Kara atbalstītāju akcijas Vācijā raisījušas diskusijas, kā šādus pasākumus ierobežot

Vācijas varas iestādes pagaidām demonstrē nosacītu iecietību pret Krievijas kara Ukrainā atbalsta akciju rīkotājiem un dalībniekiem, tomēr nākotnē šiem “putinistiem” var nākties izjust Vācijas likumu bardzību, liecina “Neatkarīgās” apkopotā informācija no Vācijas medijiem, kā arī no ierakstiem sociālajos tīklos.
Vācijā diskutē, kā vienlaikus saglabāt konstitūcijā garantētās pulcēšanās brīvības un liegt Krievijas kara noziegumu slavināšanu Vācijas pilsētās ©Ekrānšāviņš no “Deutsche Welle” mājaslapas

Kā informē Vācijas mediji “Redaktionsnetzwerks Deutschland” un “Deutsche Welle”, līdz 18. aprīlim dažādās Vācijas zemēs kopumā uzsākti 140 “procesi” par atbalsta paušanu Krievijas militārajai ofensīvai Ukrainā. Lielākā daļa no uzsāktajām lietām esot saistītas ar Krievijas armijas izmantoto burtu Z un V, kas nepārprotami ir kļuvuši tieši par Ukrainas kara atbalsta simboliem, popularizēšanu. Šo simbolu popularizēšana Vācijas Krimināllikuma 140. panta izpratnē nozīmē militāra iebrukuma slavināšanu, par ko vainīgajiem tiek piespriests naudas sods vai arī ieslodzījums līdz trim gadiem cietumā.

Te jāsaprot tas, ka Vācijas kriminālprocess ir atšķirīgs no Latvijas - Vācijā “procesa uzsākšana” nenozīmē, ka uzreiz ir uzsākts “kriminālprocess”, kā tas būtu Latvijā.

Pagājušajā nedēļā vietnē “Facebook” parādījās oficiāli nepastiprināta informācija, ka Vācijas varas iestādes veikušas militārās agresijas atbalstītāju akciju dalībnieku un viņu automašīnu rūpīgu izpēti, izmantojot modernās seju atpazīšanas tehnoloģijas. Izpētes laikā identificētas personas, kuras ir Krievijas pilsoņi, bet Vācijā atrodas vai nu ar uzturēšanās atļaujām, vai arī ar Eiropas Savienības valstu izsniegtajām vīzām. Kā norādījis avots, varas iestādes lems par vīzas vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu daļai no identificētajām personām. Oficiālu apstiprinājumu tam Vācijas policijas un Iekšlietu ministrijas mājaslapās “Neatkarīgajai” pagaidām nav izdevies atrast.

Krievi sajutušies diskriminēti?

No 3. līdz 10. aprīlim dažādās Vācijas pilsētās notika tā dēvētais auto maršs, kura laikā vairākas automašīnas ar izkārtiem Krievijas un PSRS karogiem kolonnā braukāja pa Vācijas pilsētu ielām. Vairākus auto rotāja arī Z un V burti. “Auto marša” dalībnieki regulāri izsauca nicīgus nievājošus bļāvienus Ukrainai, Ukrainas bēgļiem, kā arī pie ēkām izkārtajiem Ukrainas karogiem.

Lielākā šāda akcija notika Berlīnē. Tur pasākuma organizatoriem izdevās sapulcināt kolonnā ap 400 automašīnu. Pasākums sākās 3. aprīļa pusdienas laikā Berlīnes nomalē. Auto kolonna virzījās cauri pilsētai līdz Berlīnes centrālajai dzelzceļa stacijai, kur ik dienu ierodas simtiem bēgļu no Ukrainas. Brauciens turpinājās uz pilsētas pretējās puses nomali. Policisti pasākumu rūpīgi vēroja un dažkārt devās pie automašīnām, lai aizvāktu Vācijā aizliegtos Ukrainas kara slavinājuma simbolus - Z un V burtus.

Pēc laikraksta “Berliner Morgenpost” ziņām, pēc 3. aprīļa pasākuma policijas iestādes uzsākušas piecus procesus saistībā ar Z burta popularizēšanu. Līdzīgas kara slavinātāju akcijas notika arī citās Vācijas pilsētās - Bonnā, Štutgartē un citur. Savukārt Hannoverē un Frankfurtē pie Mainas varas iestādes aizliedza virzību “auto maršā”, bet atļāva vien pulcēšanos un mītiņošanu. Šīs akcijas izrādījās mazāk pamanītas un līdz ar to izpelnījās arī krietni mazāku sabiedrības nosodījumu.

