Tieslietu ministrijas pārraudzības iestādēs valda "neveselīgs mikroklimats"

Ministru prezidenta biedra un tieslietu ministra Jāņa Bordāna parakstītajā lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu Iļģuciema cietuma priekšnieka vietniecei pulkvedei Oksanai Kulakovai lasāmas sūdzības gan par Tieslietu ministrijas (TM) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadības piekopto psiholoģisko teroru jeb bosingu, gan par IeVP amatpersonu bosingu pret padotajiem.
Disciplinārlieta atklāj, ka Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajās struktūrvienībās darbinieki naidojas ne pa jokam: padotie vadītāju vaino psiholoģiskā terorā un nekompetencē, bet tieslietu ministrs pret šo situāciju ir bezspēcīgi iecietīgs ©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

2020. gada 17. jūlijā uzsāktā disciplinārlieta pret pulkvedi O. Kulakovu atklāj ne tikai neglaimojošu ainu par TM pakļautības struktūrvienības IeVP darbinieku savstarpējām attiecībām, bet arī uzraugošo amatpersonu vienaldzību par 30% piemaksām pie pamatalgas, kas noteiktas sakarā ar noteiktu pienākumu pildīšanu, bet par ko valsts pārvalde nav guvusi pienācīgu atdevi.

Pārkāpums uz pārkāpuma

O. Kulakovai un vēl vienai IeVP darbiniecei - majorei Nataļjai Gruzdovai - uzticēts papildu pienākums administrēt personas datu aizsardzības uzraudzību iestādē, par ko abas saņēmušas minētās 30% piemaksas pie algas. Laika gaitā sakrājušās sūdzības par to, ka pulkvede un majore ar uzticētajiem pienākumiem netiek galā. Rezultātā disciplinārlieta ierosināta arī pret viņu priekšnieci - toreizējo IeVP priekšnieci Ilonu Spuri (sīkāk lasāms šeit: https://neatkariga.nra.lv/izpete/381341-disciplinarlieta-pret-cietumu-prieksnieci-atklaj-haosu-tieslietu-ministra-jana-bordana-saimnieciba).

Ar tieslietu ministra lēmumu izveidotā disciplinārlietu (DL) komisija konstatējusi garu pārkāpumu sarakstu, proti, O. Kulakova “daļēji pārkāpusi datu aizsardzības speciālistam noteikto pienākumu konsultēt datu pārziņu Pārvaldē un tās struktūrvienībās nodarbinātos”; “pārkāpusi datu aizsardzības speciālistam noteikto pienākumu uzraudzīt, vai tiek ievērotas normatīvo aktu prasības saistībā ar datu aizsardzību”; “pārkāpusi pienākumu izstrādāt iekšējos normatīvos aktus un citus dokumentus”; “pārkāpusi pienākumu sagatavot personas datu apstrādes atbilstības novērtējumu”; “pārkāpusi pienākumu izstrādāt personas datu apstrādes reģistrus”; “pārkāpusi pienākumu apkopot un uzturēt noteiktu informāciju par katru datu apstrādi”; “pārkāpusi pienākumu noteikt katras personu datu apstrādes tiesisko pamatu”; “pārkāpusi pienākumu nodrošināt, lai neviens no citiem pienākumiem, ko O. Kulakova veic Pārvaldē, neradītu interešu konfliktu”.

“Paši tādi!”

Disciplinārlietu komisija pieprasījusi pulkvedei sniegt paskaidrojumus. Tajos, pēc ministra parakstītajā lēmumā atreferētā komisijas izklāsta, O. Kulakova cita starpā atbildējusi ar pretapvainojumiem: “Pārvaldes un Tieslietu ministrijas rīcības prettiesiskumu pastiprina tas, ka psiholoģiskais terors tika uzsākts ne tikai nolūkā atsvešināt, izstumt personas no kolektīva, bet galvenokārt ir saistīts ar mērķi panākt, lai personas, pret kurām safabricētas un ierosinātas disciplinārlietas, pamestu dienestu un Pārvaldes un Tieslietu ministrijas vadošās amatpersonas varētu arī turpmāk slēpt darbības, kuras ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā prasībām un citiem normatīvajiem aktiem.”

Iepazinusies ar O. Kulakovas paskaidrojumu, komisija secinājusi, ka atbildes nav sniegtas pēc būtības, un pieprasījusi pulkvedei papildu paskaidrojumus: “Izvērtējot O. Kulakovas 2020. gada 6. augusta paskaidrojumu, DL Komisija konstatēja, ka objektīvai disciplinārlietas izskatīšanai nepieciešams noskaidrot papildu apstākļus, līdz ar to sagatavoja O. Kulakovai papildu jautājumus un uzaicinājumu 2020. gada 6. augustā ierasties Tieslietu ministrijā uz DL Komisijas plānoto interviju, tomēr O. Kulakova uz plānoto interviju neieradās.”

