Dzērienu trauku depozīts sadārdzinās visas preces

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aprēķinājusi, ka dzērienu depozīta sistēmas uzturēšanas izdevumus nāksies segt gala cenu paaugstināšanu visām precēm par 1%, bet sistēmas darbināšana droši vien izmaksās vēl dārgāk.
RINDĀ AR TUKŠIEM TRAUKIEM stāv vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, aiz viņa agrāk šajā paša amatā bijušais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne–Ansberga ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Viens procents tagad vairs neskan draudīgi un nebūs viegli pamanāms starp cenu celšanos visām precēm par vairākiem un pat daudziem procentiem, bet arī tas dos savu daļu, lai cilvēki vairs nespētu nopirkt to, ko līdz šim pirkuši.

Kopš vakardienas tirgotāji vairs nedrīkst pārdot dzērienus, ja nav noslēguši līgumu ar valsts noteiktu dzērienu ražotāju pārstāvi “Depozīta iepakojuma operators” (DIO) par iztukšoto trauku savākšanu depozīta sistēmā. Ar depozītu šeit domāti 10 eirocenti par katru pārdoto pudeli vai bundžu, kas tirgotājiem jāpieliek pie preces cenas tās pārdošanas brīdī un jāizmaksā tam, kurš atpakaļ atnes tukšu trauku. Šī naudas aprite turp un atpakaļ ar nulles rezultātu summā netiek ierēķināta procentā vai vairākos procentos, pa kuriem celsies preču cenas, lai segtu depozīta sistēmas darbināšanas izmaksas.

Depozīta sistēma prasa, lai tirgotāji dod vietu DIO uzstādītajiem taras pieņemšanas automātiem - tātad taromātiem, vai lai mazākajos veikaliņos tukšo taru pieņem tā darbinieki, veicot nepieciešamās darbība ar rokām. Arī tādā gadījumā ir jāatrod vieta tukšo pudeļu maisiem tā, lai ļautu veikalā grozīties pircējiem un pārdevējiem un lai neapdraudētu pārdodamo preču tīrību. Lietuvā depozīta sistēma jau ir ieviesta un turienes veikalā izdarīts fotoattēls parāda, kādi varētu izskatīties mazie veikaliņi arī pie mums.

Arnis Kluinis

Veikalnieku izdevumus turpina tas, ka viņiem taču trauki jāpieņem, jāsašķiro un jāglabā. Pieņemtas tiks stikla un plastmasas pudeles un skārda bundžas. Stikla pudeles dalīsies daudzreiz izlietojamās un pārkausējamās. Daudzreiz izlietojamām pudelēm ir dažādi veidi, kas nozīmē, ka tās jāliek katram veidam atbilstošās kastēs un katram veidam jāsakrāj 20-30 kastes, lai varētu saukt dzērienus attiecīgajās pudelēs lejošos uzņēmumus savas pudeles savākt. LTA prezidents Henriks Danusevičs Neatkarīgajai skaidroja, ka tādā veidā veikalos varētu sakrāties 300-400 kastes ar tukšām pudelēm, kuru glabāšana mazam veikaliņam vat izrādīties neizpildāms uzdevums. Veikalnieku darba laiku un tātad arī izdevumus prasīts atskaišu aizpildīšana DIO vajadzībām, lai tas varētu izsekot depozīta sistēmas trauku un depozītos ieliktās un izņemtās nauda plūsmām.

Veikalnieku izdevumi netiek noliegti un tiek kompensēti, bet LTA uzskata, ka DIO kompensēs veikalniekiem tikai pusi no viņu faktiskajiem izdevumiem.

Neatkarīgā

Depozīta sistēma nebūt neaptvers visas pudeles, nemaz nerunājot par visiem dzērienu iepakojumiem un vispār iepakojumiem. Šajā aspektā Latvijas nākotni parāda skats no veikala Igaunijā ar diviem plauktiem, no kuriem vienā pudeles ar depozītmaksu, otrā - bez depozītmaksas.

