Francijas un Vācijas valdības atbalstīs iedzīvotājus; mūsu valdošā elite atbalstīs tikai Saeimas deputātus

Francijas un Vācijas valdības sola saviem iedzīvotājiem kompensēt izmaksas, kas saistītas ar strauji augošām degvielas cenām, turpretī Latvijā šie būtiskie zaudējumi tiks kompensēti tikai Saeimas deputātiem.
Francijas un Vācijas valdības pārstāvji jau paziņojuši par lēmumu kompensēt savas valsts iedzīvotājiem degvielas cenu kāpumu, turpretī Latvijas valdības pārstāvji kompensāciju vietā iesaka iedzīvotājiem ciešāk solidarizēties ar Ukrainu ©depositphotos.com

To apliecina arī Francijas un Vācijas valdības augstāko pārstāvju publiskie izteikumi.

Francija sola - 15% nost!

Francijas premjerministrs Žans Kasteks 12. martā intervijā laikrakstam “Le Parisien” paziņoja, ka Francijas valdība pieņēmusi lēmumu atbalstīt tos valsts iedzīvotājus, kuriem būtiski palielinājušies izdevumi sakarā ar straujo benzīna un dīzeļdegvielas cenu kāpumu.

Atbilstīgi valdības lemtajam, no šā gada 1. aprīļa četru mēnešu garumā Francijā autovadītājiem tiks kompensēti 15% no iegādātās degvielas summas.

Žans Kasteks intervijā laikrakstam paskaidrojis, ka jau šobrīd degvielas cenas Francijā pārsniedz divus eiro par litru un situācija, pēc Francijas valdības aplēsēm, tuvākajā laikā nemainīšoties.

Foto kolāža/Ekrānšāviņi

Valdības vadītājs norādījis, ka šāds atbalsts iedzīvotājiem valsts budžetam izmaksās vismaz divus miljardus eiro. Francijas premjers aicinājis arī naftas koncernus dot savu ieguldījumu finansiālā sloga mazināšanā Francijas iedzīvotājiem. “Ja valsts saviem iedzīvotājiem kompensēs 15 centus [par litru], bet naftas koncerni piecus centus [par litru], tad iedzīvotāju kabatās paliks 20 centu par katru degvielas litru,” skaidrojis premjerministrs Ž. Kasteks.

Vairāk skat šeit.

Vācija gatavojas kompensēt

Savukārt Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners, kā ziņo aģentūra “DPA” un “Deutsche Welle”, atklājis, ka arī Vācijas valdība saviem iedzīvotājiem plāno piedāvāt valsts kompensācijas par Vācijas degvielas uzpildes stacijās iegādāto degvielu. Pagaidām gan vēl Vācijas valdība neesot izlēmusi, cik daudz tā kompensēs par iegādāto degvielas litru. Tiekot lēsts, ka kompensējamā summa tikšot iezīmēta jau degvielas uzpildes stacijās, degvielu iegādājoties, un pēc tam autovadītājs ar tur saņemto maksājumu apliecinājumu - čeku - varēšot vērsties pēc kompensācijas Vācijas valsts ieņēmumu dienestā.

13. marta vakarā arī Vācijas vicekanclers, ekonomikas un klimata aizsardzības ministrs Roberts Habeks aģentūrai “DPA” paziņoja: “Ārkārtīgi augstās cenas apkurei, ārkārtīgi augstās cenas elektroenerģijai, ārkārtīgi augstās cenas degvielai kļuvušas par smagu nastu mājsaimniecībām. Jo mazāki kļūst to ieņēmumi, jo smagāka kļūst šī nasta. Tādēļ federālā valdība šobrīd gatavo vēl vienu palīdzības paketi.”

Pēc R. Habeka teiktā, valdība izskata trīs atbalsta pozīcijas saviem iedzīvotājiem: pirmkārt, mājsaimniecībām jāpalīdz apmaksāt augstos rēķinus par elektrību, apkuri un degvielu. Vicekanclers brīdinājis, ka vācu ģimenei, kura dzīvo neremontētā mājā, cenas par gāzi var pieaugt vidēji “līdz pat 2000 eiro gadā”.

Otrkārt, esot jādomā par energoefektivitātes paaugstināšanu. Piemēram, automobiļu īpašniekiem esot jādomā, kā samazināt degvielas patēriņu, bet ēku saimniekiem jādomā par apkures sistēmas nomaiņu.