O. Kulakova komisijai atbildējusi rakstiski, norādot, ka, “sākot ar 2019. gada beigām, Pārvaldes priekšniece izvēlējās destruktīvu komunikāciju ar O. Kulakovu. Visi O. Kulakovas mēģinājumi izskaidrot un aicināt Pārvaldes priekšnieci precīzi ievērot normatīvajos aktos noteikto tika pakļauti nekavējošai (brīžiem pat agresīvai) apšaubīšanai un nepamatotai kritikai, tādējādi noniecinot O. Kulakovu kā pieredzējušu un augstas klases speciālistu. Minētais lika O. Kulakovai justies pazemotai, nenovērtētai un, ņemot vērā nepieciešamību amatpersonām ievērot noteikto subordināciju, arī bezspēcīgai. Tādējādi izpaudās Pārvaldes priekšnieka īstenotais bosings, kas 2020. gada 6. aprīlī rezultējās ar O. Kulakovas pārcelšanu Iļģuciema cietuma priekšnieka vietnieka amatā. Visa šī situācija Pārvaldē, Pārvaldes priekšnieces rīcība, valdošā negatīvā atmosfēra, neveselīgais mikroklimats, Pārvaldes priekšnieces zināšanu un kompetenču trūkums, resursu neadekvātā pārvaldība, haotiskā dokumentu norakstīšana neatbilstoši kompetencei, uzdevumu došana neatbilstoši normatīvo aktu un tiesību aktu prasībām, kā arī iepriekš minētais ir psiholoģiskais terors. .. Atbildot uz DL Komisijas jautājumu, kāda Pārvaldē ir prakse ziņot par problēmsituācijām vai nepieciešamību risināt kādu jautājumu, O. Kulakova norādīja, ka Pārvaldē nav vienotas prakses, kā ziņot par problēmsituācijām. Pārvaldes priekšnieks, piemēram, var atļauties nepieņemt viņam nevēlama satura ziņojumu un atdot to atpakaļ sagatavotājam bez jebkādas rezolūcijas uzlikšanas vai dokumenta turpmākās virzības. DL Komisija ir rīkojusies prettiesiski un neatbilstoši normatīvajiem aktiem, aicinot O. Kulakovu uz interviju. DL Komisija, uzdodot O. Kulakovai piecu darba dienu laikā sniegt atbildes uz vairāk nekā 60 jautājumiem, nav ievērojusi samērīguma principu, kas vienmēr ir vērtējams kopsakarā ar leģitīmo mērķi un atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu.”

30% piemaksas lietderību nevērtē

Izvērtējusi O. Kulakovas un citu atbildīgo amatpersonu skaidrojumus, komisija secinājusi, ka “par amata pienākumu pildīšanu papildus amata aprakstā noteiktajam, proti, par datu aizsardzības speciālista pienākumu pildīšanu O. Kulakovai .. noteikta piemaksa 30% apmērā no mēnešalgas”.

Komisija secinājusi, ka “datu aizsardzības speciālistes (domātas O. Kulakova un N. Gruzdova), cita starpā, neizpildīja arī tik būtisku pienākumu kā novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību sagatavošanu”; “personu datu apstrādes atbilstības novērtējuma izstrāde nav uzsākta”; “O. Kulakova neizpildīja arī tādu būtisku datu aizsardzības speciālista pienākumu kā personas datu apstrādes reģistra izveidošanu”; “O. Kulakova ir pārkāpusi pienākumu nodrošināt, lai neviens no citiem pienākumiem, ko O. Kulakova veic pārvaldē, neradītu interešu konfliktu”; “Datu valsts inspekcija, izvērtējot Pārvaldes priekšnieka vietnieka amata aprakstu, tāpat kā DL Komisija, šo amatu izpildē saskatīja interešu konfliktu, jo datu aizsardzības speciālists nedrīkst iestādē ieņemt tādu amatu, kas liek viņam noteikt personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus”.

Neskatoties uz šiem skarbajiem secinājumiem, tieslietu ministrs J. Bordāns, vērtējot disciplinārlietas komisijas atzinumus, uzmanību līdzekļu tēriņu lietderībai par piemaksām pie darba algas divu gadu garumā nav pievērsis.

Neveselīgais mikroklimats izveidots “aiz neuzmanības”, jo to “nevarēja neparedzēt”!

Ministrs tikai konstatējis, ka, citējam, “O. Kulakovas pieļautais disciplinārpārkāpums ir atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, jo O. Kulakova nevarēja neparedzēt savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju”; “disciplinārlietas izmeklēšanas gaitā nav konstatēti O. Kulakovas atbilstību pastiprinoši apstākļi, pieļautā disciplinārpārkāpuma rezultātā radītais zaudējums, kā arī konkrētās disciplinārlietas ietvaros nepastāv disciplināratbildību izslēdzoši apstākļi Disciplināratbildības likuma izpratnē”.

Balstoties uz iepriekš minētajiem un citiem apstākļiem, J. Bordāns nolēmis O. Kulakovai “piemērot disciplinārsodu - piezīme”.