Rīgā šodien un rīt gaidāmas plaša mēroga provokācijas. Iespējami grautiņi.

Iespējams, šoreiz nekārtības būs lielākas par 2009. gada Vecrīgas grautiņiem. Prokremliski noskaņotajos burbuļos cirkulē uzsaukumi mobilizēties cīņai pret nacistiem un Pārdaugavas pieminekļa aizsardzībai. Nesaskaņota mītiņošana gaidāma ne vien šodien pie Rātsnama, bet arī rīt Uzvaras parka apkaimē. Organizatorisko darbu situācijas destabilizācijai valstī pamatā pilda galēji radikālās organizācijas, Latvijas Krievu savienības, biedri.
©Ekrānšāviņš

Drošības iestādes rekomendējušas Rīgas domei Latvijas Krievu savienības pieteikto protesta mītiņu nesaskaņot, un pašvaldība tā arī darījusi. Taču šajā reizē agresīvi noskaņotos Kremļa politikas un kara atbalstītājus vairs neinteresē, vai kāds kaut ko ir aizliedzis vai atļāvis. Prokremliskā Latvijas Krievu savienība un tās biedri aktīvi aģitē sociālajos tīklos uz masu nepakļaušanos: “Tagad vai nekad! Neļausim neglābjami pārvērst Latviju fašistiskā valstī! Mums kopā jāiziet un jāparāda vēl neredzēta vienotība, un, ja būs nepieciešams, jāstāv līdz beigām par mūsu pieminekli Atbrīvotājiem!” Tā uz pēcpusdienā gaidāmo nelikumīgo pulcēšanos aģitē pretvalstiskās organizācijas jaunā līdere Tatjana Andrijeca. 9. maijā viņa tika aizturēta par skrejlapu dāļāšanu, taču atkal tika atbrīvota. Aģitē arī vecie līderi. Miroslavs Mitrofanovs aicina cīņā ne par simtiem padomju pieminekļu, bet arī divvalodības saglabāšanu izglītībā. Lai arī savā būtībā pretvalstiski, tomēr šie aicinājumi vēl nesatur vardarbības elementu. Taču tīmeklī krievu sociālajos burbuļos figurē arī daudz agresīvāki uzsaukumi. Turklāt uz pulcēšanos ne tikai šodien pie Rātsnama, bet arī sestdien pie pieminekļa Pārdaugavā.

Pavēles nāk no Maskavas

Iespējams, tā ir tā pati taktika, kas tika izmantota jau iepriekš - 9. maijā atnākam uz oficiālo ziedu nolikšanu, bet 10 maijā uzorganizējam īsto pasākumu. Un īstais tika organizēts no Maskavas. Protams, puķu novākšana ar traktoru kalpoja par lielisku ieganstu, taču tas nebūt nebija noteicošais faktors. Situācija Latvijā tiek plānveidīgi šūpota. Kremļa ietekmes aģenti Latvijā tika iedarbināti ar bijušā Krievijas Federācijas vēstniecības darbinieka, Krievijas Federācijas izlūkošanas dienesta virsnieka Dmitrija Jermolajeva starpniecību, bet tālāk jau caur Latvijas Krievu savienību sociālajos tīklos notika ķēdes reakcija. Un tagad tur jau pavairoti teksti ar nepārprotamiem draudiem un aicinājumiem uz vardarbību. Premjera komandējuma laikā Kanādā viņa funkcijas pašlaik pilda aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Vakar viņš valsts televīzijā sprieda, ka “pašlaik Latvijā nav vērojams etnisks konflikts starp latviešiem un krieviem, bet gan politisks konflikts starp dažādiem pasaules redzējumiem”. Taču šie redzējumi runā divās atšķirīgās valodās. Uzsaukumi uz nemieriem tiek izplatīti krievu valodā, un tiem līdzi nāk agresīvi vēstījumi, ka par maz latviešu ir uz Sibīriju sūtīti, ka Krievijas specdienesti piefiksē ikvienu, kurš ziedojis pieminekļa nojaukšanai, un pēc Krievijas armijas ienākšanas ikviens ziedotājs tiks nošauts. Latvieši tiek saukti par lopiem, nacistiem, gļēvuļiem un daudzveidīgā nenormatīvā leksikā.

