Neatkarīgā skaidro, kādus rādītājus ņems vērā pensiju indeksācijā

Valdība pieņēmusi grozījumus pensiju likumā, nostiprinot politisko apņemšanos šogad pensijas indeksēt ātrāk. Lai arī ir zināma kārtība, kā pensijas indeksēs, precīza formula un koeficienti būs zināmi vasaras otrajā pusē.
GAIDA. Seniori šogad pensiju indeksāciju sagaidīs 1. septembrī, nolēmusi valdība ©Katrīna Vičele/F64

Centrālā statistikas pārvalde datus par pensiju indeksācijai aktuālajiem inflācijas rādītājiem publiskos 8. augustā, informē Labklājības ministrija. Tāpat kā iepriekšējos gadus indeksācijā pārskatīs pensijas vai pensiju daļu, kas nepārsniedz noteiktu apmēru eiro.

Vidējā pensija vien 400 eiro

Valdība pieņēmusi grozījumus pensiju likumā, nosakot, ka pensijas 2022. gadā tiks indeksētas mēnesi agrāk nekā parasti - 1. septembrī. Tiesa, par tiem vēl jālemj un jānobalso Saeimai, kas, visticamāk, apstiprinās šos grozījumus, un, ņemot vērā, ka notiks diskusija par pensiju likumu, iespējams, kāds deputāts vai Saeimas frakcija piedāvās apspriešanai arī citus grozījumus pensiju likumā.

Šogad tiks indeksētas valsts pensijas vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (2022. gadā tie ir 534 eiro), kā arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Labklājības ministrs Gatis Eglītis norāda, ka “Labklājības ministrijā esam strādājuši pie tā, lai nodrošinātu pensionāriem lielākas pensijas, ņemot vērā augsto inflāciju”, tomēr jāatgādina, ka indeksācija ir bijusi noteikta pensiju likumā jau ilgus gadus, un tas, par ko šogad vienojusies valdību veidojošā koalīcija, ir pensijas indeksēt mēnesi ātrāk.

Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējie valsts pensiju apmēri Latvijā ir zemi. Šāgada martā vidējais valsts pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 404,61 eiro.

Augstāks indekss senioriem ar lielāku darba stāžu

Valsts pensiju indeksācijā 2022. gada 1. septembrī tiks izmantoti divi rādītāji: indekss, ko veidos faktiskais patēriņa cenu inflācija par laikposmu no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam (kopumā 12 mēneši) un 50 procenti no apdrošināšanas iemaksu algu summas (nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) reālā pieauguma procentiem. Vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu, par kuru ir piešķirta pensija, piemēros indeksu, ko veidos faktiskais patēriņa cenu indekss un lielāka daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Ja pensionāra darba stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos, tad pensijas indeksācijā izmantos 60 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, ja darba stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem - 70 procentus, bet ja darba stāžs ir 45 gadi un vairāk, tad - 80 procentus.

Ja vecuma pensijas apmēra pārskatīšanai ir iespējams piemērot vairākus nosacījumus, pensijas pārskatīšanai piemēro lielākos procentus no apdrošināšanas iemaksu algas summas reālā pieauguma procentiem, Neatkarīgā noskaidroja Labklājības ministrijā. Politiski represētajām personām, personām ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pensiju pārskata neatkarīgi no tās apmēra.

Labklājības ministrija paskaidro, ka likumprojekts par pensiju indeksācijas termiņa izmaiņām izstrādāts, lai pensijas saņēmējiem mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi uz valsts pensiju apmēriem. To Labklājības ministrija pamato ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem. 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 11,5 procentiem. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai (cenu līmenis gada laikā pieauga par 14,7 procentiem), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (par 22,9 procentiem), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (pieauga par 14,5 procentiem), veselības aprūpei (cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5 procentiem).

Centrālās statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2022. gada martā, salīdzinot ar februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,3 procentiem. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Indeksu uzzināsim augustā

Kādu indeksu Labklājības ministrija izmantos, lai pārskatītu pensijas? Precīzs indekss būs zināms augusta sākumā. Labklājības ministrijā skaidro, ka, ņemot vērā līdz šim piemēroto vispārējo kārtību, 2022. gadā valsts pensiju indeksācijā 1. septembrī izmantos indeksu, ko veidos: faktiskais patēriņa cenu indekss par laikposmu no 2021.gada 1.augusta līdz 2022.gada 31.jūlijam un daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Centrālā statistikas pārvalde informāciju par faktisko patēriņa cenu indeksu laikposmā no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam sniedz Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kas rēķina pensijas, un informācija par jūliju tiek publicēta arī Centrālās statistikas pārvalde tīmekļa vietnē. Atbilstoši Centrālā statistikas pārvaldes datu publicēšanas kalendāram, šie dati būs pieejami 2022. gada 8. augustā. Pēc Centrālā statistikas pārvaldes datu saņemšanas aģentūra aprēķinās indeksācijā piemērojamos indeksus, kurus apstiprinās ar rīkojumu.