Beztiesiskums, kas valda mantas konfiscēšanā, veicina līdzekļu aizplūšanu no Latvijas

Satversmes tiesas (ST) 23. maija spriedums par valsts labā konfiscējamo mantu uzjunda diskusijas par procesa virzītāju nepamatotajiem lēmumiem, ar kuriem manta tiek atzīta kā noziedzīgi iegūta. Advokāte Daiga Siliņa prognozē, ka procesa virzītāju un tiesu nevēlēšanās tiesiski piemērot likumu normas mantas konfiscēšanā noslēgsies ar Latvijas valstij piespriestām kompensācijām Eiropas tiesās.
Advokāte Daiga Siliņa par ierasto praksi mantas konfiscēšanā Latvijā izsakās emocionāli: “Mani vācu kolēģi nesaprot, kas pie mums notiek. Piemēram, arī Luksemburgā tiek skatīti jautājumi saistībā ar “ABLV” banku. Tur tā nenotiek” ©no personīgā arhīva

Lūgta komentēt ST 23. maija spriedumu, D. Siliņa teica: “No spieduma izriet, ka Satversmes tiesa nav pēc būtības skatījusi jautājumus, kuri ir aktuāli. Tā ļoti šauri skatīja jautājumu par kreditoru tiesībām bankas likvidācijas procesā, ja manta ir atzīta par noziedzīgi iegūtu - kāpēc valstij ir priekšroka uz to, salīdzinot ar citiem kreditoriem. Šajā daļā man ir jāpiekrīt Satversmes tiesas spriedumam. Ja tiesa ir atzinusi, ka manta ir noziedzīgi iegūta, tad noziedzīgi iegūtu mantu nevar sadalīt starp kreditoriem. Tā ir jākonfiscē. Vērtēju arī Satversmes tiesā iesniegto pieteikumu. Nezinu, kāpēc vispār Satversmes tiesa to lietu ierosināja un šo jautājumu skatīja. Ir citas normas, kuras Satversmes tiesai vajadzētu vērtēt, lai izbeigtu šī brīža policijas patvaļīgu rīcību un tiesām norādītu, kā būtu piemērojamas normas. Satversmes tiesa jautājumu par normu piemērošanu neskata. Tā tikai skatās, vai norma atbilst vai neatbilst Satversmei. Vislielākā problēma ir, kādā veidā policija un tiesas piemēro tiesību normas. Šobrīd cenšos panākt, lai mūsu tiesa vērstos Eiropas Savienības tiesā, jautājot par normu piemērošanu - vai mēs pareizi piemērojam nacionālās normas, kuras izriet gan no ES direktīvām, gan no Varšavas konvencijas.”

Ārzemēs brīnās

Vaicāta, vai arī citas valstis virzās uz privātīpašuma svētuma ignorēšanu, D. Siliņa skaidroja: “Latvijas process ir unikāls, fenomenāls. Mani vācu kolēģi nesaprot, kas pie mums notiek. Piemēram, arī Luksemburgā tiek skatīti jautājumi saistībā ar “ABLV” banku. Tur tā nenotiek. Varšavas konvencijā noteikts, kā manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu - ja ir veikta legalizācija, nav nepieciešams norādīt noziedzīgu nodarījumu, ar kuru ir iegūti šie līdzekļi. Pie mums šo konvenciju kā izlasa, tā arī piemēro. Bet tai jau ir vēl arī skaidrojošais ziņojums, kurš precīzi pasaka kritērijus, kādi ir jākonstatē, lai šo normu piemērotu. Pie mums jau nelasa šo skaidrojošo ziņojumu.”

