Dažu ministriju valsts sekretāriem un iestāžu vadītājiem nāksies meklēt jaunu darbu
Augstāko amatpersonu pilnvaru termiņš lielākoties ir noteikts pieci gadi, un arī šobrīd likumprojekts paredz saglabāt piecu gadu termiņu, nosakot, ka viena un tā pati persona varēs būt par iestādes vadītāju, Valsts kancelejas direktoru vai Pārresoru koordinācijas centra vadītāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, tas ir, kopā 10 gadus. Par šiem likuma grozījumiem iebildumu nebija nevienai ministrijai, un tos jau ir akceptējis Ministru kabinets.
Vienam amats būs jāpamet
Valsts kanceleju kopš 2017. gada vada Jānis Citskovskis. Viņam līdz 10 gadu termiņa beigām vēl ir vairāki gadi rezervē, savukārt Pārresoru koordinācijas centra vadītājam Pēterim Vilkam 10 gadu termiņš beigtos nākamā gada vidū, jo viņš šo iestādi sāka vadīt 2013. gada 5. jūnijā. Tiesa, iespējams, vismaz vienam no abiem šo iestāžu vadītājiem amatu nāksies atstāt agrāk, jo 2023. gada 1. janvārī Pārresoru koordinācijas centru ir plānots pievienot Valsts kancelejai. Tas esot nepieciešams, lai uzlabotu valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī samazinātu valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprināt valdības centru.
Abiem iestāžu vadītājiem bija uzdots izstrādāt un līdz 2022. gada 14. janvārim iesniegt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam Pārresoru koordinācijas centra pievienošanas plānu Valsts kancelejai.
Dažiem valsts sekretāra amatu izdodas saglabāt ilgi
No pašreizējiem valsts sekretāriem visilgāk šajā amatā ir nostrādājusi Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, kura šajā amatā stājās 2014. gadā. Pirms tam viņa piecus gadus bija valsts sekretāra vietniece. Tāda līmeņa speciālistu, kurš tik labi pārzinātu finanšu nozari kā B. Bāne, Finanšu ministrijai būtu grūti atrast. Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs un Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs amatā stājās šogad.
Sākotnēji TM bija izziņojusi plānus R. Kronbergu iecelt par Patentu valdes vadītāju, taču vēlāk situācija mainījusies un viņam piedāvāts Zemkopības ministrijas valsts sekretāra amats. Darbu Zemkopības ministrijā atstāja iepriekšējā valsts sekretāre Dace Lucau, kura šajā amatā bija nostrādājusi teju 14 gadu.
Pašreizējā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Līga Lejiņa pagājušā gada septembrī šajā amatā stājās otro reizi. Iepriekš viņa jau bijusi IZM valsts sekretāre, šo amatu ieņemot no 2015. gada līdz 2020. gadam.
No pašreizējiem 13 valsts sekretāriem septiņi šajā amatā nav nostrādājuši pat trīs gadus un tikai sešiem ir izdevies šajā amatā pabūt ilgāk.
Vēstulē “Par demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi” augstākie valsts civildienesta ierēdņi - Valsts kancelejas direktors un ministriju valsts sekretāri - norādīja, ka nepieciešams nodrošināt ierēdņa aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos, jo valsts sekretāra lēmumi nedrīkst būt politiski motivēti. Tiešām, ir bijuši gadījumi, kad drīz pēc ministra stāšanās amatā darbā tiek pieņemts arī jauns valsts sekretārs. Taču ir arī valsts sekretāri, kuri pratuši sastrādāties ar vairākiem ministriem, kas nākuši par no dažādām partijām. Piemēram, kopš 2014. gada finanšu ministra amatā ir bijuši trīs politiķi - Andris Vilks, Dana Reizniece-Ozola un Jānis Reirs (divas reizes).
Izslēgs politisko izrēķināšanos
Tomēr, lai gan likuma grozījumi skaidri nosaka divus termiņus, likuma grozījumos ir iestrādātas vairākas atrunas, proti, sešus mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām paredzēts, ka, ņemot vērā gan iestāžu vadītāju darba sniegumu, gan vispusīgu vadības kompetenču novērtējumu, ko veiktu ārpakalpojuma sniedzējs, var tikt pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu, iestādes vadītāja pārcelšanu citā amatā (tajā skaitā arī citā iestādē) vai atbrīvošanu.
Piemēram, ja attiecīgā iestādes vadītāja darba snieguma un vadības kompetenču vērtējums būs augsts un būs sasniegti iestādes izvirzītie mērķi, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības iestādes vadītājam pagarināt termiņu vai īsi pirms otrā termiņa beigām pārcelt citā amatā. Savukārt, ja iestādes vadītājs saņems zemu vērtējumu, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības to atbrīvot no amata pēc termiņa beigām. Likuma grozījumu izstrādātāji uzskata, ka tādā veidā valsts pārvaldē tiktu veicināta augstākā līmeņu vadītāju mobilitāte, kā arī saglabātas zināšanas un prasmes, lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu civildienestu.
Tāpat, lai nodrošinātu ierēdņa aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos, likumprojekts paredz, ka iestādes vadītājam (tajā skaitā valsts sekretāram, Valsts kancelejas direktoram, Pārresoru koordinācijas centra vadītājam) būtu tiesības vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu vērtēt rīkojuma vai uzdevuma atbilstību labas pārvaldības principam.
Valdības apstiprinātie grozījumi paredz arī jaunu kritēriju civildienesta attiecību izbeigšanai. Proti, savstarpēja vienošanās, kuras pamatā ir sadarbības neveidošanās starp ministru un iestādes vadītāju vai starp Ministru prezidentu un Valsts kancelejas direktoru vai Pārresoru koordinācijas centra vadītāju. Balstoties uz šādu vienošanos, valsts civildienesta attiecības gan drīkstētu izbeigt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas. Sešu mēnešu periods noteikts gan tādēļ, lai šajā laikā abas amatpersonas tomēr rastu iespēju sastrādāties, gan arī, ja šādas iespējas nav, nodrošinātos pret iespējamu un tūlītēju ministra politisku izrēķināšanos ar ierēdni. Tāpat noteikts, ja valsts civildienesta attiecības izbeigtas, pamatojoties uz minēto savstarpējo vienošanos, jauns iestādes vadītājs izraugāms konkursa kārtībā.
Likumprojekts paredz arī noteikt viena gada ierobežojumu tam, cik ilgi ierēdnis, kurš tiek pārcelts amatā, kam noteikta zemāka mēnešalga par iepriekšējo, saņem iepriekšējā amata mēnešalgu, pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, un sociālās garantijas, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes.
Ņemot vērā to, ka Valsts kanceleja izstrādā un koordinē valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku, grozījumos paredzēts, ka vienota informācija par valsts civildienesta ierēdņu atlīdzības noteikšanas un civildienesta attiecību izbeigšanas nosacījumiem tiks publicēta Valsts kancelejas tīmekļvietnē.
Ministru kabineta apstiprinātajos grozījumos ir papildināts to darbību loks, uz kuru pamata ierēdni var atstādināt no amata pienākumu izpildes (līdzīgi kā tas Darba likumā noteikts attiecībā uz darbiniekiem), kā arī tiek noteikti termiņi valsts civildienesta attiecību izbeigšanai.
Vienlaikus Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tajos noteikts, ka, ja iestādes vadītājs tiek atbrīvots uz savstarpējās vienošanās pamata, jo neveidojas sadarbība attiecīgi ar ministru vai Ministru prezidentu, viņš saņem atlaišanas pabalstu trīs mēnešalgu apmērā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
