Latvijas valsts meži. Mamma daba meklē saimnieku

Vēl līdz gada beigām notiks ārkārtas sēde, kurā jaunieceltā “Latvijas valsts mežu” padome no atlikušo valdes locekļu vidus izvēlēsies īstermiņa aizvietotāju Robertam Strīpniekam – uzņēmuma izveidotājam un tā ilggadējam vadītājam. Kapteinis kuģi atstāj pirms laika, un vismaz pagaidām nekas neliecina, ka tā būtu laba zīme.
©Lauris Vīksne/F64

Kopš uzņēmuma padomē meža lietpratēju vietā iecelti ar mežsaimniecību tieši nesaistītu jomu ierēdņi, nozares kuluāros valda satraukums, ka līdzīgi tiks būvēta arī jaunā valde, un tad - dievs vien zina, kā uzņēmums tiks vadīts tālāk. Priekšā vairākas būtiskas izšķiršanās saistībā ar Eiropas uzņemto zaļā populisma kursu, un tas nebūtu mūsu valsts interesēs, ja, dodot priekšroku bioloģiskās daudzveidības veicināšanai, par otršķirīgu tiktu padarīta saimnieciskā darbība, tādējādi noplicinot valsts budžetu. Un vēl nepieņemamākas ir tās intereses, ko pārstāv Ārvalstu investoru padome FICIL, kas ar valdības Pārresoru koordinācijas centra starpniecību skubina valdību uz Latvijas lielo valsts uzņēmumu pārdošanu - kotēšanu biržā.

Divi izaicinājumi Strīpniekam

Par to, ka “Latvijas valsts meži” ir izcili vērtīgs un stratēģiski nozīmīgs uzņēmums, šaubu nav nevienam. Arī Ministru kabinetam, kas pēdējā šī gada sēdē sadalīja uzņēmuma ziedojumus dažādām nepelnošām, bet sabiedrībai nozīmīgām jomām. Kopējā summa 4,45 miljoni eiro. No tiem:

  • sporta attīstības veicināšanai 2 300 000 eiro;
  • kultūras un mākslas attīstības veicināšanai 750 000 eiro;
  • izglītības un zinātnes attīstības veicināšanai 800 000 eiro;
  • sociālās palīdzības veicināšanai 600 000 eiro.

Uzņēmuma kopējā gada peļņa šajā gadā indikatīvi varētu pārsniegt 100 miljonus eiro. No visiem aspektiem uzņēmuma sekmes ir saistītas ar kopējo tautsaimniecības izaugsmi un valsts labklājību. Tāpēc mežsaimniecības un saistītajās nozarēs vadības maiņa uzņēmumā tiek uztverta ar bažām. Valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks paziņojis, ka dodas pretī privātā sektora izaicinājumiem. Viņš kļūs par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” vadītāju. Izaicinājumu pastrādāt jaunās padomes vadībā līdz 6. maijam, kad beidzas oficiālais pilnvaru termiņš, viņš noraidījis. Par to, ka arī valde tiks mainīta, kuluāros baumoja jau pāris mēnešus, un arī Neatkarīgā rakstīja, ka “veselības nozares superierēdnis Rinalds Muciņš LVM padomē ir privatizācijas vēstnesisPēc padomes profesionāļu nomaiņas Strīpnieka aiziešana vairs nešķiet kas negaidīts.

Līdzvērtīgo meklēs konkursā

Par ierēdņiem un politiķiem mēdz teikt, ka viņi aizsēdējušies augstos amatos. Par sekmīgiem uzņēmumu vadītājiem tā nesaka. Atvadas no ilggadējā “Latvijas valsts mežu” vadītāja notiek pēc visiem priekšrakstiem - ar pateicībām, uzslavām un svinīgām runām. Vienā publiskā paziņojumā sapulcināti visi iesaistītie personāži: Ilggadējais AS “Latvijas valsts meži” vadītājs Roberts Strīpnieks ir pieņēmis jaunus izaicinājumus profesionālajā karjerā

“LVM padome izsaka dziļu pateicību R. Strīpniekam par nenovērtējamo ieguldījumu uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmē, izveidojot LVM par vienu no visas Latvijas ekonomikas līderiem, kas ir iekarojis nozīmīgu lomu arī mežsaimniecības nozarē Eiropas mērogā.”

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ir dāsns ar uzslavām: “Zemkopības ministrijas vārdā vēlos izteikt pateicību R. Strīpniekam, kura zināšanas, neatlaidība un pieredze ir padarījusi “Latvijas valsts mežus” par vienu no vadošajiem uzņēmumiem valstī. R. Strīpnieka vadībā LVM ieguva izcilu stabilitāti. Tas ir ilgtspējīgs rezultāts, ko LVM komanda turpinās.”

Padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis atzīst:

R. Strīpniekam līdzvērtīgu aizvietotāju atrast nebūs viegli, un tādēļ to darīsim pārdomāti, plašā konkursā.”

LVM nav plānots privatizēt

Kontekstā ar mežsaimniecības profesionāļu izravēšanu vai dabisku viņu skaita samazināšanos uzņēmuma augstākajā pārvaldē, kā arī bažām, ka superierēdņu salikšana amatos ir solis ārvalstnieku prasītās valsts uzņēmuma pārdošanas virzienā, pieminams ir vēl kāds cits paziņojums. To izplatījusi uzņēmuma augstākā lēmējinstitūcija akcionāru sapulce, proti, Zemkopības ministrijas ierēdnis Arvīds Ozols. Viņš kategoriski noraida bažas, baumas un sapņus par “Latvijas valsts mežu” privatizāciju:

“Kā Zemkopības ministrijas, kas ir LVM akciju turētājs, Meža departamenta vadītājs varu skaidri un droši teikt:

LVM nav plānots privatizēt, LVM ir un būs stratēģiski nozīmīgs uzņēmums valsts, tātad visas Latvijas sabiedrības, īpašumā. (..)

Ir izveidota skaidra sistēma, kur valsts mežus - visas sabiedrības neprivatizējamu īpašumu - apsaimnieko valstij piederoša, neprivatizējama akciju sabiedrība, un peļņa no šī īpašuma apsaimniekošanas arī ir valsts īpašums. ZM konsekventi pieturas pie šī Latvijas sabiedrības noteiktā principa un neplāno nekādas atkāpes no tā arī nākotnē.”

Viss uz labu vien

Bet meža nozares profesionāļu iemainīšanu pret citu jomu profesionāļiem Ozols skaidro šādi:

“LVM ir liels un stratēģiski nozīmīgs uzņēmums, kura pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai tā vadībā nepieciešami dažādu nozaru eksperti. Šā iemesla dēļ tika meklēti piecu nozaru profesionāļi ar kompetenci uzņēmumu un komandas vadībā, meža apsaimniekošanā, vides aizsardzības un iesaistīto pušu vadībā, informācijas tehnoloģijās, korporatīvajā pārvaldībā, kā arī transporta un sakaru jomā. Šo nozaru profesionāļu apvienošana vienā komandā stiprina LVM iespējas pilnvērtīgi turpināt darbu un attīstīties ilgtermiņā, lai sasniegtu arvien jaunus, ambiciozus mērķus, sniedzot labumu valstij un sabiedrībai kopumā.”

Viss tātad notiek uz labu. Tā sola akciju turētājs.