Situācija ir sprādzienbīstama

Naida līmenis prokremliski noskaņotajā sabiedrības daļā pašlaik ir nepieredzēti augsts. Klātienē to izjuta ikviens, kurš 9. un 10. maijā atradās Uzvaras parka apkaimē un pieminekļa tuvumā ar latviešu vai ukraiņu simboliku. Katrs, kas nāca garām savās puķu darīšanās, spļāva virsū, draudēja, lamājās, demonstratīvi viebās. Iereibuši vīrieši, mātes ar bērniem, tīņi un pensionāri - teju visi bez izņēmuma. Tas rada bažas, ka Maskavas inspirētās provokācijas šodien, rīt un turpmākajās dienās var pāraugt daudz nopietnākās masu nekārtībās un reālā valsts drošības apdraudējumā, ko savās interesēs var izmantot Krievija. Nebūs nemaz vajadzīgs iesūt pie mums zaļos cilvēciņus, lai izraisītu pilsoņu karu. Pēc smagās izgāšanās 10. maijā, kas iekšlietu ministrei Marijai Golubevai, iespējams, maksās amatu, drošības dienesti ir maksimāli mobilizējušies, un arī bruņotie spēki gatavi nepieciešamības gadījumā nākt talkā: “Aizsardzības ministrija ir pārliecināta, ka Valsts policija tiks galā ar šo situāciju. Tomēr, ja tāda nepieciešamība radīsies un Valsts policija lūgs atbalstu, tad Zemessardze to sniegs.”

Valsts policijas komentārs

“Neatkarīgā” lūdza informāciju par Valsts policijas gatavību gaidāmajām masu nekārtībām. Lūk, atbilde:

“Jā, iestādes ir informētas par 13. maija aktivitātēm. Ir apzināti iespējamie riski, un Valsts policija sadarbībā ar citiem dienestiem šobrīd rūpīgi gatavojas, tiek izstrādāts plāns un gatavots policijas resurss, tajā skaitā pastiprinājumi no reģionālām pārvaldēm, kā arī pilnīgā gatavībā tur strādāt ir Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljons. Policija ir augstā gatavības stāvoklī un gatava reaģēt. Valsts policija atgādina, ka nebūs nekādas tolerances pret jebkāda veida pārkāpumiem un personām, kas attaisno, slavē militāro agresiju Ukrainā, padomju okupāciju un veic citus līdzīgus pārkāpumus.

Policijas rīcība būs stingra, konkrēta un tūlītēja, un būs jārēķinās ar atbildību. Šādām darbībām un izpausmēm nav vietas mūsu Latvijā.”

Prezidents aicina neklusēt

Un vēl zīmīga piebilde. Līdz šim visas amatpersonas Latvijai lojālos iedzīvotājus ir aicinājušas stāvēt malā un klusējot noraudzīties uz Kremļa atbalstītāju plosīšanos - lai tikai neizprovocētu jaunus saasinājumus, bet tagad situācija ir mainījusies. Valsts prezidents Egils Levits ir aicinājis Latvijas sabiedrību un ikvienu cilvēku skaidri paust savu nostāju:

“(..) Latviešiem un visiem Latvijas patriotiem neatkarīgi no tautības ir skaļi, skaidri un tieši jāsaka un jārāda, ka viņi stāv uz Satversmes pamatiem, uz mūsu kopīgo Latvijas un Eiropas vērtību pamatiem, ka mēs esam kopā ar Ukrainu, nevis ar Krieviju kā agresorvalsti. Tāpēc es nepiekrītu nesen dzirdētajam padomam, ka mums ir jāizvairās paust savu viedokli skaļi. Tieši otrādi - mums šis viedoklis ir jāsaka, lai visiem - arī tiem cilvēkiem, kuri iet pie okupantu pieminekļa, - būtu skaidrs, ka tas ir Latvijas kopīgais viedoklis.” Pilnā apjomā prezidenta viedoklis par 9. un 10. maija notikumiem skatāms ŠEIT.