Vācijas laikrakstiem izdevies noskaidrot, ka Berlīnes “auto marša” organizatori ir kādas Berlīnes auto remonta darbnīcas līdzīpašnieki - “Igors un Kristiāns F.”. Pasākumu viņi esot rīkojuši “krievu aizstāvībai no diskriminēšanas”. Kristiāns akcijā startējis ar uz savas automašīnas uzlīmētu Dāvida zvaigzni un jautājumu “Arī mēs drīz?”. Tas, pēc viņa teiktā, nozīmējot, ka patlaban krievi Vācijā tiekot diskriminēti tāpat kā ebreji pirms Otrā pasaules kara. Iecerēto akciju viņi popularizējuši caur vietni “Tik-Tok”. Cerējuši, ka akcijā pulcēšoties aptuveni 30 automašīnu.

“Kā var pieļaut”? “Kā var nepieļaut”?

Vēršoties pie policijas un Berlīnes birģermeisterienes “Twitter” vietnē, Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks ierakstījis: “Ak dievs, kā var pieļaut tik kaunpilnu auto maršu Berlīnes centrā.”

Kā ziņo “Deutsche Welle”, Ukrainas vēstnieku atbalstījis Tīringenes zemes iekšlietu ministrs Georgs Mejiers: “Nedrīkst pieļaut to, ka uz Vācijas ceļiem tiek slavināti Putina kara noziegumi. Aizliegt šādus auto maršus, izskatās, mums nav tiesību, taču mums jāizmanto visas likumā paredzētās iespējas, lai regulētu tiesības uz brīvu pulcēšanos un būtu iespējams šādas akcijas ierobežot.”

Savukārt sabiedriskās organizācijas “Laikmetīgā liberālisma centrs” līdzdibinātājs Ralfs Fikss “Twitter” paziņojis: “Ceru, ka konstitūcijas ievērošanas uzraudzīšanas federālā iestāde ir noskaidrojusi, kāda loma pasākuma organizēšanā pieder Krievijas vēstniecībai Vācijā.”

Nedēļas žurnāls “Spiegel” citē Ziemeļreinas-Vestfālenes iekšlietu ministru Herbertu Reulu: “Ņemot vērā fotogrāfijās redzēto par pēdējo dienu zvērībām, es personīgi nespēju saprast, kā var nostāties kara noziedznieku pusē.”

Daudz mašīnu, bet maz cilvēku

Saistībā ar karu slavinošajām akcijām Vācijas sabiedrībā uzvirmojusi diskusija par Vācijas konstitūcijā garantētajām pulcēšanās brīvībām.

Berlīnes birģermeistare Franciska Gifaja, no vienas puses atbalstot “auto marša” nosodītājus, vienlaikus atzinusi varas iestāžu pārstāvju darbības akcijas laikā par pareizām un korektām. Viņa uzsvērusi, ka pulcēšanās brīvība tiek garantēta Vācijas konstitūcijā. Arī vērsties pret Krievijas karoga plivinātājiem varas iestādēm neesot pamata.

Tīringenes zemes iekšlietu ministrs G. Meijers un citi politiķi piedāvā “auto maršu” akcijas ierobežot, atļaujot tās rīkot tikai un vienīgi pilsētu nomalēs.

Līdz šim visradikālākos ierobežojumus ieviesušas Hannoveres varas iestādes, liedzot ne vien popularizēt Z un V burtus, bet arī plivināt PSRS sarkanos karogus.

Kā radio “Deutschlandfunk” programmai “Berlīnes balss” skaidrojis blogeris Grigorijs Arosjevs, “simt automašīnu “auto maršā” - tas nozīmē daudz automašīnu, taču tie ir tikai simt cilvēku”. Arī Austrumeiropas un starptautisko pētījumu centra direktore Gvendolīna Zasse, runājot “Deutschlandfunk”, aicinājusi nepārspīlēt prokrievisko un proputinistisko akciju ietekmi un ņemt vērtā, ka šiem dažiem simtiem cilvēku stāv pretim ļaužu tūkstoši, kuri pauž pretējus uzskatus, nosodot karu un Krievijas agresiju. Viņa aicināja ņemt vērā arī to, ka šajos agresoru nosodījuma pasākumos piedalās arī ļoti daudz krievu.