Deputāts Edvīns Šnore jūtas nepatīkami pārsteigts, ka savulaik strādājis Aleksandra Babakova kontrolētā uzņēmumā

“Es viņu ne zināju, ne dzirdēju, ne redzēju,” par šobrīd ASV krimināli apsūdzēto Krievijas domes vicespīkeru un Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sporta kluba ACSK direktoru padomes priekšsēdētāju Aleksandru Babakovu saka Nacionālās apvienības Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs un Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sekretārs Edvīns Šnore.
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Edvīns Šnore (attēlā pa kreisi) noliedz, ka, astoņus gadus strādājot SIA “R un I Demo”, būtu kaut reizi redzējis vai dzirdējis šīs firmas vairākuma īpašnieka pārstāvi – Krievijas Valsts domes vicespīkeru un Krievijas bruņoto spēku sporta kluba ACSK padomes priekšsēdētāju, šobrīd ASV sankcionēto un krimināli apsūdzēto Aleksandru Babakovu (attēlā pa labi) ©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

No 2001. gada aprīļa līdz 2006. gada jūlijam SIA “R un I Demo” kontrolpakete (50,92%) piederēja sankcionētā un apsūdzētā A. Babakova kompānijai “Jetfirm Limited”. Mazākuma dalībnieks ar 36,75% tolaik bija producents Kristaps Valdnieks.

Bet E. Šnore bija SIA “R un I Demo” valdes loceklis no 2005. gada 25. janvāra līdz 2007. gada 20. aprīlim, liecina datu bāze “Firmas.lv”.

Pats E. Šnore “Neatkarīgajai” atzina, ka darbu šajā kompānijā uzsācis jau 2000. gadā.

Loģiska interese

Tā kā tajā laikā kapitāla daļu kontrolpakete SIA “R un I Demo” piederēja A. Babakovam, bez viņa atbalsta un labvēlības E. Šnore it kā nevarētu kļūt par šīs uzņēmējsabiedrības valdes locekli.

A. Babakovs ir ne tikai Krievijas domes vicespīkers, bet ir arī cieši saistīts ar Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem, par ko “Neatkarīgā” rakstīja jau pirms 20 gadiem, kad A. Babakova uzņēmums ar tolaik vēl viena ietekmīga Latvijas politiķa - Arnolda Laksas - atbalstu pretendēja uz “Latvijas Krājbankas” kontrolpaketi, kā arī caur “Latvijas Krājbanku” veica aizdomīgus darījumus, iegādājoties ekskluzīvas Ukrainas viesnīcas.

Šobrīd E. Šnore ieņem augstus amatus valsts pārvaldē un viņam ir pielaide valsts noslēpumam. Šie apstākļi vedināja “Neatkarīgo” noskaidrot, kā E. Šnorem savulaik izdevies izpelnīties tik augstas Krievijas amatpersonas labvēlību; kādus pienākumus A. Babakovs viņam uzdevis veikt, pildot SIA “R un I Demo” valdes locekļa pienākumus; cik bieži viņš ticies ar A. Babakova kungu; kādas bijušas A. Babakova kunga intereses ieguldīt līdzekļus salīdzinoši nelielā Latvijas uzņēmumā; vai neradās iespaids, ka šī investīcija saistīta ar to, ka SIA “R un I Demo” direktors Viesturs Šutko tobrīd bija Latvijas premjera padomnieks un SIA “Lattelekom” direktoru padomes loceklis u.tml. jautājumus.

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka A. Babakovs šobrīd ASV tiek apsūdzēts par nelikumīgu Krievijas interešu lobēšanu un rietumnieku vervēšanu darboties Krievijas interesēs (skat). Pēc Krimas aneksijas A. Babakovs jau bija ieļauts arī ASV sankciju sarakstā.