Arnis Kluinis

Ļoti nepieciešams, lai Latvijā tirgotāji vienojas par vienādiem marķieriem, kas ļautu pircējiem vieglāk saprast, vai viņš pirkumā iegulda, vai neiegulda naudu, ko varēs saņemt atpakaļ. Noteikumi prasa to uzrādīt arī uz pudeles etiķetes, bet vismaz vienam dzērienu veidam no tiem nedaudzajiem, kuri 1. februārī tika demonstrēti (sk. attēlu) atbilstoši depozīta sistēmai, depozīta simbols pārāk grūti atrodams un atpazīstams. Ja ne noteikumi, tad veselais saprāts liktu šādu etiķeti pārzīmēt.

Pagaidām depozītsistēmas dzērienu ir ļoti maz. Pirmkārt, ražotāji un tirgotāji grib vispirms iztirgot dzērienus ar vecajām etiķetēm. Otrkārt, ražotāji pamatoti baidās, ka viņu produkciju nepirks, ja blakus atradīsies ļoti līdzīgi produkti ar un bez 10 centu depozītpiecenojuma. Situācija mainīsies, kad minerālūdens vai alus bez depozītpiecenojuma Latvijā nebūs nopērkams vispār vai nebūs nopērkams konkrētajā veikalā. Pēdējais termiņš pārejai uz depozītsistēmu ir šā gada 31. jūlijs.

Ārpus depozītsistēmas paliks importētie dzērieni un vispār stiprie alkoholiskie dzērieni.

Depozītsistēmas novēlotība aiz abām pārējām Baltijas valstīm un ierobežotība liek šaubīties, vai sistēma pelna ļoti cēlus vārdus un uzslavas par aprites ekonomika ieviešanu Latvijā. Šādus vārdus 1. februārī no skandēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, agrāk šajā paša amatā bijušais un un pie depozītsistēmas izveidošanas strādājušais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kā arī Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga un DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Depozītsistēmas uzdevums atgūt 90% no traukiem, kādi iekļauti sistēmā. Tagadējā atkritumu šķirošana uz brīvprātības un sociālās atbildības pamatiem ļauj savākt 45% šādu trauku ar piebildi, ka daudzi no tiem tā saķēpāti, ka tajos izmantotā stikla, plastmasas vai skārda otrreizējā izmantošana apgrūtināta.

Tomēr arī tīro trauku, t.i., tajos ieguldītā materiāla pārdošana pārstrādei došot labi ja 1/3 daļu no DIO ieņēmumiem. Divi citi ieņēmumu posteņi būs depozītā iemaksātā, bet neizņemtā nauda, un dzērienu ražotāju dotācijas. M. Stūrītis norādīja, ka atgūt 90% trauku nav labs nodoms, bet DIO saistības pret valsti, uz kuru pamata DIO tika piešķirtas tiesības uzturēt depozītsistēmu.

Ja savākto trauku daudzums būs mazāks, DIO nāksies atdot depozītnaudu valstij. Tāpēc DIO esot ļoti ieinteresēta nekādas grūtības dzērienu lietotājiem neradīt, traukus no viņiem atgūt un naudu cilvēkiem atdot.

Arnis Kluinis

Uz Neatkarīgās jautājumu, kas Latvijas sistēmā būs labāks tāpēc, ka tā ieviesta vēlāk, M. Stūrītis atbildēja tā, ka Latvijā vairāk pudeļu atdos dzērienu ražotājiem piepildīšanai no jauna, nevis sadauzīs lauskās (attēlā) pārkausēšanai stiklā. Atšķirība būšot arī iespēja nodot pudeles benzīna uzpildes stacijās. Tagad Latvijai iepirkto taromātu modernumu viņš piesauca, bet sīkāk to neraksturoja. H. Danusevičs palika pie pretējā, ka Latvija nopirkusi novecojušas iekārtas, no kurām ražotājiem vajadzēta tikt vaļā. Moderni automāti ir tādi, kas atpazīst saplacinātas pudeles, nevis tikai to etiķetes labā stāvoklī, un pārskaita naudu uz pudeļu nodevēja kontu, nevis izdrukā papīra parādzīmi, ko apmaksā veikala kasē.

A. T. Plešs Neatkarīgajai apgalvoja, ka pašreiz izveidotā sistēma ļaušot depozīta iepakojumu veidu daudzumu palielināt, bet vispirms sistēma jāiedarbina sākotnēji noteiktajā apjomā.

Arnis Kluinis

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā