild" apmelojumiem netiks aizstāvēta”. Un tas, lūk, nešķiet loģiski. Tāpat kā valdošās elites sazvērnieciskā klusēšana. Saeimas deputāts Māris Možvillo ir vērsies Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ar aicinājumu izvērtēt, vai publikācijā minētā informācija ir patiesa un vai tā nerada riskus minēto amatpersonu un valsts tēla reputācijai. Par to plašāk Neatkarīgās sarunā ar deputātu Možvillo.

Kāpēc prasāt sēdi sasaukt, un vai no komisijas vadītāja Rancāna puses ir atsaucība?

Viņš var sēdi arī nesasaukt, ja ir runa par Bordānu un Jurašu. Tā ir komisijas vadītāja izvēle. Tāpēc es arī šo vēstuli publiskoju - tikai ar tādu mērķi, lai parādītu, vai viņš to darīs vai nedarīs.

Pie mums rezonanse “Bild” rakstam bijusi minimāla, lai gan runa ir par milzīgā starptautiskā auditorijā izplatītu informāciju. Jūs esat vienīgais, kam tas liekas svarīgi?

Man nav nekādu zemūdens akmeņu, nekādu vienošanos un nekādas darīšanas ar JKP, ar Bordānu un ar Jurašu. Es savu mandātu uztveru pārāk nopietni, lai pieļautu, ka šāds skandāls iespaido mūsu attiecības arī ar Vāciju. Šajā gadījumā man nav nekas pret viņiem personīgi. Es vēlos, lai Rancāns sasauc sēdi - lai izvērtētu dažādos riskus. Lai nebūtu tā, ka šo lietu pastumj zem paklāja. Tāpēc runāju par to publiski. Katrā ziņā pretējā frontē pēc Neatkarīgās raksta ir klusums. Domāju, visi pietupienā gaida, ko teiks Vācijas vēstniecība. Ja tur ir iesaistīts premjers, kā apgalvots rakstā, ja bijušais NATO ģenerālsekretārs Rasmusens kaut ko arī teicis šajā sakarā - salīdzināsim Rasmusena vārdus ar Bordāna, Juraša vai Kariņa vārdiem Eiropā. Tas ir ļoti nopietni!

Šobrīd jau skaidrs, ka tajā “Bild” rakstā ir samelots ļoti daudz. Nu kaut vai par Ziemeļkoreju. Klaji meli. Vai šobrīd ir kādas iespējas Latvijas vārdā pateikt - jūs esat samelojušies, un tā darīt nedrīkst? Labi, mēs saprotam, ka viss notiek viena bankas skandāla un tiesvedības ietvaros, bet vāciski runājošajai pasaulei ir pateikts, ka mēs te visi esam zagļi.

Mans mērķis jau nav šobrīd atrast, ka Jurašs un Bordāns ir vainīgi. Mans mērķis ir izvērtēt šos riskus. Ko darīsim kā Aizsardzības komisija? Mums ir par to jādomā. Tas ir komisijas jautājums, neviena cita. Tur ir skarta gan korupcija, gan zināmā mērā arī iekšlietas.

Un valsts reputācija.

Mūsu valsts prestižs. Nu kam citam tad vēl izskatīt, uz ko gaidīt? Prezidents izskatīs? Kariņš izskatīs? Nu nē.

Bet varbūt Kariņam kā valdības vadītājam vajadzētu teikt savu vārdu. Kaut vai aizsūtīt pretenziju uz Vācijas vēstniecību.

Bet ir klusums ēterā. Un tas mani biedē, ka tur tomēr viss nav īsti tīrs. Ja tie būtu meli, jau nākamajā sekundē pēc raksta parādīšanās JKP nāktu klajā ar videopaziņojumiem un ko tik visu nenāktu. Bet šobrīd ir klusums kā tankā. Pirms pāris gadiem raidījums “Nekā personīga” jau cilāja jautājumu, kur Jurašam pēkšņi uzradušies 500 tūkstoši, un viņš nemācēja izskaidrot, kur tos dabūjis un kur iztērējis.

Tās varētu būt saistītas lietas?

Nu kaut kas tur acīmredzot ir. Bet es vēlreiz saku - mans iesniegums ir ne tāpēc, lai izmeklētu viņu vainīgumu vai nevainīgumu. Mans priekšlikums balstīts uz to, ka jāizvērtē reputācijas riski. Tikai un vienīgi. Es neaicināšu komisiju izmeklēt šo korupcijas gadījumu, kamēr nebūs konkrētu faktu.