Kūrējis Eiropas projektus

Babakovam izrakstītās pilnvaras

“Es amatā nenonācu ar Aleksandra Babakova, bet gan ar Viestura Šutko (premjera Eināra Repšes padomnieks, “Lattelekom” direktoru padomes loceklis, viens no skandalozā “Lattelekom” mierizlīguma “arhitektiem”) ziņu, kurš vadīja šo uzņēmumu (SIA “R un I Demo”). Viņš mani pieņēma darbā. Es izstrādāju Eiropas projektus. Sākumā mēs izcīnījām divus Eiropas projektus - virtuālā muzeja projektu “Virmus” un “Vicodi” (Visual contestualisation of digital information). Tas arī bija zinātniskais projekts, kurā piedalījās septiņi Eiropas partneri. Bet, kas attiecas uz Babakovu, es par to neko nezinu. Neesmu ne viņu redzējis, ne par viņu dzirdējis. Mēs strādājam šeit Rīgā un pārsvarā izstrādājām mājaslapas. Taisījām arī digitālos diskus. “R un I Demo” taisīja “Ekspo” disku.

Ne dividenžu dalīšana, ne valdes sapulces... nē, nu, var jau būt, kaut kur notika, par ko zināja Viesturs Šutko. Mēs tur strādājām. Mums bija viens programmētājs, bija viena māksliniece, kura taisīja lapas, es biju atbildīgs par tiem diviem Eiropas projektiem, un vēl bija mākslinieks, kurš vēlāk uztaisīja un pārdeva “Infogram”,” skaidroja E.Šnore. “Nezinu neko. Par “Jetfirm” neko neesmu dzirdējis. Tas bija sen. Ne tikai tas bija sen, bet arī toreiz neko nezināju. Man ar to nekādas saistības nebija.”

“Oi, oi, oi…”

Uzzinājis, ka A. Babakovam ir saistība ar Krievijas bruņoto spēku struktūrvienībām, E. Šnore izsaucās: “Oi, Jēzus, Jēzus, kā saka...”

“Neatkarīgā” Saeimas deputātu mierināja, ka nekas traks jau nav noticis. Tomēr deputāta satraukums nerimās: “Nu kā nav?! Tagad teiks - strādāja Šnore Krievijas militārpersonas uzņēmumā! Oi! Vārdu sakot, skaidrs... Tai laikā nekāds Babakovs netika pieminēts, nedz arī viņš šurp būtu braucis. Varbūt Šutko kaut ko zināja. Mēs jau visu laiku braucām uz biroju.”

Vaicāts, vai no uzņēmuma īpašnieku puses nebija aicinājumi pievērst īpašu uzmanību kādai amatpersonai vai taisīt projektus kādiem īpašiem pasūtītājiem, E. Šnore atbildēja: “Neko tādu neatceros. Sāku tur strādāt 2000. gadā, un tās lietas uzņēmumam aizgāja, kad dabūjām pirmo Eiropas Savienības projektu. Latvija tai laikā vēl nebija Eiropas Savienībā. Attiecīgi dabūjām arī Eiropas Komisijas zinātnes programmas finansējumu. Pēc tam 2002. gadā dabūjām otru projektu. Tā kā projektus ieguvām konkursa kārtībā, mūsu veiksmes procents bija ļoti augsts, un pieņemu, ka šis faktors arī piesaistīja investoru uzmanību. Mēs labi izskatījāmies, un mums bija lielas perspektīvas saistībā ar Eiropu. Eiropas Savienības nauda - tas ir labs bizness. Tā ka es pieņemu, kāds investors parādījās. Jā! Tātad viņš parādījās jau pēc pirmā projekta.”

“Kur vēl sliktāk var būt…”

Uz jautājumu, kāpēc viņš pameta darbu SIA “R un I Demo”, E. Šnore skaidroja: “Aizgāju no kompānijas 2008. gadā, kad beidzās Eiropas projekts. Arī no valdes aizgāju. Atklāti sakot, neatceros. Arī tā mana būšana valdē bija diezgan formāla. Tās valdes sēdes arī neatceros. Man paraksta tiesības nebija. Līgumus kompānijas vārdā neparakstīju. Vēl mums bija direktors Kristaps Valdnieks. Viņš par šito tēmu jau kaut ko vairāk var pastāstīt. Jā, viss skaidrs par šo. Kas tik viss neatklājas, un skaidrs, kādā gaismā tas tiks atspoguļots...”