Prezumēts nenozīmē, ka ir pierādīts

Uz jautājumu, vai patiesi Latvijā personām mantu atņem kā pie proletariāta diktatūras, advokāte teica: “Mūsu izglītības līmenis ir... nu jā... Lasu lēmumus, kurus pieņem procesa virzītāji sakarā ar procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu. Jo netīrāku viņi šo lēmumu ir uzrakstījuši, jo pamatotāks tas viņiem šķiet. Bet kāds tad ir šis pamatojums: “Interneta vietnēs atrodama informācija, ka...” Kopš kura brīža interneta vietnēs atrodamā informācija iegūst pierādījuma spēku? Lūk, konkrēts gadījums. Lēmumā norādīts - interneta vietnēs atrodama informācija, ka Ukrainā pret uzņēmuma īpašnieku ir uzsākts kriminālprocess. Sāku analizēt. Jā, patiesi ir krimināllieta, kurā tiek vainota amatpersona, kas nepareizi aizpildījusi ienākumu deklarāciju. Izprasām krimināllietu un dokumentus. Izrādās, kriminālprocess izbeigts un valstij nav nodarīts nekāds kaitējums. Šis pārpratums ar nodokļu deklarācijas iesniegšanu notika 2018. gadā, bet manta, ko atzīst par noziedzīgi iegūtu - tā bankas kontā tika ieskaitīta jau 2014. gadā. Iedomājieties, kāds ir līmenis! Kā 2014. gadā iegūtu mantu var sasaistīt ar informāciju kaut kādā interneta vietnē par 2018. gada kriminālprocesu, kas tika izbeigts, ņemot vērā, ka netika nodarīti nekādi zaudējumi? Tas ir līmenis, kādā strādā izmeklēšana, un tiesa to pieņem! Procesā taču ir stingri kritēriji, kā var kriminālprocesu uzsākt - kad ir savākts pietiekams pierādījumu kopums. Problēma ir tajā, kā tiek piemērotas tiesību normas. Latvijas Universitātē mācībspēki ir smalki izanalizējuši situāciju, kāda ir izveidojusies procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Ir divi veidi - ir prezumēti noziedzīgi iegūta manta, un ir pierādīti noziedzīgi iegūta manta. Procesa virzītājs pat nenorāda, kāda tā ir manta. Tas ir tikai laika jautājums, kad Eiropas tiesa piespriedīs Latvijas valstij maksāt sodus. Šī ir arī mana valsts, un arī es esmu par tiesiskumu.

Es nevēlos, lai nodokļu maksātāji segtu piespriestās kompensācijas.

Bet laikam jau, kamēr nebūs Eiropas spriedumu, viss šeit notiks tā, kā tas notiek. Liels jautājums - kāpēc tiesas izvairās adresēt pieprasījumus Eiropas Savienības tiesai par prejudiciālu lēmumu, kā tiesai piemērot direktīvas un konvenciju? Baidās? Kāpēc - nezinu. Politika? Nezinu! [Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze] Znotiņas kundze taču saka, ka ir tipoloģijas un metodoloģijas. Palasiet lēmumus par noziedzīgi iegūtu mantu. Tur, tikai balsoties uz tipoloģijām un metodoloģijām, tiek izteikts pieņēmums par mantas noziedzīgu izcelsmi. Es Ekonomisko lietu tiesā iesniedzu sūdzību - procesa virzītājs uzskata, ka advokāts nedrīkst kopēt un fotografēt lietas materiālus. Bet, godātā tiesa, ja jau mēs runājam par līdzvērtīgu procesuālo tiesību izmantošanu, tad kādēļ procesa virzītāji rada sev priekšrocības, salīdzinot ar advokātu, kuram kā spīdzināšanā tiek noteikts lietu pārrakstīt ar roku? Paldies dievam, tiesa sūdzību apmierināja. Paraudzīsimies, kādi pierādījumi jeb tā saucamie pierādījumi, kas lēmumos dominē. Piemēram, ir Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojums, kas pēc būtības ir pieņēmums; tad ir kaut kāda informācija, kas atrodama interneta vietnēs, un tas tiek pasniegts kā pierādījums. Kā tas iet kopā ar to, ko mums pasniedz kā tiesiskumu?”

Manta aizplūst uz ārvalstīm

Vaicāta, vai notiekošais nav signāls tiem, kuriem Latvijas jurisdikcijā ir kāda manta, ka pēdējais laiks no tās atbrīvoties vai to izvākt no šīs jurisdikcijas, D. Siliņa teica: “Diemžēl ļoti daudzas gan juridiskās, gan fiziskās personas ir jau savus kontus atvēruši ārpus Latvijas Republikas. Naudas plūsmas no Latvijas aizceļo prom, un tas notiek tādēļ, ka bankas baidās no sodiem. “Novēršanas” likumā ir paredzēti ārprātīgi sodi. Vieglāk ir atteikt un naudu nepieņemt; nevērtēt un riskus nepārvaldīt. Tagad jau policija neaprobežojas tikai ar bankas līdzekļu arestu. Cilvēkiem tiek arestēti arī visi nekustamie īpašumi. Skumīgi.”

Iepriekš mantas konfiskācijas jautājumus saistībā ar ST spriedumu “Neatkarīgajai” komentēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs advokāts Dr. iur. Jānis Rozenbergs.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā