Būtiskais par pensijām 2022. gadā

Svarīgas izmaiņas jaunajā, 2022. gadā gaida pensionārus. Lai arī pensiju indeksācijas kārtībā būtiskas pārmaiņas pagaidām nav paredzētas, šogad divas reizes palielināsies pensionāra ar nodokli neapliekamais minimums.
PENSIONĒTIES 2022. gadā varēs Latvijas iedzīvotāji, kuri būs sasnieguši 64 gadu un trīs mēnešu vecumu ©Ilze Zvēra/F64

Iedzīvotājiem, kuriem tuvojas pensionēšanās vecums, savukārt jāņem vērā, ka no šā gada janvāra pensiju var pieprasīt brīdī, kad ir sasniegts 64 gadu un trīs mēnešu vecums. Joprojām var pensionēties arī priekšlaicīgi.

Pensijas neapliekamais minimums būtiski augs vasarā

Pagājušajā gadā viens no svarīgākajiem valdības pieņemtajiem lēmumiem pensiju jomā bija pensionāra neapliekamā minimuma palielināšana. Politiķu vēlme (jāatgādina, ka ar nodokli neapliekamā minimuma celšana līdz 500 eiro ir Jaunās konservatīvās partijas, ko pārstāv labklājības ministrs Gatis Eglītis, politiska apņemšanās) bija celt šo minimumu uzreiz līdz 500 eiro jau no jaunā gada sākuma, tomēr, ņemot vērā šī lēmuma ietekmi uz valsts budžetu (mazāki nodokļu ieņēmumi), valdība vienojās neapliekamā minimuma celšanu īstenot divās kārtās. Labklājības ministrijas sākotnējo prioritāro pasākumu sarakstā pat bija iekļauts priekšlikums palielināt šo minimumu līdz 500 eiro, un šis priekšlikums provizoriski skartu 129 100 Latvijas pensiju saņēmēju (pensijas saņem ne tikai seniori, bet arī cilvēki ar invaliditāti). Labklājības ministrijas dati rāda, ka šā priekšlikuma fiskālā ietekme jeb provizoriskais budžeta ieņēmumu samazinājums 2022. gadā un turpmāk katru gadu būtu 29 miljoni eiro. Pašlaik pensionāriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par summu, kas lielāka par 330 eiro.

Tātad no 2022. gada 1. janvāra un līdz 30. jūnijam pensionāra neapliekamais minimums būs 2100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī, par 20 eiro lielāks, nekā tas bija 2021. gadā.

Savukārt no 2021. gada 1. jūlija pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 3000 eiro pusgadā jeb 500 eiro mēnesī. Kopējā pensijas apmērā ieskaita arī piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Iedzīvotāju ienākuma nodokli no jūlija nemaksās tie pensionāri, kuru pensija kopā ar piemaksu nebūs lielāka par 500 eiro. Savukārt pārējie seniori maksās nodokli no summas virs 500 eiro.

Pensionēšanās vecums augs vēl vairākus gadus

Latvijā joprojām turpinās pensionēšanās vecuma paaugstināšana, kas tika sākta jau 2014. gadā. 2022. gadā tiesības uz valsts vecuma pensiju būs cilvēkiem, kuras sasnieguši 64 gadu un trīs mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.

Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2022. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs cilvēki, kuri sasnieguši 62 gadu un trīs mēnešu vecumu. Labklājības ministrija atgādina, ka no 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās - ik gadu par trīs mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums. Vai pensionēšanās vecums tiks palielināts arī pēc šīs reformas noslēgšanās, nav zināms.

Senioriem turpina maksāt vakcīnas pabalstu

Pagājušajā gadā pret Covid-19 vakcinētajiem pensionāriem sāka izmaksāt 20 eiro pabalstu mēnesī. Pabalsts vakcinēšanas pret Covid-19 veicināšanai tiks izmaksāts līdz 2022. gada 31. martam Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri līdz 2021. gada beigām sasnieguši 60 gadu vecumu un ir pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu vai arī saņēmuši atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19. Ja seniors bija vakcinējies jau pabalsta izmaksas sākšanas brīdī, tad kopējais pabalsta apmērs sasniegs 100 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā norāda, ka uz šo 20 eiro pabalstu nevar vērst piedziņu un ieturējumus un no tā netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī pašvaldības sociālais dienests, novērtējot mājsaimniecības materiālo situāciju sociālās palīdzības piešķiršanai, personai izmaksāto pabalstu neņem vērā.