Tiesībsargs: ja viens bērns ģimenē, pabalsts var būt mazāks un tas nav salīdzināms ar apstākļiem daudzbērnu ģimenēs

Ģimene, kura audzina vienu bērnu, nav salīdzināmos apstākļos ar ģimenēm, kuras vienlaikus audzina vairākus bērnus, līdz ar to vienlīdzības princips nav pārkāpts situācijā, kad par vienu bērnu maksā mazāku ģimenes valsts pabalstu, secinājis tiesībsargs Juris Jansons.
10.01.2022. Inga Paparde
 
REFORMA aktualizējusi jautājumus par ģimenes valsts pabalsta apmēru – neapmierināto vidū ir gan tie, kuriem ir viens bērns ģimenē, gan tie, kuriem ir vairāk bērnu, no kuriem kāds jau pārsniedzis 18 gadu vecumu ©Reinis Hofmanis/F64

Tiesībsarga birojā ar jautājumu vērsās iedzīvotājs, vēlēdamies noskaidrot, vai valsts, nosakot dažādus pabalstus bērniem, nav pārkāpusi vienlīdzības principu. Vai ir taisnīgi, ja par bērnu vienai ģimenei maksā mazāku pabalstu, bet citai - lielāku?

Tiesībsargs ir saņēmis iedzīvotāja jautājumu, kādēļ par vienīgo bērnu ģimenē vecākiem pienākas mazāks valsts pabalsts nekā tad, ja bērns dzīvo daudzbērnu ģimenē. Iedzīvotājs vēlas noskaidrot, vai šādā gadījumā nav pārkāpts vienlīdzības princips.

Tiesībsargs kopumā atbalsta ģimenes valsts pabalsta reformu. Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumi ir izstrādāti atbilstoši valdības rīcības plānam, kas paredz pārskatīt ģimenes valsts pabalsta sistēmu, lai pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no tā, kurš pēc kārtas bērns ir ģimenē, bet no faktiski audzināmo bērnu skaita, būtiski paaugstinot atbalsta intensitāti, sākot ar diviem bērniem ģimenē.

Ģimene, kura audzina vienu bērnu, nav salīdzināmos apstākļos ar ģimenēm, kuras vienlaikus audzina vairākus bērnus, līdz ar to vienlīdzības princips uz šo situācija nav attiecināms. Salīdzināt var tās ģimenes, kuras ir vienādā vai līdzīgā situācijā. Vienlīdzības princips nebija ievērots ar iepriekšējo regulējumu, kad ģimenes, kuras bija salīdzināmā situācijā - faktiski audzināja vienu bērnu, saņēma atšķirīgu atbalstu atkarībā no tā, kurš pēc kārtas bērns bija. Piemēram, par vienīgo bērnu pabalsts bija 11,38 euro, bet par trešo bērnu (citi bērni jau pieauguši) - 34,14 euro, kaut gan faktiski abās situācijās ģimene audzināja vienu nepilngadīgu bērnu.

Ģimenes valsts pabalsta reforma ir tikai viens no Valdības rīcības plāna īstenošanas uzdevumiem. Valdības rīcības plāns ir vērsts ne tikai uz demogrāfijas veicināšanu, bet arī uz bērnu audzināšanas kvalitāti - daudzbērnu ģimeņu bērniem plānots nodrošināt valsts finansētu augstāko izglītību. Ir ieviesta sociālā stipendija “Studētgods”, tās apmērs ir 160 euro mēnesī. Stipendiju no 01.09.2021. var saņemt pilna laika klātienes pirmā kursa studenti, kuri studē valsts budžeta finansētajā studiju vietā vai par maksu. Tiesības uz stipendiju būs studentam līdz 25 gadu vecumam un ja vismaz vienam no studējošā vecākiem ir trīs vai vairāk bērni, tai skaitā audžuģimenē ievietoti vai aizbildnībā esoši bērni, un šim studējošā vecākam nav pārtrauktas vai atņemtas bērnu aizgādības tiesības vai ja pašam studējošajam ir trīs vai vairāk bērni, tai skaitā audžuģimenē ievietoti vai aizbildnībā esoši bērni, un studējošajam nav pārtrauktas vai atņemtas bērnu aizgādības tiesības. Plašāk par stipendijas saņemšanas kritērijiem var lasīt Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā šeit.

Iespēja bērnam no daudzbērnu ģimenes kā studentam saņemt ik mēnesi stipendiju 160 euro apmērā kompensēs ģimenes valsts pabalsta samazinājumu tām ģimenēm, kuras no 01.01.2022. saņems ģimenes valsts pabalstu mazākā apmērā kā iepriekš.

Ģimenes valsts pabalstu varēja saņemt viens no vecākiem, turpmāk pabalstu ar otra laulātā piekrišanu varēs saņemt arī viens no laulātajiem par visiem ģimenē audzināmajiem bērniem, kuri nav abu laulāto kopīgie bērni. Tas pozitīvi ietekmēs ģimenes ikmēneša budžetu.

Uzziņai:

Sociālo stipendiju "Studētgods" sāk piešķirt 2021. gada rudens pirmajā semestrī vai pirmajā studiju gadā (kursā) imatrikulētiem studējošiem vai tiem studējošajiem, kuri atsākuši studijas pirmajā studiju gadā (kursā) 2021./2022. mācību gadā neatkarīgi no imatrikulācijas datuma, pirmā līmeņa profesionālā studiju programmā, otrā līmeņa profesionālā studiju programmā ar piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo bakalaura grādu un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai akadēmiskā bakalaura studiju programmā pēc vidējās izglītības vai pēc pirmā līmeņa profesionālās izglītības iegūšanas turpmākā līmeņa studijām. Turpmākajos gados sociālo stipendiju "Studētgods" sāk piešķirt attiecīgā gada rudens pirmajā semestrī vai pirmajā studiju gadā (kursā) imatrikulētiem studējošiem vai tiem studējošajiem, kuri atjaunojās studijās attiecīgajā studiju gadā (kursā) neatkarīgi no imatrikulācijas datuma.