“Neatkarīgā” turpināja mierināt, ka tik traki jau nebūs. Uz to E. Šnore noteica: “Nu, kur vēl sliktāk var būt - ka Krievijas domes vicespīkers...”

Sarunas gaitā E. Šnore atzina, ka viņam šobrīd ir pielaide valsts noslēpumam.

Uz norādi, ka pārstāvji no SAB arī var sākt interesēties par darbu minētajā uzņēmējsabiedrībā, kuras vairākuma dalībnieks bija ar A. Babakovu saistīts uzņēmums, E. Šnore teica: “Viņi taču to zināja visu laiku. Ko viņiem vaicāt, kāda tur saistība? Kad formē anketu pielaidei, tur viss ir jānorāda, bet - ko tur norādīt? Man jau nav nekāda saistība.”

Pirka ekskluzīvus īpašumus Ukrainā

Latvijā par A. Babakovu sāka runāt, kad “Neatkarīgā” atklāja, ka, visticamāk, tieši viņam pieder Nīderlandē reģistrētā kompānija “Macasyng Holding”, kura bija ieguvusi būtisku ietekmi tolaik vēl Latvijas valstij daļēji piederošajā “Latvijas Krājbankā”.

“Macasyng Holding” 2003. gadā izteica arī pretenzijas uz “Latvijas Krājbankas” kontrolpaketes iegūšanu, bet, kā zināms, vēlāk kontroli pār “Latvijas Krājbanku” ieguva nevis A. Babakovs, bet gan cits Krievijas pilsonis - Vladimirs Antonovs.

“Neatkarīgā” 2001. gadā atklāja, ka šī “Macasyng Holding” ir kļuvusi arī par Krievijas bruņoto spēku futbola kluba ACSK akcionāru, savukārt ACSK direktoru padomes priekšsēdētājs tolaik bija tieši A. Babakovs.

Kad tobrīd jau bijušais “Latvijas Krājbankas” prezidents Arnolds Laksa kļuva par Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju un attiecīgi arī Nacionālās drošības padomes locekli, “Neatkarīgā” atklāja, ka viņam ir miljonu parādsaistības pret minēto Krievijas ACSK līdzīpašnieci “Macasyng Holding”.

Milzīgas parādsaistības pret “Macasyng Holding” tolaik bija arī “Lattelekom” direktoru padomes loceklim Gundaram Stūrim, un tad nu iznāca tā, ka A. Babakovs tobrīd biznesā turēja “saitītē” (t.i., lai neteiktu, aiz kā turēja) divus Latvijas stratēģiskā “Lattelekom” direktoru padomes locekļus un Nacionālās drošības padomes locekli - bet tas ir tikai tas, kas zināms publiski.

Savukārt A. Babakova firmu “Jetfirm Limited” “Neatkarīgā” pamanīja 2003. gadā, kad tā, izlaižot naudu caur “Latvijas Krājbanku”, iegādājās divas prestižas viesnīcas Ukrainā. Šo informāciju pārpublicēja arī citi Latvijas mediji, piemēram, ziņu aģentūras LETA, BNS, laikraksts “Biznes i Baltija”, portāls “Delfi” (skat, piemēram, šeit). Tātad iznāk, ka E. Šnore šo informāciju tolaik nepamanīja.

Bet pavisam nesen A. Babakovs un divi viņa biroja darbinieki - Krievijas Federācijas pilsoņi Aleksandrs Vorobjovs un Mihails Plisjuks - ASV tika apsūdzēti “sazvērestībā, mēģinot darboties kā aģentiem ārvalstīs, bez savu darbību saskaņošanas ar ASV Tieslietu ministriju”; “sazvērestībā, mēģinot apkrāpt vīzu režīmu”; “sazvērestībā, mēģinot apiet OFAC piemērotās sankcijas”.