Latvijas Krievu savienība ANO ierosinājusi lietu pret Latviju

Prokremliskā partija “Latvijas Krievu savienība” ar jaunu prasību pret Latvijas valsti vērsusies Apvienoto Nāciju Organizācijā – šajā reizē Cilvēktiesību komitejā, pieprasot atņemt Latvijas krievu bērniem tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas vadītās politiskās organizācijas kara laika aktivitātes nepārprotami liecina, ka no Maskavas saņemts rīkojums šūpot situāciju Latvijā.
Akcijās krievu skolu atbalstam pasūtītāja karogs vienmēr ir klātesošs ©F64

Pats par sevi fakts, ka partija noorganizējusi sūdzības saistībā ar Latvijā īstenoto izglītības reformu, nav nekas pārsteidzošs. Jau gadiem ilgi valodas jautājums un it kā pie mums pastāvošā krievu diskriminācija ir šīs partijas jājamzirdziņš. Nav brīnums arī tas, ka ANO komiteja šīs sūdzības ir pieņēmusi izskatīšanā. Krievijas iebrukums Ukrainā un Apvienoto Nāciju nespēja jebkā ietekmēt agresoru liecina par šīs organizācijas hronisku nespēju. Krievijai tajā ir veto tiesības. Attiecīgi jebkādi jautājumi, kas interesē Krieviju, tiek veiksmīgi virzīti ANO institūcijās pēc Krievijas ieskatiem, tostarp tādi, kas attiecas uz viņu “tautiešu politiku” bijušajās padomju republikās. Latvijas Krievu savienības aktivitātes skatāmas tieši kontekstā ar Krievijas interesēm.

Partija ignorē VDD brīdinājumu

Visu kara mēnesi partija bijusi ļoti aktīva. Biedri atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā demonstrējuši sociālajos tīklos, izplatījuši publiskajā telpā - greznojušies ar Krievijas Federācijas karogiem un ukraiņus apsaukājuši par nacistiem. Valsts drošības dienests šīs aktivitātes pamanīja un izteica partijai brīdinājumu “par aktivitātēm, kas vērstas uz Krievijas Federācijas īstenotās ārpolitikas un starptautisko tiesību normu pārkāpumu attaisnošanu, kā arī propagandas vēstījumu izplatīšanu”. “Neatkarīgā” jau vēstīja, ka “Prokremliskās LKS biedriem aizliedz slavēt karu”. Lai politiskās organizācijas darbs netiktu iztirzāts tiesā vai pat apturēts, kā to pieļauj likums, partijas valde izdeva rīkojumu saviem biedriem publiskajā telpā ievērot klusuma režīmu un neplātīties ar partijas atbalstu Krievijai. Taču praksē šis rīkojums nav pildīts. Partija savas aktivitātes ir nevis piebremzējusi, bet gluži otrādi - tās izvērš plašumā. Jau pēc saņemtā Valsts drošības dienesta brīdinājuma partija turpina aģitēt iedzīvotājus pulcēties uz masu pasākumu sarkanās armijas pagodināšanai 9. maijā pie pieminekļa “Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Iecerēts tradicionālais “krievu pasaules” mītiņš ar ziedu nolikšanu pieminekļa pakājē un sekojošu spēka un vienotības demonstrāciju.

Latvijas Krievu savienības publicitātes foto

Uzsildīts stāsts par diskrimināciju skolās

Kamēr varas iestādes vēl domā, vai un kā ierobežot Krievijas režīma atbalstītāju masveida pulcēšanos 9. maijā, partija “Latvijas Krievu savienība” īsteno jau nākamo provokāciju pret Latvijas valsti. Uzsildīts tas pats vecais stāsts par krievu diskrimināciju Latvijas izglītības sistēmā. Jau 2021. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejā tika skatīts Latvijas ziņojums “Par ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām izpildi Latvijā 2008.-2017. gadā”. Komiteja noslēguma secinājumos aicināja Latviju pārskatīt savu valodas politiku un faktiski izglītības sistēmā atjaunot padomju okupācijas režīma ieviesto divvalodību. Savukārt Latvijas valdība savos paskaidrojumos atbildēja, ka neko savā valodas politikā mainīt negrasās un pāreja uz mācībām valsts valodā Latvijā notiks kā plānots. Toreiz ANO vērsās trīs sabiedriskās organizācijas, tostarp divas no tām Krievijā reģistrētas. Lai stāstu par krievu diskrimināciju Latvijā izmaltu vēlreiz, tagad Latvijas Krievu savienība rīkojusies citādi. Tā vērsusies citā struktūrvienībā - ANO Cilvēktiesību komitejā. Turklāt darījusi to nevis caur savām sadraudzības organizācijām Krievijā, bet prokremliski apmātām Latvijas ģimenēm. Un Apvienotās Nācijas sūdzību pieņēmušas.

Latviešu valoda viņiem izraisa mokas

Partija savā sociālo tīklu kontā vēsta, ka virzību tās iniciētā sūdzība guvusi pagājušajā nedēļā. Komiteja ierosinājusi lietu par 2018. gada reformas iespējamo neatbilstību starptautiskajam paktam par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Latvijas valdībai līdz septembra beigām jāsniedz paskaidrojumi. Prasības iesniedzēji esot etniskie krievi, poļi, armēņi, azerbaidžāņi, ukraiņi un arī latvieši, kuri pieder pie Latvijas krievvalodīgo kopienas. Partija sludina, ka, neskaitot 34 iesniedzēju ģimenes, par cietušajiem uzskatāmi 70 000 ģimeņu, kuru bērni mācās mazākumtautību programmās. Un, lūk, kā Latvijas Krievu savienība apraksta kaitējumu, ko mazgadīgām un nepilngadīgām personām nodara latviešu valoda. Pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs

“bērni tiek pakļauti stresam un pārcilvēciskai slodzei, zaudē interesi par mācībām, atpaliek attīstībā un zaudē nacionālo identitāti.