Treškārt, esot jāiedarbina efektīvās ekonomikas veicināšanas impulsi, piemēram, sistēma - jo efektīvāk tiek izmantota enerģija, jo tā kļūst lētāka.

Mūsējiem - solidarizācija jau esot tā kompensācija

Savukārt mūsu valsts vienkāršajiem iedzīvotājiem pagaidām nav lemts no valdības sagaidīt lēmumu par degvielas cenu nedabiskā kāpuma kompensēšanu. Piemēram, kā vakar vēstīja “Neatkarīgā”, Saeimas deputātiem nākamgad atvēlētas vēl lielākas kompensācijas par transportu, turpretī iedzīvotājus politiķi aicina nežēloties par degvielas cenām, jo jābūt solidāriem ar Ukrainu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs, skaidrojot, kāpēc neatbalsta degvielas cenu kāpuma bremzēšanu ar nodokļu samazināšanu, uzsvēris: “Karš Ukrainai maksā cilvēku dzīvības, savukārt mums Latvijā tas izmaksās naudā un sagādās Latvijas un arī visas Eiropas iedzīvotājiem vēl daudz neērtību. Degvielas cenas pieaugums pretstatā cilvēku dzīvībai un drošībai ir salīdzinoši maza neērtība.” (Saeimai nākamgad atvēlētas vēl lielākas kompensācijas par transportu)

Par savējiem domā vismazāk

Saeimas ZZS frakcijas deputāts Armands Krauze, lūgts skaidrot, kādēļ tādu turīgo valstu kā Francija un Vācija iedzīvotājiem valdības piedāvā kompensēt degvielas izdevumus, turpretī mūsu valdība mūsu trūcīgajiem iedzīvotājiem kompensāciju vietā piedāvā ciešāk solidarizēties ar Ukrainas iedzīvotājiem, teica: “Uzskatu, ka tieši mainīt nodokļu likumus ir visefektīvākais kompensāciju mehānisms. Tas visiem vienlīdzīgi samazinās izmaksas - gan uzņēmējiem, kuri veic loģistikas pakalpojumus, gan iedzīvotājiem, kuri ik dienas dodas uz darbu. Tad uzreiz būs redzami gan ieguvumi tautsaimniecībai un iedzīvotājiem, gan zaudējumi budžetā. Nesen dzirdēju Valsts prezidentu sakām, ka nodokļu samazināšana neesot prātīga - tā valsts budžetā radīšot simtus miljonu zaudējumus, tādēļ mērķtiecīgāk esot kompensēt degvielas izdevumus tikai tām iedzīvotāju grupām, kurām tas visvairāk nepieciešams. Tas nav pareizi. Šādi atbalsta veidi ir dārgi, jo šajā procesā jāiesaista milzīgs skaits ierēdņu, kas izmaksā lielu naudu. Turklāt šādā procesā vieni tiek pie kompensācijām, citi - nē. Šāda sadale izrādīsies negodīga. Tūkstošiem ierēdņu sēdēs un vērtēs, kuru atbalstīt un kuru nē. Tā būs bezjēdzīga ierēdņu noslogošana. Tādēļ ir daudz prātīgāk veikt īslaicīgus grozījumus nodokļos. Tam, ka Latvijas valdība ir ļoti kūtra šajos jautājumos, es pilnīgi piekrītu. Te jau ir tas jautājums - kādēļ tādas bagātas valstis, kuru iedzīvotāju dzīves līmenis ir vairākas reizes augstāks nekā Latvijā, var to izdarīt, bet Latvijas valdība no šādiem soļiem atturas. Latvijas valdība nesaprot, ka mēs kopā ar Franciju un Vāciju atrodamies vienotā preču un pakalpojumu tirgū, un šo vienoto tirgu neviens nav atcēlis. Iedomāsimies situāciju, ka Rīgā, Daugavas vienā krastā, cenu kāpumu iedzīvotājiem kompensē, bet pretējā krastā nekompensē. Vai tas būtu godīgi? Nē, nebūtu godīgi, jo visi taču dzīvo vienā pilsētā. Skumji, ka Latvijas valdība par saviem iedzīvotājiem domā vismazāk.”