Vecāki spiesti novērst oficiālās izglītības trūkumus ar ikdienas iesaistīšanos mājasdarbu pildīšanā un mājskolotāju piesaisti”. Latvijas Krievu savienība izplata absurdu un bīstamu ideju, ka valsts valoda krievu bērnus un viņu ģimenes Latvijā padara par upuriem. Faktiski partija cenšas panākt, lai Latvijas pilsoņiem ar krievu saknēm tiktu liegta izglītība valsts valodā. Kaut gan visiem bērniem ir tiesības saņemt vispārējo izglītību valsts valodā bez diskriminācijas pēc etniskās piederības.

Ekrānšāviņš

Partija apliecina kalpošanu Kremlim

Visticamāk, tālākais scenārijs būs tāds pats kā pirms gada. ANO pateiks, ka Latvijai vairāk jārūpējas par mazākumtautībām, Latvija atbildēs, ka jau rūpējas ļoti labi un rūpēsies vēl labāk, nodrošinot izglītības procesu valsts valodā bez jebkādas diskriminācijas. Savukārt Latvijas Krievu savienība atskaitīsies par paveikto Maskavai, un Kremļa propagandas rīki zināmu laiku izplatīs melus par to, kā Latvijā tiek traumēti krievu bērni. Jāpiebilst, ka partija šīs sūdzības ANO saorganizēja laikā, kad Krievija nebija atkārtoti iebrukusi Ukrainā. Tobrīd Latvijas izglītības reforma vēl paredzēja saglabāt tā dēvētās mazākumtautību skolas un noteiktās proporcijās daļu mācību priekšmetu turpināt mācīt krievu valodā. Karš visu ir mainījis. Nav pieļaujams atstāt daļu Latvijas jauno pilsoņu svešas un naidīgas informatīvās telpas ietekmē. Koalīcija tagad plāno pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā sešus gadus garā periodā no 2023./2024. mācību gada. Bet varbūt pat ātrāk.

Partijai “Latvijas Krievu savienība” tas noteikti būs impulss jaunām pret Latvijas valsti un tās iedzīvotājiem vērstām aktivitātēm. Pastāv gan arī tāda iespēja, ka partija par Kremļa propagandas vēstījumu izplatīšanu un kara attaisnošanu tiks likvidēta, vēl pirms sāksies izglītības reformas pēdējais posms. Valsts drošības dienests pagaidām nekomentē, vai vērsīsies tiesā ar prasību apturēt partijas darbību, taču partijai izteiktais brīdinājums ir šādas prasības obligāts priekšnoteikums. Tā teikt - dota iespēja laboties. Taču ar kara laika pretvalstiskajām aktivitātēm partija ir skaidri apliecinājusi savu Kremļa ietekmes aģenta statusu.

Ārlietu ministrijas komentārs

“Neatkarīgā” vērsās pie Ārlietu ministrijas ar jautājumu, kā Latvijas Krievu savienības prasība ANO Cilvēktiesību komitejā var ietekmēt Latvijas intereses. Atbilde īsumā - lieta pret Latviju patiešām ir ierosināta, taču komiteja nav tiesa un tās viedokļi dalībvalstīm nav juridiski saistoši. Savukārt Latvijas Krievu savienības ārpolitiskās aktivitātes un to nodarīto kaitējumu Latvijai ministrija komentēt atturas:

“2022. gada 25. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstais cilvēktiesību komisārs nosūtīja Latvijas valdībai apsvērumu sniegšanai ANO Cilvēktiesību komitejā iesniegto sūdzību par iespējamiem ANO 1966. gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām pārkāpumiem Latvijā. Sūdzību ir iesniegušas 34 ģimenes (kopā 91 persona), kas uzskata, ka Latvijā īstenotā izglītības reforma pārkāpj viņu kā mazākumtautībām piederošu ģimeņu bērnu pakta 24. panta pirmajā daļā (bērnu tiesības uz aizsardzības līdzekļiem), 26. pantā (diskriminācijas aizliegums) un 27. pantā (minoritāšu tiesības baudīt savu kultūru, sludināt un praktizēt savu reliģiju vai lietot savu valodu) garantētās tiesības.

Latvijas apsvērumi ANO Cilvēktiesību komitejā jāiesniedz līdz šā gada 26. septembrim.

ANO Cilvēktiesību komiteja uzrauga pakta izpildi un izskata individuālās sūdzības par iespējamiem paktā garantēto tiesību pārkāpumiem. Personas tiesības vērsties ANO Cilvēktiesību komitejā paredz pakta Pirmais papildprotokols, kurš Latvijā stājās spēkā 1994. gada 10. maijā, Latvijai atzīstot ANO Cilvēktiesību komitejas kompetenci izskatīt sūdzības par iespējamiem pakta pārkāpumiem Latvijā. Pēc sūdzības saņemšanas ANO Cilvēktiesību komiteja par to informē dalībvalsti, pret kuru sūdzība iesniegta, dodot dalībvalstij iespēju sniegt savus apsvērumus par sūdzības pieņemamību izskatīšanai un sūdzībā izteikto apgalvojumu būtību. Pušu iesniegtos apsvērumus ANO Cilvēktiesību komiteja izvērtē slēgtā sēdē un pēc tam pusēm paziņo pieņemto lēmumu. Jānorāda, ka ANO Cilvēktiesību komiteja nav tiesa un tās viedokļi nav juridiski saistoši, proti, tiem ir rekomendējošs raksturs.”